*

( nelielas pārmaiņas )

( ilustrētās augusta beigas )

( sociālā dzīve )

pagājšpiektdien bijām kāzās. līdz šim nevienās kāzās, izņemot savējās, nebiju bijusi. guvu milzīgu apstiprinājumu tam, ka mūsu izvēle par labu slepenām kāzām bija vienīgā un pareizā. lai arī kāzas, kurās bijām, nebija baigi tradicionālās - tiltiņš bija tikai viens, nebij nekādu mičošanu un kāpšanu uz šķīvjiem, tomēr viss vilkās diezgan ilgi un garlaicīgi, nesapratu kāds prieks no tā viesiem un kāds jaunajam pārim.
patika:
*) Burtnieku baznīca un tās apkārtne;
*) nēēēnormāli garšīgi ēdieni (īpaši uzkodas) - bija ļoti piedomāts par veģetāriešiem;
*) ballīte pašu lauku mājās, nevis bezpersoniskā viesu namā.

nez, īsti nemāku paskaidrot, bet visa tā lielo kāzu padarīšana manliekas ļoti nesaprotama, bezjēdzīga un zināmā mērā nepareiza. manliekas, ka tā ir dziļi intīma un personiska padarīšana, kurā nav vietas pūlim, troksnim, alkoholam, nogurdinošiem pienākumiem (no sērijas "tā vajag" un "tā ir pieņemts"), publiskai solījumu došanai, patosainām runām un tostiem utt., utjpr. + visa tā milzu naudas izgāšana un ielūgumos minētais lūgums dāvināt naudu. ja gribas dalīties priekā ar radiem un draugiem, man saprotamāka būtu maza (vai liela) ballīte pēc kāzām. nu tipa atkāzas. bez stīvuma, "tā ir pieņemts", liekas naudas izgrūšanas. es saprotu vēsturisko kāzu nozīmi, bet mūsdienās, manuprāt, šī nozīme ir zudusi.
es nekādā ziņā negribu apvainot tos cilvēkus, kuru kāzās bijām. kāzas bija ļoti jaukas un daudz kas lieks no "tā ir pieņemts" sērijas bija aiztaupīts, bet tur esot sapratu, ka tās nav tikai manas iedomas, ka nesaprotu jēgu un labumu visai tai tradicionālo kāzu ambrāžai.

( daži foto )

( pastaiga divatā mežā )

vasarai mazuma piegarša. neizsutu, neizsvīdu, neizcepinājos pietiekami. smaržo pēc rudens. cepti kabači, cūku pupas, mammas miltainie tomāti.
dunduru laiks iet uz galu. lielie sirseņveidīgie ir prom, tik bišķi vēl mazie-aklie palikuši. zirgi atkal var mierīgi ganīties. es arī. sen nebija sēdēts zirgu barā. kopš jūnija. nenormāls miers un siltums. un tāda nebijusi sajūta, ka viņi tevi pieņem. ietver kopējā bara aurā, enerģijas burbulī. kaukas līdzīgs ir licies jau iepriekš, bet šodien bija ļoti izteikta tā sajūta. mans zirgs man ir liela un tīra svētība.

( viņi )

16. jūlijs: auksts un vējains rīts. Allikukivi alas. ekstrēmākā matu mazgāšana manā līdzšinējā mūžā. piparkūknamiņu Vīlande. skaista, kruzuļaina, puķaina un mājīga pilsēta. vējaināka pelde manā līdzšinējā mūžā. Vortsjārvs. lieks līkums caur Tartu. minam uz Latviju. Valga, Valka. Kārlim gribas uz PSRS kodolraķešu bāzi Zeltiņos. lieko līkumu diena. braucam pa LV pierobežas grantiniekiem. skaisti. tā ir manu vecvecāku bērnības zeme. Gaujiena, Trapene, Ilzene. armijas bāze. ļoti nepatīkama enerģija. ļoti, ļoti. uz Smilteni. nakšņojam pie Niedrāja. aukstākā nakts. no rīta ļoti fiksa pelde un uz Smilteni lasīt ķiršus. aplis ir noslēdzies.
bilance:
redzēti vairāki zirgi
2 peldes 2 ūdenskrātuvēs
1 ļeņins

( tur )

15. jūlijs: briesmīgākā pelde brauciena laikā - mēģinam ieiet jūrā pie nakšņošanas vietas - pamats sastāv no asmalainiem klints gabaliem, kuri apaugši ar gļotainām un slidenām jūras zālēm + klintsgabaliem pa virsu dažāda izmēra oļi. bļaudama ielienu apmēram līdz ceļiem, ietupjos, apslapinos un lienu ārā. Kārlis atmet ar roku vispār. dzeramā ūdens krājumu papildināšana Odalatsi karsta avotos. salds tāds. vispār sanāca visu braucienu nepirkt ūdeni, jo kā krājumi gāja uz galu, tā uzradās kāds avots. Mihli muzejs. Karujārvs (beidzot kaut kas, kas nav jūra!!!). Karmas baznīca ar uzzīmētu pentagrammas logu. vēlreiz pie Kālī meteorītkrātera - iepriekšdien Kurassārē nopirkām brošūriņu par mītiem un leģendām, kas saistītas ar krāteri un baigi pavilkāmies (es gribu arī to filmu dabūt, bet neviens man nedod). Valjalas baznīca. nepilnu stundu ilga rinda uz prāmi (svētdienas pēcpusdiena taču!). uz Pērnavu. Pērnava nepatika. likās tāda uzpūtīga un pārāk uzkrāsojusies. atšķirībā no citām Igauņu pilsētām trūka pašcieņas. arhitektūra gan smuka. atmosfēra nu tā. problēmas ar nakšņošanu - pat ja atrastu kartē iezīmētās teltsvietas, nakšņot ārā būtu diezgan neiespējami. ir drausmīga vētra. laika ziņas runā par vēju 23 m/s. nolemjam gulēt mašīnā. atrodam mazu vietiņu pie jūras un kādu laiku nosēžam tur lasot grāmatas un skatoties kā vētra mētā pa gaisu putnus. vējš šūpo mašīnu. beigās izrādās, ka abi nejūtamies tai vietā labi. man vispār ir pieriebusies jūra. es neesmu jūras cilvēks. ir jau sācis satumst, bet mēs braucam kaukur Vīlandes virzienā. beigās noparkojamies grants ceļa malā pie Allikukivi alām un guļam nost.
bilance:
redzēti 4 zirgi
2 peldes 2 ūdenskrātuvēs

( tur )

14. jūlijs: no rīta spidometrs rāda nobraukumu 1500 km. Anglas vējdzirnavu kalns. Kāli meteorītkrāteris. meža zemeņu plantācija čuru pieturā. foršā Kuressāre. cietokšņa muzejs - foršākā ekspozīcija - padomju laika dzīvokļa ekspozīcija vienā torņa stāvā. un meitene ar celli puspagraba velvēs. pikniks pie jahtu ostas. auksta pelde un šļūceknis pilsētas bīčā. karuselis. Pangas stāvkrasti no augšas un apakšas - vēl viena no jaukākajām ceļojuma vietām. kafija un vaifajs Pangas niršanas centra ēstūzī. meklējot teltsvietu piemetas vadātājs. toties neapstiprinās bažas par to aizņemtību - lai arī ir 6dienas vakars, laiks ir diezgan briesmīgs un jau pirmā vieta, ko beidzot atrodam, ir pilnīgi tukša un brīva. akmens laikmeta tehnoloģijas malkas skaldīšanai, jo šī ir viena no retajām vietām, kurā nav cirvja. apkārt purvi un jūra. naktī 2x mūs uzmodina negaiss un lietus. pirmo telts pārcieš godam, lai arī virsu mums nebija izdevies labi nostiept, tāpēc ka zem plānas zemes virskārtiņas apakšā bij klints, kurā mietiņi negribēja sprausties. otrais negaiss pussešos no rīta ir visnotaļ apokaliptisks. pērkons un zibeņi tieši virs galvas. gāž, tā ka liekas ka telts tiks saplosīta gabalos. protams, drīz vien teltī sāk gāzties ūdens. sametam visu vienā guļammaisā un pliki skrienam uz mašīnu.
bilance:
redzēti 4 zirgi
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

( tur )

13. jūlijs: no Viru purva mazliet lieks līkums caur Tallinas stūri. Jagalas ūdenskritums. it kā negribas vairs jūru, bet jābrauc uz salām. prāmis no Virtsu uz Kuvaistu. braukājam pa Muhu salu. miers un idille. Ugū klintis. ļoti forša vieta. taciņas virs un zem klintīm, daudz kukaiņu un puķu. smaržo pēc kadiķiem. jocīgā Muhu baznīca, kurā notiek kora mēģinājums. vieta, kur kādreiz bijusi Muhu pils. pa Veinatammes dambi uz Sāremā. Orisāres cietoksnis. daudz, daudz ļoti labiekārtotu un aizņemtu teltsvietu (piektdienas vakars un mēs meklēšanu sākam vēlu). pirmā diena, kad nav peldēts vispār. un pirmā nakts, kad papildus maikai uzvelku legingus un vilnas zeķes.
bilance:
redzēti 0 zirgi
neviena pelde nevienā ūdenskrātuvē

( tur )

12. jūlijs: Vergu osta. gājiens pa Pedesāres zemesragu. jocīgi iet pa zemi, kuru no abām pusēm apskalo jūra. burvīga pludmale pie Purekkari raga. smalkas smiltis, kuras vēl daudzas dienas bija atrodamas manā ausī. caurspīdīgs ūdens. forša gultne. tikai auksts vējš no jūras un tas, ka jāiet tālu, tālu lai nokļūtu normālā dziļumā padarīja peldēšanos diezgan neiespējami. kājām stingstot bridu līdz vietai, kur ūdens ir knapi līdz ceļiem un pēros pa turieni. gājiens uz Igaunijas tālāko ziemeļu punktu. tur mūs abus nobūra akmeņi. man likās, ka vienīgais pareizais veids ir iet basām kājām. lai arī tas bija diezgan grūti un brīžam sāpīgi. pilnīgi pazudu tai iešanā - liec kāju no akmeņa uz akmeni, esi lēns, uzmanīgs un koncentrējies. sajūti, ka daži akmeņi ir silti, daži vēsi un, ka tie visi runā. Kārlis aizpeldēja akmeņu mikrokosmosā - katrā akmenī ieraudzīja atsevišķu planētu, ar savu atmosfēru, iemītniekiem, pavadoņiem un stāstu. starp akmeņiem auga zemei pieplakušas mežrozītes, ārprātīgi smaržojošas baldriānu plantācijas un vēl šis tas. viens no jaudīgākajiem ceļojuma brīžiem.
pēc tam lija. aizbraucām uz veikalu Loksā, atbraucām atpakaļ un pāris stundas sēdējām mašīnā, grauzām sēmenes, lasot grāmatas un skatoties uz jūru. kamēr braucām uz veikalu tur bija iestigusi fūre. nesaprotu kā viņa vispār tika līdz turienei, jo piebraucamais ceļš ar gluži nebija nekāda šoseja. un kāpēc viņai tur vispār vajadzēja braukt. bet nu iebraukusi bija un iestigusi arī. galvu ar traķīša palīdzību izvilka, bet piekabe palika pa nakti vientuļi turpat stāvot. bojāja skatu un padarīja to arī mazliet sirreālu. kad lietus beidzās uzcēlām telti turpat esošajā teltsvietā. bet vakariņojot atkal sāka līt. izskatījās, ka tas būs no ilgajiem un intensīvajiem lijējiem, tāpēc jaucām telti atkal nost un ieriktējāmies uz gulēšanu Golfā. drošvien lieki piebilst, ka tiklīdz sākām gulēt, tā lietus pierima un vairs nelija visu atlikušo nakti.
bilance
redzēti 2 zirgi
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

13. jūlijs:
auksts un mikls rīts. mašīnas kārtošana. purva laipa Viru purvā.

( tur )

11. jūlijs: rīts kempingā pie foršā hipija. arbūzs. braucam peldēties uz Sillamae ūdenskrātuvi. tur ir arī mazs ūdenskritumiņš un kā izrādās arī teltsvieta, kuru būtu varējuši nakšņot for free. bet hipijkempings bija foršs un tas ūdenskritumiņš atrodas tik jocīgā vietā, ka drošvien nebūtu paši atraduši. Paites stāvkrasts. Toilas Oru parks. slāvisms. mediatīva akmeņu kraušana. sāk bojāties laiks. Valastes ūdenskritums. Sakas muiža, džungļainais krasts un dzelžu trepes lejup. sāku nogurt no jūras. Kivioli degakmens izdedžu kalni. augšā kāpt slinkums, paskatamies no apakšas un braucam tālāk. Rakvere. delīrijs. siltas pusdienas (jocīgas). uzkāpjam Svētās Trīsvienības lutreāņu baznīcas tornī. cietoksnī iet nav spēka. samērā mīlīga pilsētiņa, bet joprojām krieviska.
nevar saprast, kur braukt tālāk. atgriežamies pie jūras. cementa pilsēta-monstrs Kunda. ilgi nevaram atrast, kur nakšņot. kartē norādīto teltsvietu neatrodam, visur apdzīvotas vietas un visi celiņi ved uz mājām. vēlu vakarā iebraucam kempingā Rutjā, kurā ir arī zirgi. trešais, pēdējais un dārgākais kempings - samaksājām 10 eiro. bija duša, virtuvīte ar traukiem un vaifajs. vēsa nakts.
bilance:
redzēti apmēram 16 zirgi un 2 poniji
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

( tur )

10. jūlijs: pieceļamies paagri, nomērķējam uz Varnja un braucam. ceļš pa pašu Peipusa piekrasti. idilliski vecticībnieku ciematiņi viens pēc otra. piparkūku mājiņas cieši saspiedušās ap vienu, šauru centrālo ielu. mazas, vienkāršas koka baznīciņas. pie vienas nekoka baznīcas, pie kuras notiek jocīga rīta rosme krievu bērneļu ekskursantu grupai ir arī bāka un iespēja nopeldēties. pamats diezgan asakmeņains un ūdens duļķains. Iisakā spidometrs rāda 700 nobrauktus kilometrus. Pjuhticas (Pihticas?) klosteris. vēl idilliskāka vieta. nopietna, bet reizē dzīvespriecīga un gaiša. klostersievas no vienas mājas loga tirgo klosterī raudzētu kvasu un uz vietas ceptu maizi. zemenes arī bija. sapirkām visu un viss bija nenormāli garšīgs. beidzot sapratu kādam ir jābūt īstam, raudzētam kvasam - veldzējošam. nevis ar lipīgi saldu un slāpējošu pēcgaršu kā veikalu kvasiem.
pa ceļam uz Narvu Kurtna - igauņu ezeru zeme - 42 ezeri 30 kvadrātkilometros. meklējam, kur nopeldēties un pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem atrodam. tādā puspamestā milzīgā padomiska stila kempingā ar perfekti izpļautu mauriņu, bet bez nevienas dzīvas dvēseles.
Narva un Igaunijas ziemeļaustrumi laikam patika vismazāk. daba iespaidīga, bet aura tāda ne visai. ļoti krieviska vide, dzirdama pārsvarā krievu valoda, piedirstas tualetes (nu labi viena, bet pamatīgi), atkritumi, pamestība, nevelkomība. Narvas cietoksnis iespaidīgs, iekšā muzejs. bet viss ar tādu padomiski krievisku garšu. vienā tornī bija nenormālskaista foto izstāde - http://www.richarddavies.co.uk/woodenchurches/images.html
pavirši apskatījuši Narvu, izstaigājuši cietoksni dodamies uz rietumpusi. stāvkrasti, padomju laikā aizliegtā pilsēta Sillamāe un naktsmiera vietas meklēšana.
bilance
redzēti 0 zirgi
3 peldes 3 dažādās ūdenstilpnēs
1 gab ļeņins

( tur )

9. jūlijs: astoņos no rīta mazgāju matus ledainā upē. saule vēl aiz kokiem. braucam uz Piusas smilšakmens alām. spidometrs rāda, ka nobraukti 400 km. alas ir ciet un būs vaļā pēc 2 stundām. kavējām laiku padsmit kilometrus uz atpakaļu esošajā Meremae. tur ir skatu tornis un jauks viesu nams, kur padzert tēju un palietot vaifaju. atpakaļ uz alām. tālāk uz Tartu. foršais Ahaa centrs un līkums pa Tartu vecpilsētu. forša. reibinoši smaržo liepas. meklējam, kur gulēt, bet diezko neiet. kartē norādītā teltsvieta ir praktiski pilsētas centrālajā peldvietā - pārāk daudz cilvēku. braucam tālākplānotajā virzienā - uz Peipusu un nakšņojam kādā nejauši ieraudzītā viesu mājā gabaliņu aiz Vāgveres. naudu, par telts uzcelšanu viņu teritorijas stūrī, viņi neprasa, nekādas ērtības arī nepiedievā. sliktā ziņa nr1 - salūzt viens no telts spraišļa mietiņiem. sliktā ziņa nr2 - tur notiek grandiozs jauniešu dzerstiņš. it kā teritorija liela, bet troksnis dzirdams, naktī notiek vazāšanās, ap pieciem kāds mēģina atvērt telti, bet, tiklīdz ierunājos, aizbēg. daudz odu.
bilance:
redzēts 1 zirgs
3 peldes 3 dažādās ūdenstilpnēs

( tur )

8. jūlijs: robeža. Munameģis (man žēl, ka nebija līdzi Ulda Dumpja plakāts, ar ko nofotogrāties). Kadavi ezers. Vatselīna. Vana Vatselīna. ļoti daudz dzeņu. Piusas senleja ar smilšakmens atsegumiem. dabas taka (mazliet apmaldījāmies). burvīgā teltsvieta. malkas šķūnis - rāpuļu māja (čūska, vardes un sauja ķirzaku) majestātisks klusums naktī - bezvējš, putni guļ, pat upe klusē. vienīgā skaņa - blakusgulošā Kārļa elpa. nekad iepriekš nebiju piedzīvojusi tik dziļu un samtainu klusumu. viena no burvīgākajām un maģiskākajām ceļojuma vietām.
bilance:
redzēti 2 zirgi
3 peldes 3 dažādās ūdenskrātuvēs
3 čūskas (no tām viena beigta)
1 no manis nolasīta ērce (nepiesūkusies)

( tur )

7. jūlijs: patīkama svelme un tveice. pirmā pietura - pelde Niedrājā, Smiltene. pusspainis ķiršu no dārza. tālumi. Ape - tur kaut kā nejauši gadījās piedzimt manai mammai. vieta ar burvīgu auru - Raganu klintis Vaidavā. upei neraksturīgi silts ūdens (pelde). pa pļavu pie dižvītola. Alūksne. iekuļamies F4 ūdensmotosporta sacensībās. pelde Alūksnes ezerā. kempings pie foršā onkuļa - Ezermalas 44. telts zem ošiem - naktī tie nāca pie manis maģiskā sapnī.
bilance:
redzēti 0 zirgi
3 peldes, 3 dažādās ūdenskrātuvēs
2 pāri ceļam pārskrējušas lapsas

8. jūlijs: mazliet lietus un pelēks rīts. pelde ezerā. vēl Alūksne. Vella pēda ar trepēm uz nekurieni un balderiāņu audzi (tā smarža!!!). Māriņkalns. (ne)Dēliņkalns. Sauleskalns, robeža.

( tur )

šodien gāju paskatīties kā izskatās vietiņa, kura man pirms 2 nedēļām uzdāvināja mazu gaileņu mērcīti, pagāju vēl 2 soļus uz priekšu un tapu nenormāli pārsteigta. tādu gaileņu plantāciju vienā mazā pleķītī es nekad mūžā nebiju redzējusi. tiesa, lielākā daļa jau pāraugušas. ļoti izvēlīgi lasot mazākās un svaigākās pievācu visu taru, kas bija pieejama mašīnā. nezcik mērces/zupas sanāks.

( gaileņu tabors )

bij jocīga dzimšansdiena. ieplānotie plāni galīgi izgāzās, radās citi, sazarojās, savērpās, apgriezās otrādi, izveda caur Niedrāju un atveda atpakaļ līdz mājām. neforšākā daļa - tas ārkārīgi savādais privātais festivāls Leukadionīss, kurā bija jāspēlē Tesai. likās, ka galīgi ne tur esam nokļuvuši un ne Tesa, ne Horizons tai izteikti pieaugušie-ar-bērniem-šašliks-batuts publikā neiederējas. lielāko daļu laika pavadīju guļot mašīnā. tai laikā, kurā negulēju, aplūkoju Raunas ieteku Gaujā un redzēju, kopāņemot, kādu sauju ar jāņtārpiņiem. tie nebija redzēti gadiem.
pirms tam bija neiedomājami smukā Cīrulīšu dabas taka pie Cēsīm un Ērgļu klintis.
pēc tam bija Lielā Ellīte, neplānots līkums pa grantinieku Cēsis-Mārsnēni-Smiltene līdz Niedrājam, lai pliki tai iemērktos ap saullēkta laiku.

( foto )

komercjāņu vakars sanāca diezgan īss, ļoti vējains un diezgan melanholisks - Launkalnē ar latvijas hārdkōra vecajiem un bārdainajiem krabjiem. pārējo laiku sanāca brīnišķīgi un neplānoti tripi ap Smilteni.
apgājām apkārt Niedrājam, info stendā uzzinājām, ka turpat mežā slēpjas vēl 6 mazāki mežezeriņi. braucām skatīt. atradām gan tikai divus, jo mums nebija kartes. pirmajā dzīvoja zalktis un tas mums uzdāvināja gaileņu sauju pusdienām. nomocījām Golfu (mums vajag džipu!!!), izbraucām no meža fantastiskā vietā, kur augsta kalna (apm 140 m vlj.) slējās burvīga viensēta. uzkāpām kalnā, ģībām no skaistā skata, nokāpām lejā. žēl, ka tā, jo pēc tam izrādījās ka aiz mājām mežā, dzīvo arī Pārkalņu naudas akmens. nekas, aizbrauksim citreiz. es gribu tās mājas sev! sajūta tai apkārteni izteikti maģiska un spēcīga. otrā kalna pusē turklāt ir pļavas, kur es varētu ganīt savus zirgus. šobrīd gan tur ganās govis.
izstaigājām arī manu mīļoto Cērtenes pilskalnu, par kuru te esmu jau daudz jūsmojusi. un mājāsbraucot iebraucām Vecsautiņu avotos - interesants veidojums, nebiju neko tādu LV redzējusi.
vispār savāda sajūta, ka tik tuvu pazīstamām un kopš bērnības zināmām vietām atrodas kaut kas tik maģisks, spēcīgs un vēl neredzēts.

( tur ārā )

Cieceres ezers izrādās ir ārkārtīgi skaists. cik līdz šim biju saskārusies no šosejas puses un Brocēniem, nelikās tik īpašs. Ozolu sala vispār maģiska. un maģiska celšanās uz to laivās.
Štorls burvīgs. publika mazliet īpatnēja. vismaz dažas īpatnes. bet tas nu tā.

( Štorla seminārs un saulgrieži pie Cieceres ezera )