Decembris 6., 2004
| 11:17 - poligāmija Nujā, šitais te ir teksts, uz kuru mani izprovocēja (hmmm, labi - vārdā nesauksim - vnk kāds mans draugs) un a.god. dark_entrant, kurš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas spēj paciest manu abstrakto muldēšanu. Tātad, ko es šajā gadījumā saprotu ar "poligāmiju" - nevis reālu "daudzsievību" vai "daudzvīrību" (riebjas man laulības saites kā tādas, un vēl sarežģītākas tās padarīt es negribētu), bet - brīvu seksuālā & vairošanās partnera izvēli neatkarīgi no tā, ka kas ir "pastāvīgais partneris". Jo, no vienas puses, es ticu tam, ka - vismaz kādā dzīves posmā - ir nepieciešams kāds cilvēks, ar kuru būt kopā priekos-un-bēdās, ar ko gribēt dzīvot kopā un novecot kopā, blablabla. No otras puses, pati daba jau saka priekšā, ka būšana kopā ir viens un vairošanās ir pavisam kas cits (tas, kurš nekad-nekad nav pat gribējis piekrāpt savu pastāvīgo partneri, var mest pirmo akmeni). Un dabai, protams, ir taisnība. Kopdzīves partneri izvēlas pēc saderības un saskaņas principa, vairošanās partneri izvēlas pēc labākā genotipa principa. Pat tad, ja abi punkti sakrīt - t.i., satieku es cilvēku, kurš patiešām ir izcils, apprecos, nolemju būt monogāma - un pēkšņi patrāpās pretī vēl izcilāks eksemplārs. Ar kuru es varbūt nebūt negribētu dzīvot kopā. Monogāmijā šī problēma nav normāli un nesāpīgi atrisināma, poligāmijā viss ir OK - t.i., ja izcilais eksemplārs nr.2 vēlas kopoties ar mani. Monogāmās attiecības ideālajā variantā noved pie tā, ka cilvēks ir visu mūžu piesaistīts vienam partnerim. Ja šis partneris ir izvēlēts neveiksmīgi, tad ir pilnīgs vāks. Piemēram, izcila sieviete A apprecējusies ar vīrieti B, kurai ir iedzimta garīga slimība. Vairoties tātad nebūtu vēlams. Savukārt izcils vīrietis C ir apprecējies ar sievieti D, kura ir neauglīga. Rezultātā netiek saglabāts nākotnei izcilās sievietes A un izcilā vīrieša C genotips. Tipisks piemērs: ja Rainis būtu dzīvojis ideālā monogāmijā, viņam nebūtu neviena bērna. Poligāmijā šīs saites ir brīvākas, un attiecīgi savstarpēju simpātiju gadījumā izcilo cilvēku genotips tiek turpināts, cerams, veidojot arvien izcilākas kombinācijas. (Pie tam piezīmēsim, ka dark_entrant atbalsta valsts noteiktu vairošanās sistēmu; man tas liekas absurdi, nežēlīgi un muļķīgi - jo sekss uz pasūtījuma ir maucība, tas viens, un valsts noteiktās programmas nav tik dinamiskas kā cilvēka paša izjūta, kas - ja nu mēs vispār ticam cilvēka pašai izjūtai - izvēlas labāko sugas turpināšanas variantu.) Tas ir tas princips, kas īstenojas visās citās sugās - vairojas izcilākie tēviņi un mātītes, nevis tie, kam pagadās. Monogāmijā katrs cilvēks būtībā ir spiests izvēlēties partneri no brīvajiem-un-pieejamajiem, kas nozīmē to, ka teorētiski vairojas visi, un ne vienmēr šīs kombinācijas ir tās labākās. Poligāmijā partneri izvēlas brīvi, tādēļ daudz lielākas iespējas vairoties ir labākajiem sugas pārstāvjiem, nevis mazvērtīgākajiem. Protams, tas ir mazliet nežēlīgi pret "mazvērtīgākajiem" sugas pārstāvjiem, bet, no otras puses, ne tik nežēlīgi kā masveida atšaušana. Galu galā ikvienam taču ir iespēja laimīgi nodzīvot mūžu kopā ar kādu vai vienam - tikai mazākas iespējas radīt pēcnācēju. Iebildes ir sekojošas: 1. "Ja visi drāzīsies ar ko pagadās, tad paaugstināsies dzimstība". (© dark_entrant) - Nedaudz, bet ne pārāk, jo kontracepcija jau nav aizliegta. Gluži vienkārši tagad ar ko pagadās drāzīsies ne tikai cilvēki bez augsti attīstītas morāles un pilsoniskā pienākuma izjūtas, bet arī tie, kam ir augsta morāle un pienākuma apziņa. Un ideāli būtu vairoties pēc principa "radīt bērnu tikai ar cilvēku, ar kuru patiešām vēlies radīt bērnu". Kas ne vienmēr ir pastāvīgais partneris. (Pazīstu vismaz vienu cilvēku, kas grib būt kopā ar meiteni A, bet bērnu grib no meitenes B; poligāmijā tas būtu realizējams bez problēmām.) 2. Kā atrisināt sociālās problēmas? - Šitais mani mulsina visvairāk; t.i., vai reāli strādātu ģimenes modelis, kurā sievietei ir bērni no trim dažādiem vīriešiem, no kuriem neviens nav viņas vīrs. Kurš rūpētos par bērnu, kā atrisināt jocīgo brāļu un māsu problēmu (jo būtu daudz vairāk pusbrāļu un pusmāsu nekā patlaban). Bet, no otras puses, var jau atgriezties pie seno cilšu principa - ka tuvākais vīriešu dzimtas radinieks ir mātesbrālis, jo tēva identitāte ir apšaubāma. 3. Kur tas viss novedīs? - Nujā, biedējoši. Šobrīd mēs vairojamies pēc principa "tiek saglabāti praktiski visi gēni", cilvēks, kam līdz mūža galam nav neviena bērna, tomēr ir salīdzinoši rets gadījums. Poligāmijas modelī atbirums būtu daudz lielāks. Un, ja vairošanās notiktu dabiski, tad ir ļoti grūti paredzēt, kādi gēni tad galu galā tiktu saglabāti. Spēcīgi-skaisti-gudri cilvēki? Varbūt nē; varbūt skaisti-aktīvi-stulbi cilvēki? Prognozēt ir gandrīz neiespējami; patiesībā pat es nezinu, kas būtu mana otrā bērna tēvs, ja man būtu pilnīgi brīva izvēle (pirmais bērns ir pietiekami lielisks, lai es pieņemtu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli ;)). Bet, no otras puses, apstāties attīstībā tikai tāpēc, ka baidies no iespējamajiem attīstības ceļiem - tas ir gļēvi un stulbi. Poligāmija ir vishumānākā un dabiskākā metode, kā radīt pārcilvēku, un es nekādā gadījumā neesmu apmierināta ar to, kāds cilvēks ir patlaban. Garastāvoklis:: varētu padomāt, ka man tas ir aktuāli, ne? ;) Mūzika: Tori Amos
|
Comments:
Da visu muuzhu nodziivot un draazties ar vienu cilveeku....brrrrr makmerfijs paskurinaas
nujā, šitais arguments, protams, ir būtisks :))) bet reāli jau tāpat neviens tā nedara; atšķirība tikai tā, ka monogāmijā tā dara un jūtas vainīgs, poligāmijā tas ir forši un atbalstāmi.
Nu faktiski jau pastaav poligaamija :)
Reāli - protams, bet tā nav oficiāli atzīta, līdz ar to poligāmas attiecības arvien pavada nosodījums un vainas apziņa, un cilvēki ar augsti attīstītu sirdsapziņu, iejūtību un pienākuma apziņu tomēr cenšas būt monogāmi. Un es neteiktu, ka tie būtu tie sliktākie eksemplāri. Teiksim, ja es apprecētos un nodzīvotu visu mūžu kopā ar šizofrēniķi, baidos, ka tomēr man nebūtu otra bērna - no viņa, protams, ne, un aiz tīras pieklājības es nepaliktu stāvoklī arī no kāda cita. Nāktos adoptēt kādu radību no bērnu nama vai tamlīdz. Un mans IZCILAIS GENOTIPS (iedomīgā sterva! ;D) paliktu nerealizēts.
Da mani nez kaadeelj nemoca vainas apzinja ka neriikojos atbilstoshi oficiaalajai moraalei
because you're so cool :) kad man bija sarunātas brīvās attiecības, mani arī nemocīja vainas apziņa. bet, kad es biju kopā ar cilvēku, kurš bija pret jebkāda veida neuzticību, tad arī ievēroju viņa vēlmes. (nu labi, nebija jau pārāk grūti, jo es gribēju tikai viņu, bet tas nu tā ;))
Bet tas anyway driiz paargaaja :DDD
nu vai zin' žetons tev par šo tekstu
tas ir visprecīzākais, ko par šo tēmu jebkad esmu dzirdējis [lasījis] :)
Neko no tā nesapratu. Tik zinu, ka es tomēr monogāms radījums.
Hm... it kā jau loģiski, bet viss vairāk vai mazāk balstīts uz gēniem, un vēlmēm. Bet kur tad paliek tādas lietas, kā jūtas? Kur paliek uzticība un kāpēc ir nepieciešams cits cilvēks, ja kādam ir problēmas ar bērnu ieņemšanu vai radīšanu? Mūsdienu medicīna ir gana tālu attīstījusies. Var iztikt bez maukošanās apkārt. Bet parastā modelī - kad guļ pa labi un kreisi - tas nav nekas labs. Lai gan - cik cilvēku - tik viedokļu. Parasti cilvēki akceptē par labu esam to, ko paši dara un jo kā nu iesi sevi nosodīt? Var taču atrast attaisnojumu... Un nevis sakļaut kājiņas un gaidīt "īsto". es zinu, ka tas tev noteikti neizklausās labi, bet tādi ir mani uzskati - esmu par monogāmiju - jo ja ir attiecības, tad tikai ar vienu cilvēku, bet ja maukojos, tad daru to no sirds un tā, lai nevienam nesāpētu.
Juutas... uzticiiba... tas viss ir nosaciits lielums....
Tiem, kas ir vieni, vai nav to izjutuši - tiem parasti ir tāds viedoklis.
Bet tas nenoziimee ka vinjiem nav taisniiba :)
Protams, ka medicīna ir attīstījusies. Rezultātā tiek kaut kā saķīlēts dajebkurš, un turpinās defektīvie gēni, t.i., tiek atražoti cilvēki, kas nespēj normāli funkcionēt bez medicīnas palīdzības. Neapšaubāmi kruts modelis, ja? :P
Un es jau teicu, ka nav runa par maukošanos apkārt. Ir runa par to, ka seksuālais partneris tiek izvēlēts atkarībā no reālajām vēlmēm, nevis no "pieejamības" (teiksim, ja es tagad gribētu ar kādu pārgulēt, man tas būtu jādara vai nu ar brīvu puisi, vai ar tādu, kam pofig par viņa meiteni; poligāmijā es varētu izvēlēties labāko partneri nevis to, kas pagadās).
Jūtas un uzticība ir visnotaļ iespējamas arī brīvajās attiecībās (esmu tās izmēģinājusi, un bija labi, un varēja ļoti labi just gan savstarpējas jūtas, gan to brīdi, kad pazūd uzticība - bet tam, kas to nav mēģinājis, droši vien grūti izprast, kā tas ir).
Kas attiecas uz Parasti cilvēki akceptē par labu esam to, ko paši dara un jo kā nu iesi sevi nosodīt? - atvaino, dārgā, šajā gadījumā tas uz mani jau labu laiciņu neattiecas :)
Nezinu vai guļot ar dajebkuru būsi sabīdījis pareizos gēnus. Par to, ka modelis - "es + viņš + vēl kāds" strādā esmu pārliecinājusies ... gana daudz to pamesto otro pusīšu... un ar laiku arī tas "kāds cits" kļūst par pamesto otro pusīti... :( Es neteicu, ka tas būtu attiecināms uz Tevi, es to domāju par poligāmijas piekritējiem vispār.
ybal. nu kā var nepielekt. nē, poligāmija nav "gulēšana ar dajebkuru". poligāmija ir gulēšana ar paša izvēlētiem partneriem, pie tam, tā kā izvēles iespējas ir lielākas, tad lielāka ir arī iespēja dabūt izcilāko genotipu. ar trešo atkārtošanas reizi varbūt pietiks?
Bet gulēšana ir ar citu - nevis to, ar ko ir kopā!!! Un vienalga - vai tas ir jebkas, vai kāds, kurš tev labāk patīk par esošo.
man, piemēram nav vienalga :)
labi, pamato man, kāpēc monogāmija ir labāka nekā poligāmija. tikai, lūdzu, nevis ar sabiedrības stereotipiem, bet objektīvu skatu uz cilvēci un tās attīstību.
t.i., ja tu spēj kaut ko pamatot, neizejot no stereotipiem.
Zini, Tev es nevēlos pamatot pilnīgi neko - jo tev ir savs viedoklis, visnotaļ jokains un tērēt laiku, lai rakstīt textu, kuru Tu tāpat nesapratīsi - priekš kam?
tas jau liecina par tevi pašu - ka nebūt nav grūti bez pamatojuma nolikt svešu viedokli, bet savu tu nevari pat sakarīgi pateikt, kur nu vēl pamatot :P
redzi, es darba laikā mēdzu strādāt. Un par to - kas par mani liecina vai ne - tas nu lai paliek manā ziņā.
:D nu tad strādā, [cenzēts], nevis raksti stulbus komentārus :)))
:)) stulbiem stulba saprašana...
angel_girl turpina rakstīt komentārus savā stilā, nevis strādāt ;)
:DDD domājams, ka hb sapratu tavu viedokli labāk par tevi pašu. un tikai nesaki, ka spēj uzrakstīt monogāmiju aizstāvošu tekstu kas būtu loģiskāks un idejiski labāks par šo, to tu man, dārgā, neiestāstīsi.
visnotaļ jokains viedoklis? a neesi apsvērusi iespēju, ka sabiedrības viedoklis ir visnotaļ jokains. un starp citu ne visau sabiedrību morālē ir monogāmijas ideja tāpēc lūdzu nesaki, ka šis teksts bija pret cilvēka dabu kā tādu.
drīzāk jau tu esi glupa meičiņa, kura īpaši fišku nerubī, toties ir pārskatījusies salkanas holivudas filmiņas.
Tas jau kļūst anekdotiski - es, tu viņš, viņa, viņi, viņas. Vienkārši poligāmija ir atbalstama līdz tam mirklim, kamēr tu reāli " ieķeries". Pēc tam shuju tu to atbalstīsi.
| From: | wowow |
Date: | 6. Decembris 2004 - 12:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Metu Tev ar akmeni
MANDY: Ohh, I hate wearing these beards. BRIAN: Why aren't women allowed go to stonings, Mum? MANDY: It's written. That's why.
From: | teeja |
Date: | 6. Decembris 2004 - 13:21 |
---|
| | | (Link) |
|
es nezinu, tu to visu analizē garlaikoti, sausi,darvinistisi. it kā eksistētu kaut kāda "monogāmija" vai "poligāmija" atsevišķi no cilvēka. runa taču katrā atsevišķā gadījumā ir par uzticēšanos, iemīlēšanos, uzticību, mīlestību, attieksmi, cieņu, spēku sadalījumu, mazvērtības kompleksiem, pievilcību, sagadīšanos, kaut kādām spēlēm. bļin, honeybee.
nu, šajā gadījumā es runāju par cilvēces attīstību, nevis par "atsevišķiem gadījumiem" (baidos, ka es šobrīd būtu izteikti monogāma, ja vispār kaut kāda gāmija pastāvētu ;)). es runāju par to, kādi sabiedrības priekšstati būtu veselīgāki pašai sabiedrībai. indivīds vienmēr darīs tā, kā viņam būs labāk, un neviens jau netiek piespiests būt poligāms ;) tak nejauc lielos mērogus ar mazajiem. ekonomika kā zinātne pastāv neatkarīgi no tā, ka katrs cilvēks, kas veikalā pērk maizi, ir unikāls.
From: | teeja |
Date: | 6. Decembris 2004 - 13:37 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, es piederu pie tiem, kas domā, ka sabiedrība neeksistē, un socioloģija (jo tā nav ekonomika!) pēta to, kā nav, viss kas ir, ir mazie mērogi, to jau arī gribēju teikt. un tu vispār vienlaicīgi apgalvo pretrunīgas lietas, esi gatava piekrist pilnīgi pretējiem komentāriem, vai tev vispār personiska viedokļa nav? :)
ir man personiskais viedoklis, ir, bet tas ir personisks. un pretrunīgs. un man nav nekādas vēlēšanās iegūt kādu ne-pretrunīgu, ne-mainīgu un ne-apstrīdamu viedokli.
| From: | kyrie |
Date: | 6. Decembris 2004 - 13:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Daļēji esi izskaidrojusi manu vēlmi nākotnē apprecēt geju (ar izcilu genotipu, protams!).
hei, beidz te man stāstīt, kā tu man puisi nocelsi! ;)
Un kas saka, ka tu, kas izvēlies to perfekto DNS pats esi perfekts??? Tas viss ir buullšits par to perfekto ģenētisko materiālu. Nestaigā taču apkārt ar terrabaitu datubāzi par cilvēkiem un DNS analizatoru. Sugas turpināšana ir instinkts ne kaut kāda smadzeņošana par to kas un kā būtu labāk. Un par to perfekto materiālu vēl ... daba un cilvēce pati sevi iztīrīs.
Jebkura dzīva radība nav tikai šūnu sakopojums ...
Par to jau arī ir runa. Ka daba pati atsijā nederīgos eksemplārus un reproducē labu DNS, tas notiek visās sugās - uzvar izcilākie īpatņi. Un dabiski un instinktīvi notiek arī bērna vecāku izvēle. Ja tavs DNS ir draņķīgs, tad ir mazāka iespēja, ka cilvēks izvēlēsies ar tevi vairoties. Vai ja mans DNS ir draņķīgs.
Viss tas mans teksts bija tieši par to - lai dotu dabai maksimālu iespēju atsijāt nederīgo. Monogāmija tam tikai traucē.
Monogāmija jau ir tā dabas aizsardzība pret pārāko cilvēku skaitu. Ir tādi kuriem moš pat ir tas uber DNS, bet viņam nafig tie bērni. A poligāmija ... nu ta padomā cik eksperimentālu radījumu apkārt pa pasauli neklīstu. Šodien izdomāšu ka vot no tās blondīnes gribu bērnu, nu tad izpisu viņu un ir sīkais. Pēc nedēļas izštukoju, ka reku tā sarkanmate ir labāks ģenētiskais materiāls, un atkal pisu un ražoju bērnu. Tā nu redz gada laikā es viens tāds normāli varu ieskrūvēt 300 sīkos. Un beigās izrādās, ka manā DNS ir smuki apslēpta kļūda, kas cilvēcei nāk par sliktu. Poligāmija ... nja ... katrs meklē savu attaisnojumu.
nu paga, paga, nepārsteidzies. neaizmirsti, ka bērnu audzināšana un uzturēšana arī pastāv. un sievietes izvēle arī. ja tā blondinka negribēs no tevis bērnu, tad izsargāsies (tāpat kā tas notiek patlaban). līdz ar to bērnu nebūs daudzkārt vairāk, un viņi nebūs "eksperimentālāki" kā tagad. bez tam: padomā, ar ko cilvēks labāk grib radīt kopīgu bērnu - ar pirmoreiz satiktu svešinieku vai ar pazīstamu un mīļu cilvēku? attiecīgi šajā pasākumā ir daudz mazāk nejaušības, nekā tev šķiet.
un, kad izpaudīsies kādas ģenētiskās kļūdas, tad šim cilvēkam ar traucēto ģenētiku attiecīgi būs mazākas iespējas radīt pēcnācēju. šitā sistēma ir sevi pierādījusi lielākajai daļai dzīvnieku sugu, kāpēc gan lai cilvēkiem pēkšņi nenostrādātu?
un kas jums visiem ar tiem "attaisnojumiem"? man te ne par ko nav jāattaisnojas :P
Nu nepatika man tas, ka tu to poligāmiju ar augstākās rases radīšanu saisti. Ko līdz ja tev ir Ferrari, ka tu to nekop un nejēdz ar to braukt. Tik pat labi var Zaparožecu uzturēt un uzkopt labāku par Ferrari.
Ko līdz varbūtējs superDNS, ja tas netiek izmantots.
Vēl ... nepatīk man arī ka cilvēku noliek vienā līmenī ar suni, kaķi un pērtiķi. Lai gan dažkārt tie dzīvnieciņi ir daudz labāki par cilvēkiem, un tomēr.
Nu bet ... tas tāpat viss ir tikai smadzenēs un atkarīgs no audzināšanas.
ne es izdomāju, ka cilvēka ķermenis ir veidots pēc tiem pašiem principiem kā dzīvnieka ķermenis. un, sasodīts, ja kaut ko uzturēt, tad labāk tomēr Ferrari, ne?
un vispār. vismaz daļai cilvēku piemīt tieksme attīstīties, un piemitīs arī, tad labāk, lai viņiem ir krutāks izejmateriāls. es vismaz gribētu, lai manam bērnam ir iespēja būt ūberkrutam, ne tikai vēlme tādam būt, vēlme, kuru saknē iznīcina sūdīgs ģenētiskais materiāls.
varbūt monogogāmija ir mīlestība pret sevi vai/un pret Dievu, pārējais ir legālā un nelegālā poligāmija. No indivīda puses svarīga ir uzticība savai dabai, sociuma noteikumi ir būtiski, lai dotu katram iespēju netraucēti sekot savai dabai. Šobrīd sanāk tā, ka sociuma/tradīciju diktētie noteikumi neļauj izvēlēties sev piemērotāko modeli, neizjūtot vainas apziņu, ja tiek pieņemta tradīcijai neatbilsošā attiecību forma. piedevām vēl kārdinājums pārkāpt aizliegumu, kas savā veidā arī provocē izdarīt savai dabai pretēju izvēli.
ta beidzot kāds patiešām saprot, par ko es runāju :)
| From: | copy |
Date: | 6. Decembris 2004 - 17:46 |
---|
| | | (Link) |
|
t.i., vai reāli strādātu ģimenes modelis, kurā sievietei ir bērni no trim dažādiem vīriešiem, no kuriem neviens nav viņas vīrs... man kaiminjos dziivoja 'gjimeniite', kur sievietei bij triis beerni no triis viirieshiem (katram beernam bij cits uzvaards), protams, par beerniem ruupeejaas sieviete, jo teevi pametushi un nelikaas ne zinis. veelaak, kad maate nonarkojaas, par mazaakajiem beerniem ruupeejaas vecaakaa maasa.
visticamaak, shaadas poligaamas gjimenes vienmeer buus nelabveeliigas, jo, manupraat, neviens viirietis nekad negribees liidz galam uznjemties atbildiibu par citu beerniem. un sievietes vnk beigaas neiztur.
iebildums par dzimstības paaugstināšanos nebija domāts kā iebildums ;) (vismaz es to tā nebiju domājis), jo vismaz latvijai dzimstību paaugstināt būtu visnotaļ svētīgi.
un valsts kontrolēta vairošanās nebūtu slikta, pat nevajag drāzties, pastāv jau arī mākslīga apaugļošanās.
vēlviens arguments kāpēc tam vajadzētu ļoti stingru valsts uzraudzību 0 bērni vairāk, bet māmiņas un tēti mazāk. tātad lielāka iespēja, ka nākotnē gribēsi bērnu no pusbrālīša vai pusmāsiņas, kas jau nekādu izcilos gēnus pēcnācējam nenodrošina.
mākslīgā apaugļošanās, ja nemaldos, ir pārāk dārga, lai to varētu atļauties, bez tam sieviete daudz labāk izturētos pret bērnu, kura tēvu būtu izraudzījusies pati, nevis kāds cits piespēlējis (galu galā valsts noteiktu vairošanos emocionāli var visnotaļ salīdzināt ar izvarošanu).
nujā, bet pie ģimenes modeļa ir jāpiestrādā pamatīgi. man vēl piedevām gribas, lai ģimeni saistītu mīlestība un tradīcijas, nevis likums. un vispār, man gribas radīt vismaz ilūziju, ka tas viss ir "dabiski", nevis "mehāniski".
pag pag. ģimene ir cita lieta, jo tam, ka cilvēkiem nav jādzīvo kopā ar izraudzītiem partneriem es piekrītu. pat varu visu sastrukturēt.
a)jebkurš cilvēks var precēties un dzīvot kopā ar jebkuru citu cilvēku, pret kuru vara jau pirms tam nav veikusi kaut kādas sankcijas.
b)sankcijas tiek noteiktas pret tādiem cilvēkiem, kuri nespēj reāli dzīvot, kaut ko darot sabierības labā, tādējādi pastāvot paši par sevi. tb - garīgi nepilnvērtīgie, kurus vajag fiziski iznīcināt. ir arī cilvēki ar kādām nebūt iedzimtām un psihiskām kaitēm, bet tomēr ar ne tik lielām, lai nespētu izdzīvot. šiem cilvēkiem tiek aizliegts radīt pēcnācējus, bet atļauts turpināt dzīvi. pēc tam arī rases utt.
c)divi +/- ok cilvēki, kas dzīvo kopā drīkst radīt pēcnācējus, kurus pēc tam paši arī aprūpēs.
d)divi cilvēki, kuri šajā poligāmiskajā sabiedrībā rada pēcnācējus bez kopdzīves iepriekš vienojas, kas notiks ar pēcnācēju. ja pēcnācējs solās būt īpaši apdāvināts pār to aizbildniecību uzņemas valsts.
e)visi poligāmiski dzimušie :) bērni tiek stingri fiksēti valsts datos, un tiem jau iepriekš tiek dotas ziņas par saviem brāļiem un māsām.
mļin.
tu taču labi zini, ka man tavs modelis liekas pārāk mehānisks un nežēlīgs. poligāmiju es gribētu redzēt nevis kā valsts kontrolētu mehānismu, bet, gluži otrādi, kā paaugstinātu izvēles brīvības iespēju. t.i., galvenais ir tas, ka ikviens var izvēlēties, ar ko taisīt bērnu, nevis tas, ka tiek selekcionēts kaut kāds "pārcilvēks", kas, visticamāk, neatbilst dabiskajai cilvēces attīstības gaitai. "pārcilvēks" nedrīkst būt monstrs, kas iegūts selekcijas ceļā - paskaties, kas notiek ar "sugas" dzīvniekiem vai "šķirnes" puķēm - viņi ir pilnīgi un absolūti nespējīgi normāli pastāvēt bez pamatīgas aprūpes. gluži otrādi, "pārcilvēkam" būtu jābūt spējīgam pastāvēt pašam par sevi, nevis atkarīgam no sabiedrības mehānisma.
pag pag. es te par tāda tipa selekcionēšanu neaz nerunāju, tai arī, protams, vajadzētu atvēlēt savu vietu, bet te nebija par to. tomēr sorry, bet pret tevis piedāvāto modeli nedrīkst izturēties tik vieglprātīgi kā to īstenot gribi tu, jo tas tiešām varētu ne pie kā laba nenovest. lai īstenotu šādas pārmaiņas nedrīkst notiekošo atstāt pašplūsmā, bet ir jāievieš stingra un kontrolēta uzraudzība.
tu esi kontroles frīks, tāpat kā es esmu brīvas izvēles frīks :)
kā tu vispār spētu realizēt šādu modeli ar brīvas izvēles palīdzību?
eh? dieva dēļ, tas modelis tak nav nekas super ekskluzīvs, tas vienkārši ir tas, ko cilvēki reāli dara (t.i., drāžas pa labi pa kreisi, atskaitot tos, kas ir tikumīgi un/vai respektē savu pastāvīgo partneru pozitīvos priekšstatus par monogāmiju), atšķirība ir tikai tur, ka šajā gadījumā tas notiktu bez vainas apziņas un sabiedrības nosodījuma.
tev jau nu būtu vajadzējis saprast, ka viss tas sākās tikai tāpēc, ka es pārdomāju domu par uzticības nepieciešamību vispār, un nonācu pie secinājuma, ka kļūda ir nevis neuzticīgos cilvēkos, bet monogāmijā kā sabiedrības normā. un tas stulbais darvinisms ir tikai pseidointelektuāls pamatojums tam, ko es atbalstu tīri subjektīvi.
jautājums paliek spēkā, ibio. ok - tas būtu veids kā cilvēki justos labāk, bet tas viss tik vienkārši nav izpildāms. un ja jau par to visu spried tik globāli arī vajag padomāt vai un kā tas būtu iespējams globālā mērogā, nevis tikai tavā dzīvē, jo cilvēks, kurš savu dzīvi dzīvo tikai pēc saviem ieskatiem un principiem nav nekas vairāk par sasodītu hipiju ;)
cilvēks, kurš savu dzīvi dzīvo tikai pēc saviem ieskatiem un principiem nav nekas vairāk par sasodītu hipiju ;)
es esmu sasodīts hipijs.
labi, ja nopietni: protams, tas nav tik vienkārši izpildāms, tas ir "kas būtu, ja būtu" modelis, kurš būtu realizējams, ja sabiedrībai būtu cita morāle, cita reliģija, cita ģimenes struktūra. tā ir pasaule, kurā es gribētu dzīvot (varbūt ;)), bet pāriet no mūsdienu sabiedrības uz tādu būtu maksimāli grūti. Značit nevajag. Acīmredzot cilvēki jūtas labāk, dzīvojot ar dubultmorāli, nevis atzīstot un pieņemot sevi.
// piedod, nav vairs iekāriena par šito runāt, savu es esmu pateikusi & domāju jau par ko citu.
atkārtoju iebildi nr.3: kas attiecas uz to, par ko pārtaps cilvēks kā suga, ja tam atļaus vairoties, atlasot gēnus pēc dabiskas (instinktīvas), nevis kontrolētas izvēles - nezinu, nezinu, nevaru iedomāties. bet man ir pietiekami liels pofigs par cilvēkiem (da noslaucīt šito fakino sugu no zemes virsas!), lai tas man nesagādātu milzu raizes. precīzāk - jebkas ir labāks par to, kāds cilvēks ir tagad, pat ja šis "jebkas" ir cilvēku iznīkšana. katrai sugai anyway pienāk brīdis, kad populācija strauji samazinās, un cilvēkiem nudien būtu pēdējais laiks prasties.
From: | (Anonymous) |
Date: | 6. Decembris 2004 - 23:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu man liekas, ka jo daudzveidīgāks kādai sugai ir gene pool (gēnu basiens ;)), jo tā suga ir izdzīvotspējīgāka, mainoties apstākļiem. Tā ka tīri no šāda viedokļa monogāmijai (kas kā tu raksti saglabā gandrīz visus gēnus) būtu dodama priekšroka.
Un vispār tu domā, ka poligāmijas gadījumā tiešām kaut kas daudz mainītos attiecībā uz to, cik kurai sievietei ir bērnu? Liekas, ka tu domāji, ka sievietes ar labiem gēniem savus gēnus nodods tālāk, bet mazvērtīgās sievietes savus gēnus ne. Ja pieņemam, ka sieviete X ir pievilcīga daudziem vīriešiem kā labu gēnu sakopojums. a) Monogāmās attiecībās sievietei piedzimst 3 bērni. b) Poligāmās attiecībās sievietei piedzims 100 bērni, vai? Nu tad viņai jābūt ļoti apsēstai ar cilvēces gēnu uzlabošanas ideju.
Tad jau daudz efektīvāks veids būtu neārstēt nevienu slimību. Vājie (ar sliktiem gēniem apveltītie) nomirtu un parasti nepaspētu nodot savus gēnus tālāk.
Un vai tad cilvēku gene pool uzlabojums būtu kaut kāds baigais mērķis, kuru mums vajadzētu sasniegt? Priekš kam? No tā mēs kļūsim laimīgāki vai kā?
Laikam kā vienmēr neskan gluži tā kā domāju, bet uz to pusi ir.
ah, nu beidz. kur tu esi redzējis monogāmas puķes un monogāmus suņus? un viņi tomēr ir bišķi dabiskāki par cilvēkiem.
bet par to, ka medicīnu vajadzētu aizliegt, es jau sen esmu domājusi.
un nēnē, cilvēki kļūs laimīgāki, ja būs poligāmi ;) no tā, ka cilvēks ir kruts un izcils, laimīgāks viņš nebūt nekļūst.
ir tāda filma, Gattaca (1997). par cilvēku "selekciju". zin, bet viss sākās ar gēniem.. un tikai sākās.. nākošais ir ģimene un audzināšana. šis poligāmijas modelis sociāli nav iespējams.
abet who cares, ka tas nav iespējams, galu galā neviens taču nemainīs sabiedrības morāli tikai tāpēc, ka es te teoretizēju ;)
es vairāk domāju par savu. varbūt kaut kur galvā man mētājas laimīgas ģimenes dzīves atspulgs?
abet sabiedrības pieņemta poligāmija nekādā veidā neliedz cilvēkam būt monogāmam, ja viņam tā patīk :) es jau kaut kur augstāk minēju, ka šobrīd es būtu (ja vispār būtu) monogāma.
From: | (Anonymous) |
Date: | 8. Decembris 2004 - 12:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Uzmanīgi izlasīju un ir iebildumi. Konkrēti par "cilvēces sugas uzlabošanu" šajā kontekstā.
1. Poligāmija maz ietekmēs cilvēces honofondu, jo, izvēloties partneru jaunas dzīvības radīšanai mēs varam ņemt vērā tikai to, ko redzam: āriene? veselīgums? augstākais, uzjautāt, vai nav rados slimības? bet... ņemot vērā medicīnas attīstību, daudzas iedzimtas slimības ir ārstējamas un uzturamas dzīves laikā (gan jau arī noslēpjamas) un līdz ar to saglābā/pavairo to "slimo" genofondu.
2. Cik nu vispār mēs (hm... laikam es domāju ar to "civilizētās" ne-trešās pasaules pārstāvji) vairojamies? šķiet, demografiskie rādītāji ir zemi ar tendenci samazināties.
3. Domāju, efektīvāk "pērcilvēka radīšanai" būtu ļaut darboties dabiskajai atlasei (iespējams, kopā ar poligāmiju) un liegt medicīnisko iejaukšanos - nekādu zīdaiņu inkubatoru, insulīna injekciju un taml.
: ) kā tur bij Vonnegūta galapagu salās? Samdzenes ir tas liekais! Un zobi, zobi.. nav ko dzīvot ilgāk par 30 gadiem...
Galapagu salas man liekas viens no labākajiem cilvēka sugas attīstības modeļiem ever :)
aij, nu nejēdzu es neko no ģenētikas. unscreen. |
|
|