Decembris 6., 2004
(Anonymous) | 23:52 Nu man liekas, ka jo daudzveidīgāks kādai sugai ir gene pool (gēnu basiens ;)), jo tā suga ir izdzīvotspējīgāka, mainoties apstākļiem. Tā ka tīri no šāda viedokļa monogāmijai (kas kā tu raksti saglabā gandrīz visus gēnus) būtu dodama priekšroka.
Un vispār tu domā, ka poligāmijas gadījumā tiešām kaut kas daudz mainītos attiecībā uz to, cik kurai sievietei ir bērnu? Liekas, ka tu domāji, ka sievietes ar labiem gēniem savus gēnus nodods tālāk, bet mazvērtīgās sievietes savus gēnus ne. Ja pieņemam, ka sieviete X ir pievilcīga daudziem vīriešiem kā labu gēnu sakopojums. a) Monogāmās attiecībās sievietei piedzimst 3 bērni. b) Poligāmās attiecībās sievietei piedzims 100 bērni, vai? Nu tad viņai jābūt ļoti apsēstai ar cilvēces gēnu uzlabošanas ideju.
Tad jau daudz efektīvāks veids būtu neārstēt nevienu slimību. Vājie (ar sliktiem gēniem apveltītie) nomirtu un parasti nepaspētu nodot savus gēnus tālāk.
Un vai tad cilvēku gene pool uzlabojums būtu kaut kāds baigais mērķis, kuru mums vajadzētu sasniegt? Priekš kam? No tā mēs kļūsim laimīgāki vai kā?
Laikam kā vienmēr neskan gluži tā kā domāju, bet uz to pusi ir.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |