Trash panda

domāju varbūt uzrakstīt kaut kādu aprakstu no weekenda, bet kaut kā nav spēka. pateikšu lūk, ko:

dzert dārgus un gardus kokteiļus ar Gariju un Stīviju, lai pēc tam ēstu takeaway picu, ir jestri.
paveicās sestdien pie konsulāta nesatikt nevienu pazīstamu latvieti.
parunāties ar PF ir tiešām fantastiski.
parunāties ar Tv ir forši un jestri.
nogriezti mati ir daudz ērtāki, bet nepietika spēka atzīties Džonam, ka braucu prom.
Rāžs tiešām ir dīvains palicis, bet es izliekos nananā.

vakar, protams, ka aizgāju uz barčiku. tur viss mierīgi. kaut kādi īri, Taksists, vēl tur kas. Kornels aiz bāra. viss tralalā. kaut ko ar Rāžu pačatoju telepurķī, šis kaut kādā shed pārtijo, atbraukšot uz barčiku uz last drink. nu ok. visi man tur piepišas, kur Rāžs, kur Rāžs. es jau esmu pie tā pieradusi. ieradās Rāžs, viss tāds lokālais varonis. visi viņam prasīja par sieru (don't ask). Rāžs pieparkojās blakus man. kaut ko tur patērgājām, nananā, normal casual chat. izgājām uzpīpēt, šis uzreiz: "I think my life is too random, I need to settle down!" es, protams, O_O. parunājām par to visu mazliet. viņam kaut kas tur pēkšņi bija uznācis, ka vajag ģimeni, ka nevar visu laiku ballēties apkārt. es totāli nepiekritu, jo ballēties apkārt ir kāreiz kaut kas, uz ko tiekties. bet nu, kaut kā tur tralalā viss atkal aizgāja. tad vienā brīdī, viņš tāds pagriežas pret mani un stostīgi atzīstas, ka Līna viņam esot baigi teikusi, ka tas redzams, ka mēs guļam kopā. un tad Rāžs tāds sataisīja grimasi un mēs pašausminājāmies, kāpēc nevar būt vienkārši draugi, kāpēc vienmēr kaut kam tādam jābūt. anyway, Rāžs bija ļ noguris un samiegojies un aizdevās mā. vēlāk kaut kad, pēc barčika slēgšanas ar Kornelu sapīpējām un šis tāds: "Is Rāž ok? Is he upset?" es tur kaut ko atmājos, ka nē, sadzēries un noguris, tas viss. Kornels tāds: "I don't know, he seemed sad. He seemed like he actually fancies you." un es atkal atmājos, ka nē, nē, viss norm, tikai sadzēries un noguris.

šovakar jāiet ar Gariju un Stīviju pa barčikiem. vismaz tas ir sekjūri.

Rāžs man vakar sūtīja histēriskas ziņas par tēmu, ka man nekavējoties jāiet uz barčiku. nu aizgāju. a tur. uhti.

jaunā bāra zaja Līna pēc savas maiņas palikusi sadzert ar Rāžu un, kad es ierados, jau bija pilnās burās. visa hyper satrakojusies, skaļa un vēl nezin kas. gribēja dejot līnijdejas.
kaut kāds sadzēries polis besīja Kornelu ārā un vispār visiem piepisās, manspleinoja Rāžam viņa tradīcijas.
Deivs bija totāli sadzēries un atkal jutās viss tāds vieds.
Rāžs arī nebija vairs īsti skaidrā, stāstīja man, cik ļoti gribot braukt uz Dresden un Brno, vai es gribot viņam pievienoties uz kādu no braucieniem, jutās skumīgs, kad es teicu, ka neko nevaru apsolīt.

nopūtu juniverss. bet tas bija tikai sākums. es tur vispār centos neiesaistīties, mana uzmanība bija visa manā telepurķī.

Līna satrakojās ar katru malku arvien vairāk. pieprasīja Irish music, lai dejotu līnijdejas. rādīja Rāžam, kas viņai bagāžniekā, stāstīja Deivam par savu lost love. kļuva arvien skaļāka un skaļāka.
sadzēries polis uzpisās Līnai, bet tika norāts kā divgadnieks. nometa glāzi. pieprasīja alkoholu, bet viņam tas netika izsniegts, tā vietā viņš dabūja ūdeni.
Deivs sāka nogurt no Līnas un vispār notinās mā, kamēr vēl var. pirms tam paziņojot man, ka Rāžs "loves you".
Rāžs sāka vākt Līnu, bet reizē taisīja O_O uz mani un nesaprata, ko lai dara. also, centās pārliecināt mani, ka man jābrauc ar viņu uz Dresden un Brno.

te sāk mesties mazliet galvassāpju. bet man telepurķī daudz interesantākas lietas notika.

Līna sāka apskaut visus, stāstīt, cik Kornels daiļš, uzpisās kā viesuļvētra nabaga timid Arlam, skāva Rāžu, sāka dejot līnijdejas pie balādēm.
sadzēries polis kļuva arvien skaļāks un neciešamāks.
Rāžs bija O_O un reizē ļ noguris.

te man konkrēti jau sāpēja galva un domāju par padošanos un došanos mā.

Līna sāka apskaut un bučot visus vīriešus, kuriem tika klāt, ja neskaita sadzērušos poli. pieprasīja, lai Kornels viņu prec. bija totāla viesuļvētra. aplēja mani ar savu vīnu un 5 minūtes neatkāpās no manis, jo atvainojās, centās apskaut.
sadzērušais polis pieprasīja, lai viņam lej, bet Kornels atteicās. beigās Līna bija tā, kas izsvieda poli no barčika. Kornels paziņoja, ka polis ir barred.
Rāžs uzņēmās uz sevi vākt Līnu, bet nebija pietiekami ātrs. tad viņš izlēma, ka savāks Līnu pie sevis uz mā, lai iet un izguļ šito, Līna apmēram 10 minūtes skraidīja pa barčiku no visiem atvadoties, bučojot visus. paziņoja, ka mums ar Rāžu ir sekss, pieprasīja, lai es arī dodos pie Rāža. bet nu beigās kaut kādā veidā Rāžs iedabūja viņu taksī.

Kornels nāca man izsūdzēt bēdas par visu, kas šovakar noticis. es spēju tikai nopūsties un teikt, ka labi vien ir, ka Rāžs savāca zaju, tagad var normāli piesēst un iedzert savu mierīgo trešdienas vakara dzērienu.

kad es izlasīju internetos, ka ārā ir +19, es sapratu, ka šodien būs tā pēcpusdiena, kad es iešu pirkt kaķim jaunu kasti. tā ir tāda jauka pastaiga, tur gar Lidlu un tā. iegāju arī Lidlā pēc vīna un sīpoliem. sajutos ļ omulīgi ārā, biju bez zeķubiksēm, kleitā, bez jakas, bija ļ la. protams, ka visi jakās un mēteļos satuntulētie cilvēki uz mani dikti blenza. bet nu, dude. pastaiga tiešām bija tas, kas bija vajadzīgs. kaķa kasti arī nopirku. vispār, pie izvēles drusku apnīgru, jo visas neglītas. bet nu, nospriedu, ka tas jau laikam nav svarīgākais, svarīgākais ir pavisam cits. nopirku to, uz kuras bija rakstīts, ka der ceļošanai, un ir ar iekaramo ūdens trauku included.

vēl es sapratu, ka man nupat jau gribas kādu dienu off no dzīves. tas moving mani ir drusku nomocījis un es vēlētos vienu dienu atpūsties un neraizēties par kaut ko no tā visa, kas vēl jāizdara. bet nu, dzīves realitātes ir tādas, kādas nu tās ir. Watson quote, tas viss. bet nu, drīz jau, drīz. drīz viss būs izdarīts un varēs ķerties pie jaunām problēmām.

reizēm nogurums ir ļ dīvains. ir kaut kāds noguruma veids, kad man pēkšņi vairs nav spēka savākties un būt kaut cik normālai, man sāk zust filtrs un es sāku mazliet satrakoties un teikt lietas, kuras parasti noklusētu.
un es esmu nogurusi. rekvestoju dažas brīvdienas mēneša vidū. man tiešām vienkārši gribas pāris brīvdienas.
sēžu pie task, kuram vajadzēja aizņemt pāris minūtes, jau kādu pusstundu. stulbi blenžu ekrānā un nesaprotu, nu kas atkal tam deserializerim nepatīk.
tāds, lūk, weekend working aftermath.

toties Rāžs atkal brauks uz Prāgu ballēties.
par ko runājot, laikam ir gandrīz neiespējami paskaidrot, kāpēc man no vārda "agile" drusku metas alerģija.

also, es gribu, lai tas kaimiņš, kurš jau otro dienu motorzāģē, izbeidz.

tā diena, kad es nespēju beigt domāt par to, kā būtu. kā būtu, ja viss būtu vienkāršāk. kā būtu, ja nākamajā weekendā varētu uzņemt ciemiņu. apskaut.
bet nu. ir šitā, it tā. ir Watson quote ("It is what it is") un no amount of wishful thinking šajā konkrētajā brīdī kaut ko mainīs.
pasaule griežas, griežas. jūtu kā man slīd pamats zem kājām, bet vienalga speru soli. un vēlvienu. stop being secretive, kaķ, the local serial killer can't touch you.

un jau kuro dienu neesmu saņēmusies aiziet uz pārtikas veikalu. dzīvoju no kaut kā, pati nezinu īsti kā. laikam jāiet kaut ko no nezin kā uztaisīt. kaut kādas huiņas jau man tur saldētavā mētājas. vakarā jau gandrīz varētu aizsoļot līdz barčikam. pavērot cilvēkus. piedalīties gan šodien nekur negribas.

Šodien aiznesu visādas mantas uz savu dzīvokli. Pagaidām vēl nesanāk tur pārāk daudz laika pavadīt because of the lack of certain things. Bet nu, jā. Manā dzīvoklī ir visādas manas mantas. Ieskaitot grāmatu How To Know If Your Cat Is Plotting To Kill You, kodolziemas šalli, peldkostīmu, puķu auskarus un fotoaparātu. Un visādas citas lietas. Un tā sajūta ir tiešām fantastiska.

Rāžs un PĪ abi satraucas, kad es beidzot būšot atpakaļ Lielmiestā. Bet man tas vairs nav atpakaļ. Man tas properly ir komandējums uz Lielmiestu un oktobrī es braukšu atpakaļ te, iešu uz savām mājām un tad tik sāksies.

Bet citās domās.
Reizēm bail ir vairāk nekā spēj, bet mazāk nekā.

Kamēr darbos visi nomiruši.

Vispār šitā grown up epopeja ar to moving, tas ir jajebu sarežģīti. Šodien derētu savākties pietiekami, lai piezvanītu uz jobanu vēstniecību. Dzīvokļu sludinājumi vispār ir kaut kāda elle. Apsveru nogalināt kādu te vietējo un dabūt viņa dzīvokli. Kas vēl? Banka. Tas vispār. Ā, jāizdomā uzņēmuma nosaukums. Kā to vispār dara? Placebo Rush laikam te nederēs. Considered also Steamed Vaginas, bet arī tas liekas neatainotu manu fintech profesionāļa nodarbi. Par kaķi ar mani vispār labāk nerunāt. Kaut kas tur vēl bija. Spēj tikai pats uz sevi nopūsties. Ak jā, vajag jaunas brilles. Jāatrod accountant. Par to, ka kaut kad būs arī veselības apdrošināšanu jādīlo, es vispār nevēlos, tas lai paliek vēlākam. Kompānijas reģistrētājzaja visu oktobri būšot prom.

Vakar trallināju līdz sešiem rītā toties. Tas likās vienkāršāk.

Ā, nav visi tomēr nomiruši. Nu ok.

Vispār es lieliski māku visu sarežģīt un procesā justies ļ apm ar sevi. Protams, sarežģīt lietas lokālajā barčikā varbūt nebija gluži _tik_ gudri, bet nu. Tagad ir šitā. Atmuku uz Prāgām.

Bet tā globāli vakar bija ļ smieklīga diena. Tiešām.
- you know, tur zajai profilā bija rakstīts, ka viņa ir no drama. Man uzreiz reakcija svaipot prom!
- yeah, what else is there?
(Daudz citu sarunu)
(Sēžam tramvajā)
- tas nekad nebeigsies, tramvajs nekad neaizbrauks, mēs nekad nenokļūsim SpB.
- tu arī esi no drama.
- no drama, just acceptance.

Bet šodien būs tā diena, kad braukšu pie TrakZ, viņa draudēja, ka mēs taisīšot linocuts. *nopūšas*

kad Leo atnāk uz barčiku, viņš un Kornels vienmēr paliek pēdējie un aizdzen (eventually) visus mājās.
vakar Leo atstāja mani ar Kornelu divatā un aizgāja migt. ja kas, Leo ir kontrolfrīks.

citās ziņās, uhti, šovakar iešu skatīties Anna Calvi, intimate performance + signing at the Rough Trade.

ā un vēl vakar. Rāžam kaut kādi draugi iedevuši kaut kādas zajas kontaktus. šis man prasīja, ko viņai rakstīt, rādīja atbildes, to visu. es saprotu, ka I'm a woman, bet nu, dating advice from me is about as useful.. well, it's not useful at all. I don't even like dating. bet beigās tur kaut kā puse barčika iesaistījās tajā visā. vienā brīdī pagriezos pret Rāžu un teicu: "you really regret telling us, don't you?"
lokālā barčika burbulis.

un man pēkšņi liekas, ka es taču varētu visu sev sarežģīt te vēl vairāk, cik nu man tā laika šajā pilsētā palicis.

biju barčikā. patērgāju ar Rāžu, sarunājām satikties rīt. pēc tam PĪ teica, ka es esot gorgeous. es, protams, tam neticu. bet nu, vispirms viņš gribēja pavadīt mani uz mājām, bet tad atcerējās realitāti un es pavadīju viņu uz mājām. viņš man prasīja, are you playing hard to get. un es redzēju viņa sejā, ka cilvēkam iemācīts, ka, ja viņš būs persistent enough, tad es iekšu iekšā pie viņa. bet es spēju uz to tikai pasmieties un atmāt ar roku.

bet es esmu tikai cilvēks, kurš ir pazudis.

Ko dara kaķ, kad visai ielai izrubās elektrība, bet pretī mājas signalizācija vienalga kauc ar pilnu atdevi? Nolamājas un iet uz barčiku, cerot, ka lokālais barčiks tomēr ir pietiekami tālu, lai tur būtu elektrība. Izrādās, ka ir. *aktīvi nopriecājas*

update about the date with the local woman:

tā sieviete tā arī pazuda. uz mēnesi. nu neko, man ta kas. man te pašai savi visādi ahtungi notika, dzīve iet uz priekšu, fruit salad, jāiet iet, nātru lauki, Tábor, Dresden, tādas lietas. paguvu totāli par viņu aizmirst. vakar viņa atsūtīja ziņu, tur nananā, čaukāiet. nepaguvu uz to vēl atbildēt (jo O_O), pienāk nākamā ziņa, ka vispār viņa jūtas slikti, ka ghostojusi mani un tā negrib darīt, vai mēs varam pa telepurķi parunāt drusku. te man jau atiet O_O un pāriet uz *eyeroll*. I mean, mēs izdzērām vienu kafiju, she doesn't owe me anything. bet nu, kad darbi drusku atslāba, atļāvu piezvanīt, let's just get it over with kind of a thing. un zaja, ja? *facepalm*
zaja iznāca man no skapja kā... hetero! viņai tomēr neinteresējot sievietes un tas viss esot bijis kļūda. un viņa drausmīgi atvainojās, ka ghosted me. un jūtoties baigi slikti, jo tā taču nedara. un vispār. es tur pārsvarā klusēju un ļāvu viņai runāt. teicu, ka it's ok. un beigās viņa tā kautrīgi teica, ka vispār jau mēs tik tuvu dzīvojam, ka, ja es gribot, moš mēs kā friends varam hang out. pasmējos un teicu, ka protams. tad tur kaut kā neveikli sanāca ar sarunas nobeigšanu, man liekas, ka viņa bija ekspektējusi vairāk manas līdzdalības šajā sarunā, bet nu, dude, meh.

citās ziņās, biju paredzējusi šodien dienu pa mājām, bet tur ārā esot atkal puslīdz cilvēcīga temperatūra, tāpēc laikam jātaisās un jāiet tur. varbūt ne gluži uz karnevālu, bet izstaigāties pa rajončegu, uzpildīt savus antihistamīna krājumus.

sapnī toties gāju staigāt viena pati pa kaut kādu Prāgu un Tábor krustojuma pilsētu. pamodos un sapratu, ka savā ziņā mans moving tomēr ir tik ļ end of an era, ka bail, ka viss pārējais sabruks tam līdzi.

*kaķ pēc barčika aizbrauc pakaļ cigām dzīvesbiedram*
kaķ (atnācis mājās): got lucky with the bus. although the Tesco woman was surprised, ka es nenopirku divus iepakojumus ar alu.
dzīvesbiedrs: do you want money vai divus iepakojumus ar alu.
kaķ: alu, protams.

barčikā vispār šodien aiz bāra bija Leo (the landlord). gribēju pajautāt kaut ko līdzīgu, kā jautātu Jiržikam par jesus. atcerējos, ka esmu īru kompānijā, tā vietā vienkārši iedzēru.

un man ir apnicis izlikties, ka man nav ikdienišķa, depresiju uzdzenoša un vispārēja personīgā disonanse ar pasauli as it is right now.
kā sakarā uzrakstīju ziņu šodien kādam cilvēkam: "Also, pabā cilvēki ziņo, ka earlier today tepat ap stūri esot bijis gang fight ar machetes. *nopūšas* I’m defo living forever."

es reizēm stāstu cilvēkiem par saviem gājieniem iet. nu, jūs zinat, uz ko es referēju. un daudzi brīnās, kā es tā. kāpēc es sev to nodaru, kur prieks, to visu. skatījos te teļikā kaut kādu huiņu. un man pēkšņi pieleca, ka agrāk tas bija... well. normāls veids kā actually kaut kur nokļūt. tagad tā ir izklaide kaut kādiem nenormālajiem kā man un vēl dažiem. bet agrāk, ja gribējās kaut kur nokļūt, tupa celies un ej, nekā cita jau nav.