*

šodien ārā bija tik pārpasaulīgi skaisti, ka es mežā ņēmu un no tā skaistuma apraudājos.
bijām aizgājuši ar Radi pastaigāties. tā kā bija baismīgi auksts, jāju bez segliem, lai siltāk. pārsvarā gājām soļos, pa brīžam cēli parikšojām un mazu gabaliņu arī palēkšojām pa mīksto sniegu.
visapkārt bija pilnīgi kluss, sarmots un balts. saule kaut kā tā savādi spīdēja un viss vizēja neparastās krāsās. pelēkvioletās, piesātināti lillā, rozīgoranžīgās un dūmakaini zilās. varš, sudrabs un zelts. vienā brīdī tā visa bija tik šausmīgi daudz, ka nācās palūgt zirgam apstāties, apkrist viņam ap kaklu un raudāt.

ir dažas bildes, bet tām maz sakara ar to visu augstākminēto -