*

10. jūlijs: pieceļamies paagri, nomērķējam uz Varnja un braucam. ceļš pa pašu Peipusa piekrasti. idilliski vecticībnieku ciematiņi viens pēc otra. piparkūku mājiņas cieši saspiedušās ap vienu, šauru centrālo ielu. mazas, vienkāršas koka baznīciņas. pie vienas nekoka baznīcas, pie kuras notiek jocīga rīta rosme krievu bērneļu ekskursantu grupai ir arī bāka un iespēja nopeldēties. pamats diezgan asakmeņains un ūdens duļķains. Iisakā spidometrs rāda 700 nobrauktus kilometrus. Pjuhticas (Pihticas?) klosteris. vēl idilliskāka vieta. nopietna, bet reizē dzīvespriecīga un gaiša. klostersievas no vienas mājas loga tirgo klosterī raudzētu kvasu un uz vietas ceptu maizi. zemenes arī bija. sapirkām visu un viss bija nenormāli garšīgs. beidzot sapratu kādam ir jābūt īstam, raudzētam kvasam - veldzējošam. nevis ar lipīgi saldu un slāpējošu pēcgaršu kā veikalu kvasiem.
pa ceļam uz Narvu Kurtna - igauņu ezeru zeme - 42 ezeri 30 kvadrātkilometros. meklējam, kur nopeldēties un pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem atrodam. tādā puspamestā milzīgā padomiska stila kempingā ar perfekti izpļautu mauriņu, bet bez nevienas dzīvas dvēseles.
Narva un Igaunijas ziemeļaustrumi laikam patika vismazāk. daba iespaidīga, bet aura tāda ne visai. ļoti krieviska vide, dzirdama pārsvarā krievu valoda, piedirstas tualetes (nu labi viena, bet pamatīgi), atkritumi, pamestība, nevelkomība. Narvas cietoksnis iespaidīgs, iekšā muzejs. bet viss ar tādu padomiski krievisku garšu. vienā tornī bija nenormālskaista foto izstāde - http://www.richarddavies.co.uk/woodenchurches/images.html
pavirši apskatījuši Narvu, izstaigājuši cietoksni dodamies uz rietumpusi. stāvkrasti, padomju laikā aizliegtā pilsēta Sillamāe un naktsmiera vietas meklēšana.
bilance
redzēti 0 zirgi
3 peldes 3 dažādās ūdenstilpnēs
1 gab ļeņins


vecticībnieku dievnams Kolkjā




(par vecticībnieku ciemiem ir mazliet vienā Ziemeļu puses raidījumā, ko šodien atradu http://www.ziemelupuse.lv/420/ )

Kolka Cool


pareizticīgo baznīca Ninā
(tajā esot rokoko stila ikonostass, kas uz turieni 17. gs. 2. pusē pārvests no Daugavpils)




kapiņi un Peipuss




naksitrallidi


Pjuhticas (Pihticas?) klosteris. teritorijā fotogrāfēt nedrīkstēja, bet tur bija baigi smuki, silti un mierīgi.




pieklostera kapsēta


iepirkumi


uzpildam ūdens krājumus svētavotā






meklējot ezeru vīķu laukā


viens no 42 - Musjārvs


visi tie ziemeļaustrumi tādi izteikti industriāli. bieži visādas šitādas un savādāka satura čupas rēgojas


kubiks Narvā










pilsētas bīčs, kuru gan nenomēģinājām








krievu cietoksnis otrā upes pusē








abi cietokšņi no viena bastiona. tie bastioni tur tādi ļoti iespaidīgi


stāvkrasts Udria - kauku ap 40 metrus augsts




tālumā Sillamāe osta


uz otru pusi smilšainās pludmales




Sillamāe pludmale
(padomju laikā Sillamāe bija aizliegta pilsēta, kuru nereti neiezīmēja arī kartēs. tur notika ņemšanās ar urānu http://en.wikipedia.org/wiki/Sillam%C3%A4e )


sekojot norādēm atradām ļoti, ļoti foršu kempingu, kurš piederēja hipiju ģimenītei. viss tur tāds mazs, mīļš, nepabeigts, silts un draudzīgs. 6 eiro no telts. ir pieejama duša un virtuvīte.


brokastis