Augusts 17., 2016
| 11:25
|
Comments:
Nu, teorētiski varētu būt tā, ka bērnkopības raižu rakstiņu ir vairāk nekā nebērnkopības rakstiņu tāpēc, ka bērnkopībā ir vairāk reālu problēmu, par ko raizēties. Lai gan varbūt es kļūdos, reku šeku visnotaļ taču noderīgi būtu specifiski child-free temati: Kā noīrēt 1-2 istabu dzīvokli, ja tev nav un nebūs bērnu? Ko darīt, ja esi sabiedriskā vietā un tev nav zīdaiņa, kuru barot ar krūti? Kā nodrošināt karjeras nepārtrauktību, ja tu ne reizi nedodies BKA? Vai ir korekti pieņemt ilgi kāroto paaugstinājumu darbā, ja tuvākā gada laikā neplāno dzemdēt? Kā tikt galā ar situāciju, ka tev nav jāiet uz vecāku sapulcēm darba laikā? Kā atrast zobārstniecību, kurā nav bērnu zobārsta? Kāpēc man nav jāmeklē pamperi, kas neizraisa alerģiju? Kurā brīdī nestāstīt bērnam par seksu? Īpašie budžeta izaicinājumi, ja tu plāno budžetu tikai sev Kā atrast laiku un vietu seksam, ja nakts vidū tavā gultā nevar iepērties neviens trīsgadnieks? Ekstrēmā versija - ja virtuvē, vannasistabā un visās pārējās dzīvokļa platībās nevar?
Bet šis konkrētais gadījums, kā jau es mēģināju norādīt ierakstā, (kas acīmredzami tev nebija svarīgs faktors, bet okei), bija tieši izrietošs no subj. noguruma no tā, ka bērni, vasara, bērnu menedžments, vēlreiz bērni, āāā, sasodīts, tūlīt sākas skola un man nekas nav skaidrs, trīs bērniem vajag nenoskaidrotu skaitu kurpju, vienam no viņiem nav iespējams noskaidrot, kādas kurpes/drēbes vajag, jo viņš ir pusaudzis, āāā, bļaķ, un tad vēl tā vainas apziņa, ka tavs bērns jūtas laimīgs tikai tad, ja publiskā vietā ir puspliks un netīrs - Un tad pēkšņi uzpeld rakstiņš ar jautājumu "kāpēc viņi izvēlējās būt child-free", bildīti ar diviem laimīgiem, laiskiem cilvēkiem šūpuļtīklā un rakstu, kas nesastāvēja no vārdiem TĀPĒC KA VIŅI NAV IDIOTI BĻE.
Bet nu labi, droši vien bezjēdzīgi tev kko tādu teikt. Vai, teiksim, to, ka šis ieraksts nebija par to, kā ir būt child-free, bet par to, kā reizēm var justies cilvēki, kas tādi nav, tb it kā jau "tas nav par tevi" un "tev jau neviens neko nepārmeta".
Es tikai vēl precizēšu, ka es neteicu, ka bērnkopības mediju satura daudzums ir slikti vai ka vajag 50/50. Tieši pretēji - jo būt vecākiem ir grūts darbs un vajag daudz atbalsta. Un kārtējo reizi atgādinu, ka šāda childfree apspriešana nav tēmēta uz tiem, kam bērni jau ir - viņiem taču netrūkst citu lietu, ko apspriest, bet laikam jau tieši tādēļ childfree arī tik ļoti aizvaino... Es no Tava ieraksta to īsti nesapratu, bet tagad gan.
Tu visu nokārtosi, jo manā nekvalificētajā viedoklī esi fantastiska mamma.
Nu, man personiski šķiet drusku nekošer sadalīt sabiedrību divās daļās, kas viena ar/par otru nesarunājas, tad jau labāk izplūkties kārtīgi, bet nevis "ai, tie jau tie cilvēki ar/bez bērniem, ar viņiem var runāt tikai par neitrālām tēmām, un nedod dies mēģināt no malas paskatīties uz to, kā viņi dzīvo". Kaut vai tāpēc, ka cilvēkiem, kas vēl nav izdomājuši, ko grib, šitādu bildi vajag, ar visiem asumiem.
/un jā, protams, tikšu, kur tad liksies :D |
|
|