Trash panda

izrādās, ja izejot no mājas un speciāli neaizejot iet ielejā, jo, ja nu līst, bet aizejot nu tur, tur, kur tas tilts, vienalga salīst. un ir pārāk silts, lai vilktu lietusjaku, tā vietā salīstot līdz ādai. izrādās, ka tas ir sākums ļoti labai dienai.

bet pamosties pēc tā visa pirmdienā ir ne tik forši. also, nav ne maizes, ne krabjusmēra, bet tas ir apmēram viss, ko šobrīd gribas. nu, ja neskaita pagulēt, protams.
neko, pahujārīs darbus, vai.
un mans pēdējā laika "raging ball of rage" mindset arī drusku atslābis. bet tas varētu būt vienkārši nogurums.

es nemēdzu cilvēkiem teikt, ka es tehniski neesmu RF employee, bet outside contractor. visi tur sadzird "freelancer" un uzreiz metas man stāstīt kā es pati izvēlos savas darba stundas, režīmus un vispār, cik man brīva dzīve.
ticiet man, nekā, pilnīgi nekā no tā man nav, toties jāalgo grāmatvedis un jāmaksā pašai nodokļi. un jāstrādā beigās ir vairāk anyway. ā, brīvdienu arī ir mazāk, ja kas.

brīžiem viesnīcā sanāca paskatīties BBC ziņas. ja godīgi, man liekas, viņi tur Lielmiestā un vispār uz salas ir tik nenormāli sajukuši prātā, ka gribas pārcelties atpakaļ, lai varētu vēlreiz demonstratīvi to huiņu pamest.

bet nu. darbs ir darbs. la darbs tomēr. dod naudu.
ceturtdien workshopā nenormāli izbesījos un noguru. Garijs mani uzmeta sadzert un aiziet uz Cinnamon, esot slīms mazais nabadziņš. tad nu aizgāju un noblandījos vismaz 10 km pa Camden / Islington, nu tur. attapos vecajā, labajā The Winchester. tur deva to lielisko sidru un kaut kādu ļ gardu paiku. vēl tur izblandījos pa barčikiem. viss norm.

piektdien, kā jau rakstīju, pamodos un sapratu, ka ņehuj neiešu ne uz kādu workshop, bet ofisu. tur urba un āmuroja. izvilku Mattie un Priekšnieku uz korejiešu ēstuvi pa dienu. Priekšnieks pēc tam pagrozījās un aizgāja uz workshopu. es viņam teicu, ka arī iešu, bet man vajag drop by the hotel. atbildēja ar: "get an afternoon snooze before the party! I wouldn't blame you." aizgāju ar kājām uz viesnīcu (ap stundas gājiens cauri visai City). pagrozījos un gāju uz Radisonu, uz workshopu. pa ceļam sapratu, ka visu ienīstu, negribu neko. pablandījos kā tāds pazudis jēriņš un nejauši atradu skvēriņu. piesēdu uz soliņa, klausījos mūziku, čatoju telepurķī, mierīgi. aizgāju uz to mega ballīti tajā beach bar. tas bija vēl lielāks facepalm nekā man likās, ka būs. neko, iedzēru pāris negaršīgus kokteiļus, apēdu kaut kādu halloumi un ananāsa iesmiņu. atradu DrN, uzpisos ar tērzēšanu, visādi iztērzējāmies, vēl tur kaut ko. kad DrN aizgāja tērzēt citur, ekskjūzoju sevi uz dāmistabu un aizlaidos uz tūbiņu, doties uz Canada Water, kur angār-pagalm-hipijnīcā mani jau gaidīja Marlīne.

vakar toties bija jāstrādā no lidostas. sāku rītu ar ananāsu sulu un sidru. sidrs palīdzēja savākties, kaut ko pastrādāju. tad jau bija tur jāņemas pa lidostu. un beidzot eventually ļāva tomēr lidot mā.
jūs pat iedomāties nevarat, cik pārlaimīga es esmu būt atpakaļ Prāgās. un SpB par laimi bija Gabinkas maiņa.

tagad laikam apdarīs darbus un aizies kaut kur aktīvi pabūt Prāgās, vot!

laikā no trešdienas rīta līdz, lai vai cikos es vakar aizgāju migt, es biju gulējusi kopā ap 11 stundām un pseidopasnaudusi stundu lidmašīnā. also, ceļojums uz 3 naktīm - līdzņemamā bagāža visa vienā mugursomā. jūtos sasniegusi personīgo packing nirvānu.

Šodien atnācu uz ofisu, jo te mazāks šums nekā šajā (man) useless workshopā Radisonā. Aga. Te urbj. Reizēm arī sit ar āmuru.
FTW, protams.

(Bet vakar labi sapļurkājos gardu, gardu sidru savā nodabā. Tas gan bija totāls win.)
Pavisam drīz laikam iesim pierīties trijatā te. Cerams, ka arī Pho dod sidru, aga.

Kas tik ļ nesaprotams ir teikumā, kas ir atbilde uz jautājumu par maniem dienas plāniem, ka es paņēmu laptopu un braucu uz festivālu psihenē?

darba čats. kaķ raksta DM devam.

kaķ: hola
Big Dan: assign it to me

citās ziņās, vakar aizgāju uz SpB savā nodabā, ja. jo nu ČKLST vienmēr taisa agri ciet un vispār viss. ja? es pēc trijiem pati pieprasīju samaksāt, jo biju tik ļ noballējusies. vispār bija tik jestrs vakars. parunājos čehiski ar visādiem ļaudīm. ar mani kaut kāds 12gadnieks uzflirtēja, nē nu viņam nav 12, gan jau pilngadīgs, bet izskatās uz 12. bet nu, es tur palaidu garām nejauši to main flirtēšanu, jo mēģināju nofokusēt skatienu uz teļiku. pēcāk prasīju ČKLST kā viņu sauc, bet tas vārds bija tāds dīvains burtu salikums, kas sākas ar "J", ka nepalika atmiņā :D ā, bija vēl policija ID pārbaudīt, ja. nezināja, protams, ko īsti darīt ar manu Latvijas ID karti. skanēja to, skanēja šito, bet nu beigās savācās un nolēma, ka es neesmu meklēšanā. bet vispār tas pats policists manu ID ir pārbaudījis jau otro, ja ne trešo reizi. viņam vajadzētu zināt, ko dara ar latviešu ID. ČKLST vispirms man paprasīja, vai drīkst slēgt iekšā jukebox. es teicu, ka nu nē taču. bet nu kaut kāds viņa kamrāds izdīca. bet pēc tam es ČKLST pajautāju, vai var jau izbeigt jukebox mokas un šis uzreiz ieslēdza teļikā mūziku. it kā jau viņi tur visi ir konkrēti idioti un tā. bet man bija jestra smadzeņu atpūta.

šodien, protams, drusku gribas nomirt. labi, ka kaķītis segu nokilloja tho.

starp citu, manā privātajā dzīvē daudziem besī ārā, ka es vienmēr atrodu kaut ko, pie kā piepisties. darbā toties tas padara mani par lielisku testeri. nenoliegšu to, ka darbs šo manu rakstura iezīmi visu laiku veicina un pastiprina, līdz ar to manā privātajā dzīvē... nu tur visādi.
īpaši, ja sanāk sarunas ar kādu cilvēku, kura darbs vai vienkārši ikdiena veicina viņa kreatīvo domāšanu uz radīšanu un "uzbūvēšanu", jo mans prāts visu laiku ģenerē jautājumus, neskaidru detaļu precizēšanas vēlmes, atrod dažādus caurumus piedāvātajos risinājumos. daudzi to uztver kā kritiku, bet tas parasti nav tā domāts. es vienkārši automātiski piedomāju pie iespējamajiem ahtungiem, lai kopumā visiem beigās būtu labāk. tas nav trying to destroy the creator, it's about working together to improve the solution.

stulbi tas kļūst tad, kad aizmirstos un ļaujos savam prātam šitā pat analizēt manis pašas dzīvi, jo īpaši attiecības ar citiem cilvēkiem.

also, šodien urbj. daudz. bieži. un vēl.

šajā weekendā we're releasing to production. es slinki piecēlos, kaut ko pabakstījos pa māju. pieķēros testēt darbus, ja. a tur mani sagaida error 500. iegrimu skatīties, kas tur par ahtungiem atkal. pieslēdzās arī attiecīgais devs un Mattie. pa visiem tiek saprasts, kas tur par ahtungu. tiek saprasts kā to atrisināt.

un tad:
[2:24] Skots: Ok, doing
[2:30] Skots: ffs

jā nu. produktīva darba diena man te.

es varbūt esmu samiegojusies un neko nesaprotu, bet man liekas, ka ja sievietei savā twitter bio ir ierakstīts "don't call me a TERF, it's insulting", tad varbūt viņai pašai būtu jāizvērtē savas attieksmes. also, the simplest solution to this would be - don't be one then.

vēl ir tā, ka ir piektdiena, man priekšā stāv 7 darba dienas un gribas nogalināt morning people.

posts par tinderi pagaidīs.

mani vispār pēdējā laikā neliek mierā viena tāda doma. man te nesen pastāstīja, ka vienam čuvakam palūdza izdarīt vienu huiņu ārpus kārtas. huiņas izdarīšana aizņem pāris minūtes. čuvaks huiņu izdarīja dienas beigās, lai neizskatītos, ka izdarīšana tiešām bija tikai pāris minūtes.

kāpēc tik daudziem liekas, ka, ja konkrētais cilvēks to var izdarīt ātri, tad katrs muļķis to var izdarīt?
jo, vismaz man ir skaidrs, ka, ja kāds kaut ko māk izdarīt ātri un efektīvi, tas nozīmē, ka šis cilvēks ir ieguldījis savu laiku un enerģiju, lai iemācītos to izdarīt ātri un efektīvi. kas savukārt mēdz implajot, ka tomēr katrs muļķis to neizdarīs vis.

bet tajā pašā laikā, gan es, gan citi cilvēki manā lokā, daudzi no mums tiešām reizēm izdara un pēc tam velk laiku, lai neizskatās, ka pārāk ātri izdarīts. ok, parasti vienmēr ir citi darbi, ko tajā laikā apdarīt, vai cibu var palasīt, iespamot cibā galu galā. nu, vai otrādi, vispirms paluņojas pa mā un tikai tad pieķeras darāmajam.

gribēju uzrakstīt par to, kā man ir apnikušas gan TrakZ, gan Rumāņu Zaja. iesāku, bet man apnika par to rakstīt.

toties citās ziņās, ja diez gan esmu iemācījusies sadzīvot, ka man uz privātā laptopa klaviatūras ir tieši blakus dīvainā veidā savietoti PgUp un Shift taustiņi, tad tas, ka touchpad atslēgšanas poga ir blakus refresh, tas gan besī ar jaudu.

also, man savajadzējās ielogoties pacienta password safe lapā. tur man lepni pateica, ka man nav perms to it. nopūtos un gāju Ops Džeimsam par to sūdzēties.
Džeims: what do you need from there?
kaķ: a password, would you believe.
Džeims: **Patrick Stewart facepalm emoji**
bet nu, pēc neliela confusion tomēr izdabūju no viņa pareizo paroli vienam testa jūzerim, kuru viņš pats nemācēja tur atrast sākumā.

vēl bija tā, ka pusdienas pārtraukumā nolēmu stundiņu nosnausties. pēc tam, kad VZ izlasīja epastisku atstāstu par to, kas tur sapnī notika, viņš teica, ka esot lasījis ar saķertu galvu un saprotot, kāpēc man tagad prasoties atpūsties. te nu bija tas, ka vismaz pa dienām varēju pagulēt mierā, bez sapņiem. tagad laikam nav neviena diennakts laika, kurā es varētu norm pagulēt, bez sapņiem.

bet dzīve nav tikai ballītes. tikko aplejot tēju krūzē ar karstu ūdeni, aizdomājos, ka varbūt tomēr vajadzētu beigt niekoties un atvērt pudeli vīna.
šī diena ir pavadīta sarakstoties ar diviem accountants - abiem vārdā Tony. pa vidu vēl 3 meetingi, apdarīti visādi darbi.
un laikam esam nonākuši tajā punktā dzīvē, kurā panda beidzot izrakstīs savu pirmo rēķinu.

nē, bet nopietni, var jau to vīnu?
padomājiet, es tikmēr iziešu uzpīpēt.

eh nu. biju Lielmiestā, jā. to be fair, es braucu uz Lielmiesta šitiem te sūda planning tikai tāpēc, lai izpatiktu DrN. un šajā braucienā līdz piektdienas pabgājienam, DrN no manis aktīvi izvairījās. pabā gan es viņu noķēru un labi parunājāmies. iespējams, ka es nejauši un netieši uzaicināju viņu ciemos uz Prāgām, bet that's not going to happen anyway, so I think I'm safe. bet vispār mana favorītākā saruna bija ar vienu devu par mūsu kaķiem.

pats tas jobans planning bija.. nu. es tur ļ aktīvi fantazēju par to, kā uzspridzinu visu to nolādēto venue. nē nu, tur cilvēki visu ko saplānoja. bija noderīgi uzzināt, kas nahuj vispār plānojas notikt. bija noderīgi, ka es tur varēju autoratīvi norādīt uz visādiem potentially impacted areas. nejauši uzzināju plānus par release cycle change. pateicu gan Priekšniekam, gan arī DrN, ko es par to domāju. aktīvi izvairījos no latviešu Kirila. ā, nu. vēl, protams, es biju uzvilkusi jauku kleitu ar skaistu izgriezumu priekšā, vane. un mani iedalīja vaktēt team ar nosaukumu Curvy Assets (it's an actuarial joke). that was a bit unintentionally sexist, but I don't give a fuck. šī team testeris gan ir totāls... well... ne tikai viņš ir stulbs, bet viņam arī totāli neinteresē nekas. viņš neklausās, viņš nepiedalās, viņš totāli pohujā, ka kaut kā jau tiks galā. nosūdzēju to mūsu labākajam testerim, šis beigās teica, ka thanks for telling me, ka šis pievaktēs tur.

ceturtdien iedzēru ar Gariju un Borgiju. piektdien sadzēros ar visādiem kolēģiem. abus vakarus aizgāju uz viesnīcu un vismaz stundu sēdēju gultā klusumā. vienkārši izbaudīju to, ka neviens apkārt nerunā. sestdien paēdu brokastis (negaršīgas) ar Elen un devos uz lidostu.

ierasties SpB bija tik izteikti la. Lielmiests bija labi, kad bija labi. bet tagad tomēr labāk jūtos te. labi, ka līdz jūnijam nebūs tur jāatgriežas.

jāatceras uzrakstīt accountant šodien.

- I genuinely think that DrN (red.piez. - our CTO) would love for you to be more present in the office. He respects you. You bring some sort of order.
- yeah, you mean like how I’m rude to everyone?
- kind of.

(A tester’s life. Workshops in London. Drinks with colleagues.)

šodienas darba diena bija tāda, pēc kuras sēdi, blenz sienā un atceries, ka pirms stundas gribēji iziet uzpīpēt. un aizej palasīt svešas cibas, aizdomājoties, ka varbūt vajadzēja dzīvot citu dzīvi. bet nē. nu laikam jau nē. padzīvos šito pašu pagaidām. weekendā anyway sola ļ sliktu laikapstākli, tur varētu saķert tos darbus, pie kuriem šodien nesanāca pieķerties.

also, atgādiniet man kāds rīt, ka man uz pastu baigi vajag aiziet.