*

6dien biju nobraukusi Jelgavā, LLU, uz lekciju par Zirgu un jātnieku sagatavošanu. saklausījos visādus vingrinājumus, kurus šodien mazliet pamēģināju praksē.

( vingrošanas zirgs )

uz manu vakardienas piedāvājumu ir atsaukušās 5 potenciālās mācekles. no sarakstes par divām ir radies labs iespaids, par vienu ne visai, pārējās divas pagaidām nesaprotamas, bet gan jau tests ar zirgu palīdzēs izlemt, ar kuru mēģināt mijiedarboties.
un šodien tiku pie elina bildētajām bildēm. varat uzmest aci, kam labpatīkas - ( mežvidus ļaudis )

es jau veselu mūžību esmu gribējusi pamēģināt uztaisīt puzuru, bet līdz šim nebija sanācis. kad nu pie Saldus ezera man rokās iekrita niedres, tad nu beidzot tiku pie mēģināšanas. nebija tik grūti kā bija licies, bet grūti ir uztaisīt precīzu un pareizu, ko šajā reizē nemaz baigi necentos. izrotāju ar sarkaniem dzīpariem, niedru ziediem un saules un pērkona zīmēm.
( mans pirmais puzurs )

šodien visu dienu bizoju pa māju - leju sveces, kārtoju istabas, pušķoju egli, cepu kūkas, bet iekšā sajūta, ka īstie svētki jau pagājuši un nosvinēti un šitas viss vairāk ta ka pienākuma pēc. man pietika ar ķekatās iešanu un saulgriezēšanu. ar Kārli viens otram dāvanas ar pasniedzām saulgriežu pēcpusdienā pie kamīna. protams, senlatvieši svinēja ziemas saulgriežus 12 dienas un šādā aspektā ir okej, bet grūti kaukā pielāgoties tiem, kas šodien svin kā pirmo un bezmaz vienīgo dienu. un varētu jau arī neko baigi nedarīt, bet pēc stundas ielido brāļa dēls ar savu mammu un bērnam protams vajag kārtīgus Ziemassvētkus.
un mums vēl rīt uz Saldu jābrauc un jāsvin trešo reizi tā it kā tā būtu pirmā un vienīgā reize un es diemžēl jau zinu, ka tur nebūs forši.
vēl man liekas jocīgi un mazliet arī skumīgi, ka šogad neesmu saņēmusi itin nevienu Zsv. kartiņu par pastu.

( vakar pie jūras )

īsta saulīte pretējā upes krastā. tāda, kura pat noglāsta vaigu ar siltu plaukstu. bez zobiem. sniegs, uguns, dziesma. mežs, modrs un vērojošs. dārzeņu mielasts zvēriem. divi, vistuvāk manā mūžā, redzētie aļņi. pašcieņas pilni un nesteidzīgi. suns, zirgs, vīrs. zilas debesis.

( saulgriezēšana )

Sen dzirdēju, nu redzēju
Es lielo Budēļtēvu:
Svina piere, linu aste,
Tēraudiņa pakaviņi.

šodien ārā bija tik pārpasaulīgi skaisti, ka es mežā ņēmu un no tā skaistuma apraudājos.
bijām aizgājuši ar Radi pastaigāties. tā kā bija baismīgi auksts, jāju bez segliem, lai siltāk. pārsvarā gājām soļos, pa brīžam cēli parikšojām un mazu gabaliņu arī palēkšojām pa mīksto sniegu.
visapkārt bija pilnīgi kluss, sarmots un balts. saule kaut kā tā savādi spīdēja un viss vizēja neparastās krāsās. pelēkvioletās, piesātināti lillā, rozīgoranžīgās un dūmakaini zilās. varš, sudrabs un zelts. vienā brīdī tā visa bija tik šausmīgi daudz, ka nācās palūgt zirgam apstāties, apkrist viņam ap kaklu un raudāt.

ir dažas bildes, bet tām maz sakara ar to visu augstākminēto - ( + )

palienēju zirgu vienai mīļai kursabiedrenei uz fotosesiju un pie reizes pati tiku pie dažām tik jaukām bildēm, ka man viņas tagad gribas ielikt visur, kur vien var.

( mežā )

( tur ārā )

desmitos no rīta Plakanciemā bija tik kluss, mierīgs, silts un vienlaikus dzestrs, ka likās ir pieci vasaras rītā. jocīga zilrozā gaisma spīdēja cauri silti pelēkiem mākoņiem un koku zaros mirguļoja treknas ūdens lāses. bet zirgus atradām klimstam gar upi un mēģinot paslēpties miglā, kas lēnām izklīda un krūmos, kas ij netaisījās nekur izklīst.

( viņi )

( p.s. )

( jo tā nav rasa... )

( solārijā )

( migla un sarma )

šodien tāda jocīga diena. trāpīju ceļā puteņa epicentrā. pirms tam jau padsmit minūtes raku ārā mašīnu, ar vasaras riepām knapi uzspolēju nelielā slīpumiņā un braucu pāri HESam uz 60, priecājoties, ka pa priekšu brauc fūre un es vismaz apmēram saprotu kur man jābrauc. jo nebija ne debesu, ne zemes, ne ceļa malu. vien ik pa brīdim tieši blakus, no blīvā puteņaizkara iznira pretimbraucošo mašīnu ugunis.
Plakanciemā sniega bija krietni mazāk un mums bija ābolu etiķa talka. t.i. lasījām ābolus, ārā mazgājām, spiedām sulu, ko liksim raudzēties. ziniet, ja, ka ābolu etiķis ir ļoti veselīgs zirgiem gan iekšķīgi, gan ārīgi. talkas laikā saule mijās ar sniegu, bet mēs trijatā, četrās stundās, izpiedām 90 litrus sulas. visa gan nebūs zirgiem - daļa ir nodeva ābeļu un sulu spiedes īpašniecei.
pēc tam jau bija vakars un atkal putenis, zibens un pērkons, un es vētrā gāju meklēt zirgus, lai pasniegtu tiem spainīšus ar visādiem labumiem. zirgi neatsaucās un nenāca. brīžiem likās, ka dzirdu kāju dipoņu, bet tas bija tikai vējš. bridu tumsā pa dubļiem, ar spaiņiem rokās. atradu zirgus, zirgi mani gandrīz apēda, es beigās uz viņiem sadusmojos. dažam labam pat ievilku ar spaini pa sānu. tad viņi paēda un es bridu atpakaļ, lai pārģērbjoties labajās drēbēs, tur visu dienu atstātajā telefonā atrastu īsziņu no teātra administrācijas, ka man ir pielikti daži desmiti latu pie algas (man neiet ar matemātiku, bet varētu būt kādi 30).
vēl es ļoti, ļoti ceru, ka mēs esam atraduši uz kurieni pārvākties. ļoti ceru, ka tur viss sanāks un kad Kārlis atbrauks no tūres, mēs varēsim visi trīs tur ievākties.
( p.s. )

pohas. oktobris. saule. migla. zvaigznes, zvaigznāji, galaktikas un piena ceļš - virs "Andžāniem", kur tuvumā nav pilsētu un gaismas piesārņojuma. papīra dzērves. lapsa. Sēlija. pauguri, kalni, līkumi, grantsceļi. tāļi skati, mežu gali, sfumato dūmakas un zeltlapu lieti. ezeri, dīķi, purvi un Daugava. čipši, cepumi, saldējumi, sēmenes, turku zirņi. suns. Panorāma un šlāgeraptauja. Saucēju Sēlpils un Vārnavas dziesmas. Debisī stīgu kvartets un Nīls Jangs. krāsnis un mūrītis.

( Sēlijā )

( mans mīļais bērais )


Ko var Velnis man darît
Ko manam kumeļam;
Es var velnu samîdît
Zem kumeļa kājiņām.

p.s. aizvakar, 8. oktobrī, palika gads kopš Raritet ir oficiāli manā ganāmpulkā.

( mežā )

p.s. rudenim piestāv Pēteris Vasks un Soundarcade

( es esmu viņa un viņš ir man )

( mirkļi no Dabas zirgu vasaras nometnes )