vakar biju aizgājusi uz ofisu. neiedziļināsimies tajā, cik tas ir mokoši. parunāsim par to, ka 16:30 sēdējām ar Gariju un vēl pāris cilvēkiem jau pie virtuves galda un malkojām als. bija tiešām jestri. apsmējāmies par mūziku, par visu ko. paklausījāmies gan industriāli caur sliktu speaker, gan arī mid2000s huiņu, gan vēl nezin ko. Garijs atkal centās uzminēt, cik man gadu. teicu, ka you can stop right there. nosmējāmies. izlakām divas pudeles prosecco. tad vīnu. tad vēl vīnu. tad aizgājām uz pabu. tur bija džintoniki. visādi lieliski nosmējāmies. man liekas, ka daudziem maniem kolēģiem palika daudz patiesāks iespaids par mani, bet es nezinu, vai tas ir labi. pēc vēl dažiem džintonikiem es devos māju virzienā, jo nu, dude, bija jau kādi deviņi vakarā un jutos sagurusi.

bet, mīļie cilvēki, man no ofisa tik ilgi jābrauc uz mājām, ka es paguvu atdzīvoties. un tad jau risinājums bija obviozais - lokālais barčiks, here I come. sapingoju vēl Rāžu, kurš teica, ka o!, davaj. šis vakariņojot tagad, bet došoties šas. ierados lokālajā barčikā, kur man nekavējoties atbrīvoja vietu pie bāra. visi metās man prasīt, kur Rāžs. pacēlu uzaci un prasīju, kāpēc viņi domā, ka es zinu? tad drusku saviebos un teicu, ka vispār jau viņš ir on his way. tad viņi tur ņēmās ar wink, wink, nudge, nudge, ka mēs ar Rāžu tā un šitā. vispār, tiešām sāk apnikt, ka cilvēki visu laiku mēģina man piešūt, ka es ar kādu cilvēku esmu pāris. es tikko tikai samierinājos, ka mēs ar Rāžu esam actual draugi. *paskatās nīgri apkārt* tad ieradās Rāžs un visi kļuva vēl līksmāki. es pat tā īsti nepamanīju, ka barčiku aizslēdza, jo man visu laiku lēja. mēs tur aiztrallinājāmies līdz vieniem naktī. tad Rāžs uzspieda man, ka šis brauks mājās ar taksi un tad tas taksis vedīs mani mājās. man gan būtu patikusi neliela pastaiga pa vēso auksto un pielijušo Lielmiestu, bet nu, overprotective friends are overprotective.

man liekas, ka mēs runājām, ka šovakar sazinamies un ejam dzert.

bet man šodien un rīt ir jāstrādā. *nogurst* also *salst*