Augusts 17., 2016
| 11:25
|
Comments:
acīs jau nesaka, tikai sašēro feisītī visādus raksteļus :)
man kaut kā šķita, ka nu jau tā kā no šī vajadzētu izaugt
| From: | elina |
Date: | 17. Augusts 2016 - 12:00 |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt tur tas drīzāk kā atbalsts domāts? jo būt childfree arī nav viegli :)
jā, es tieši aizdomājos ka "noteikti jau arī nav viegli", tikai tā uz sitiena neredzēju nekādus tādus baigi izteiktos mīnusus
tā ka plāj vaļā, kā ir :)
| From: | elina |
Date: | 17. Augusts 2016 - 12:08 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, pirmkārt jau visi sienās klāt vislaik :) (kaad būūūs, nu kāāāād?), otrkārt (laikam vissvarīgākais), diezgan grūti veidot attiecības, jo nav viegli atrast otru cilvēku, kurš arī būtu gatavs uz "childfree" dzīvi, treškārt diezgan nopietni jādomā par vecumdienām visu laiku ieguldot dažādās finanšu piramīdās :)), jo skaidrs, ka nebūs, kas to ūdens glāzi pienes :) ok, šis par mani, gan jau katram savi grūtumi :)
nopietni, visi potenciālie dzīvesbiedri baigi grib tos bērnus?
vovo, pie tam ir tak kaudzeem taadu, kam viens jau kaukur ir un vairaak galiigi un pilniigi negrib
| From: | krii |
Date: | 17. Augusts 2016 - 12:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Pēc 40 ievērojami retāk:), bet vispār man ir gadījies vairākkārt sajust aizvainojumu par to, ka "romantiskais aplidotājs, izrādās, lūkojas uz mani pirmkārt kā savu gēnu inkubatoru".
| From: | elina |
Date: | 17. Augusts 2016 - 13:17 |
---|
| | | (Link) |
|
o,jā. es kaut kā esmu uzrāvusies :)
jā, vismaz viena mana draudzene sūdzās, ka atrast sakarīgu dzīvesbiedru, kurš nevēlas bērnus, ir sarežģīti.
man neviens nekad nav prasijis, kad bus berni (kad veel nebija), man vispar liekas, ka normali cilveki tadus jautajumus neuzdod - a varbut cilvekam vispar neaugliba; es vispaar neesmu satikusi viirieti, kurs gribeetu bernus; par vecumdienaam tak pensija atbild, berns tak automatiksi nenodrosina partikusas vecumdienas, pie tam - taa nauda, kas izteereta bernam, man liekas nodrosina vecumdienas kanaariju salaas villa ar kalponi
tev tak jaunai bija, tas neskaitās (man arī)
A kur rakstīts, ka: 1. gribēsies dzert; 2. kāds no bērniem to ūdeni nesīs; 3. tipa, ja bērni, tad var par vecumdienu nofinansēšanu nedomāt un beidzot atriebties pieaugušajiem sīkajiem par sagandēto jaunību, kad naktis negulētas, nervi sabeigti, atvaļinājumi sagandēti utt.? Šis pa daļai joks, bet, ja nopietni, man domāt - abas puses (gan tie, kuri ar, gan tie, kuri bez bērniem) vienlaikus drusku lepojas un drusku bēdājas par savām izvēlēm, tādēļ, lai nu nevienam nerastos ne mazākās šaubas par to, ka izvēles bijušas apzinātas, ne "gadījuma pēc", steidz skaļi apliecināties. Bet, kā zināms, visvieglāk apliecināties, noliekot pretējo nometni.
pienāk vecums X, kad vairs neprasa, kāpēc nav. citiem bērni ir, un tāpat veco iegrūž pansionātā un neko nepalīdz
nu sienas klāt arī cilvēkiem ar bērniem, pie tam gan par pašu izvēlēm, gan par to, kā bērns izskatās/uzvedas/whatever attiecībās, piezīmēsim, ir drusku problemātiski arī tad, ja tas otrs negrib bērnus un tu gribi (nu tb ultimāts "grozies kā gribi, bet bērniņš būs" ne visiem patīk), tā ka same shit abās pusēs vecumdienas, teorētiski, jes, bet nu no otras puses, ja tu, teiksim, mēnesī ieguldītu finanšu piramīdā ~600 EUR/mēn (nu, vai ~300 EUR/mēn) un papildus strādātu apmēram 2 stundas dienā, tad gan jau ~20 gadu laikā to miļonu nopelnītu drusku drošāk nekā uzbliežot 3 bērnus un par viņiem rūpējoties
From: | (Anonymous) |
Date: | 17. Augusts 2016 - 12:39 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas nu gan ir pilnīgi garām - uzkraut bērnam plecos atbildību par savām vecumdienām :) Pašam vien jārūpējas. Turklāt, ka tikai mūsu postpadomju sistēmā joprojām nav vairāk tā, ka vecīši drīzāk vēl savus bērnus/mazbērnus atbalsta...
Un jā, vajadzētu kaut kādu datu bāzi, kurā varētu satikties tie, kas nevēlas bērnus :D Kaut kā nesanāk satikties. Man divas attiecības tieši tā arī beidzās - viņas aizgāja un tūlīt apbērnojās, tas bija svarīgāk par jebko citu.
Man gan liekas, ka lielākais 'grūtums' ir tajā, ka izvēle kā tāda netiek atbalstīta (un te, protams, mēs atkal varētu parunāt par dzimumiem un dzimtēm utt.). Starp citu akurāti līdzīgi ir tad, ja "bērnu ir par daudz" - arī šāda izvēle tiek skatīta kā galējība, soc.bažas un kas tik vēl ne.
klāt sienās arī tad, kad viens ir (kad būs otrs), kad ir divi viena dzimuma (jo vajag tak komplektiņu, vajag) un gan jau te dažas trīsbērnu māmiņas pateiks, kā sienas klāt par trešo. Par vecumdienām ar te jau izteicās gana skaļi Un par attiecībām, ja tādas jaunas meklē... Jo no pozīcijas 'man ir daži bērni un vairāk bērnus es negribu' jaunas attiecības ir vieglāk lietot, nekā tad, ja to bērnu vēl nav?
laikam ieraudzīju, bet tas cilvēks tak pats vēl bērns :D
Tas, ka šērošana feisītī ir 'Labi un Pareizi un Loģiski un Kas Tie Citi Ir Idioti Ka Nesaprot' ir tīra tava interpretācija.
Visdrīzāk tas ir ' Beidziet Man Vienreiz Piesieties, arī Mana Izvēle ir Laba un Pareiza'
| From: | krii |
Date: | 17. Augusts 2016 - 13:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Šis.
Precīzi!
Un vispār, kas vainas, ka sabiedrības vairākumam kāds paskaidro, kāda ir konkrētas mazākuma grupas motivācija rīkoties atšķirīgi no vairākuma? (Vairākums šajā gadījumā ir domāti cilvēki, kas izvēlas radīt pēcnācējus.)
Šajā gadījumā tas nemaz nebija raksts par to, cik childfree cilvēkiem grūta dzīve, bet par pētījumu, kurā tika aptaujāti šādi cilvēki, lai noskaidrotu vairāk par viņu motivāciju.
Demogrāfijas kontekstā šādi pētījumi ir vērtīgi, lai saprastu - huļi aizvien vairāk cilvēku paliek bez bērniem. Bet ja tev bērni ir un tēma neinteresē, tad arī ņerkstēt nevajag, jo tas nav par tevi un tavu dzīvi, un TEV NEVIENS NEKO TUR NEPĀRMETA.
Starp citu, par bērnkopības raizēm rakstiņi ir 1000 pret 1, daudzuma ziņā. Veselas mediju organizācijas ir veltītas satura ražošanai, kas no visām pusēm apspriež "kā ir būt ar bērniem." Un tad child-free bišķi iepīkstas, ka viņi arī tādi eksistē, un pēkšņi viņi ir tie dižie vaimanātāji. Tas nav īsti balansēts skatījums uz reālo situāciju mediju telpā.
Turklāt, gala beigās tā nav sacensība par to, kuram visvairāk sabiedrība dara pāri. Visi šāda veida raksti - childree, parenting, utt - būtībā ir par vienu un to pašu, proti, ka nevajag bāzt degunu citu cilvēku ģimenes lietās, ja vien tie cilvēki tev akurāt neprasa to darīt. Un ka jebkurai sievietei - mātei vai nē - būtu labāka dzīve, ja pārējie neuzbāztos ar nevajadzīgiem viedokļiem par viņas dzemdes pielietojumu.
Nu, teorētiski varētu būt tā, ka bērnkopības raižu rakstiņu ir vairāk nekā nebērnkopības rakstiņu tāpēc, ka bērnkopībā ir vairāk reālu problēmu, par ko raizēties. Lai gan varbūt es kļūdos, reku šeku visnotaļ taču noderīgi būtu specifiski child-free temati: Kā noīrēt 1-2 istabu dzīvokli, ja tev nav un nebūs bērnu? Ko darīt, ja esi sabiedriskā vietā un tev nav zīdaiņa, kuru barot ar krūti? Kā nodrošināt karjeras nepārtrauktību, ja tu ne reizi nedodies BKA? Vai ir korekti pieņemt ilgi kāroto paaugstinājumu darbā, ja tuvākā gada laikā neplāno dzemdēt? Kā tikt galā ar situāciju, ka tev nav jāiet uz vecāku sapulcēm darba laikā? Kā atrast zobārstniecību, kurā nav bērnu zobārsta? Kāpēc man nav jāmeklē pamperi, kas neizraisa alerģiju? Kurā brīdī nestāstīt bērnam par seksu? Īpašie budžeta izaicinājumi, ja tu plāno budžetu tikai sev Kā atrast laiku un vietu seksam, ja nakts vidū tavā gultā nevar iepērties neviens trīsgadnieks? Ekstrēmā versija - ja virtuvē, vannasistabā un visās pārējās dzīvokļa platībās nevar?
Bet šis konkrētais gadījums, kā jau es mēģināju norādīt ierakstā, (kas acīmredzami tev nebija svarīgs faktors, bet okei), bija tieši izrietošs no subj. noguruma no tā, ka bērni, vasara, bērnu menedžments, vēlreiz bērni, āāā, sasodīts, tūlīt sākas skola un man nekas nav skaidrs, trīs bērniem vajag nenoskaidrotu skaitu kurpju, vienam no viņiem nav iespējams noskaidrot, kādas kurpes/drēbes vajag, jo viņš ir pusaudzis, āāā, bļaķ, un tad vēl tā vainas apziņa, ka tavs bērns jūtas laimīgs tikai tad, ja publiskā vietā ir puspliks un netīrs - Un tad pēkšņi uzpeld rakstiņš ar jautājumu "kāpēc viņi izvēlējās būt child-free", bildīti ar diviem laimīgiem, laiskiem cilvēkiem šūpuļtīklā un rakstu, kas nesastāvēja no vārdiem TĀPĒC KA VIŅI NAV IDIOTI BĻE.
Bet nu labi, droši vien bezjēdzīgi tev kko tādu teikt. Vai, teiksim, to, ka šis ieraksts nebija par to, kā ir būt child-free, bet par to, kā reizēm var justies cilvēki, kas tādi nav, tb it kā jau "tas nav par tevi" un "tev jau neviens neko nepārmeta".
Es tikai vēl precizēšu, ka es neteicu, ka bērnkopības mediju satura daudzums ir slikti vai ka vajag 50/50. Tieši pretēji - jo būt vecākiem ir grūts darbs un vajag daudz atbalsta. Un kārtējo reizi atgādinu, ka šāda childfree apspriešana nav tēmēta uz tiem, kam bērni jau ir - viņiem taču netrūkst citu lietu, ko apspriest, bet laikam jau tieši tādēļ childfree arī tik ļoti aizvaino... Es no Tava ieraksta to īsti nesapratu, bet tagad gan.
Tu visu nokārtosi, jo manā nekvalificētajā viedoklī esi fantastiska mamma. |
|
|