tas skatiens

Pat apzinoties, ka mirsi, iespējams nelaikā, iespējams sāpīgi, iespējams process būs ilgs, nomācošs un neglīts, nāvei tā īsti sagatvoties, manuprāt, nav iespējams. Jā, protams, dažiem tas izdodas labāk, dažiem sliktāk, bet man šķiet, ka atšķirību nerada "hgiēna" un savlaicīga refleksija par nāvi, bet tīri ģenētiski iedzimtas rakstura noslieces.
Starp citu, ļoti iesaku palasīt Atul Gawande Being Mortal: http://atulgawande.com/book/being-mortal/. Manuprāt, tai būtu jābūt obligātajai literatūrai ne tikai ārstiem, bet katram no pilngadības vecuma.

(Reply to this) (Thread)

Ārsti jau to visu zina un praktizē, ko Gawande stāsta. Viņa ģēnijs ir mācēt to interesanti pastāstīt arī tiem, kas nav medicīnas profesionāļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Praktizē - ko? Slimnieku "nepārārstēšanu"? Diez vai. Pat viņš pats atzīstas, ka bieži ir darījis to, ko nevajadzētu vairs darīt. Vai nav runājis ar slimniekiem tā, kā būtu vajadzējis runāt.

Protams, viņa literārais talants ir ievērojams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka ārsti diskutē par visām šīm lietām. Bet ārsti jau reti ir pašdarbnieki, viņi lielākoties visu dara saskaņā ar vadlīnijām, jo to neievērošanas gadījumā (lai cik nesaprātīga tā reizēm neliktos) viņi uzreiz nonāktu uz apsūdzēto sola.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, arī tā var gadīties, tieši tāpēc Gawande uzsvaru liek uz "smagajām" sarunām ar pašu slimnieku un, kamēr slimnieks ir pieskaitāms, viņš pats rakstiski var atteikties no nevajadzīgas ārstēšanas. Un tieši tāpēc arī šī grāmata ir tik svarīga, tieši tāda kāda tā ir, parastajam, mirstīgajam cilvēkam saprotama - ka liek viņam domāt par šīm lietām jau savlaicīgi. Jo specifiskās ārstu diskusijas jau līdz viņam nenonāk.

(Reply to this) (Parent)

Lūk, šim "protams" es nevaru noticēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau Gawande uzrakstīja šīs grāmatas, lai izskaidrotu cilvēkiem, kādas ir aktuālās diskusijas medicīnas profesionāļiem. Nav taču tā, ka Gawande ir vienīgais aizdomājies par šīm problēmām. Bet to, kurā brīdī ārsts var pārtraukt terapiju, ir tikpat lielā mērā atkarīgs no sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un pacientu izvēlēm, kā ārstu profesionālā kodeksa.

Piemēram, parasti, ja USC ir redzams, ka bērns būs ar ļoti lielām deformācijām, tad parasti tiek ieteikts (un arī izdarīts) aborts. Bet ja bērns piedzims ar šādām deformācijām, tad parasti tiek mēģināts glābt viņa dzīvību. Lai gan no ētikas viedokļa (kā tas diskutēts universitātē ētikas stundās topošajiem farmaceitiem), nav starpības starp vēl nedzimušu un dzimušu bērnu, un būtu normāli arī šādus bērnus nogalināt. Bet likums to neļauj. Un vispār likumi atšķiras dažādās valstīs. Ārsti jau neko daudz tur nevar iebilst, un viņi dara, ko likums liek.

(Reply to this) (Parent)

auč

Skaista seja, tevī ir viņa atspulgs.

Gribas pateikt ko tādu, kas palīdz. Varbūt man nav tiesību neko tādu teikt, - ko gan es zinu, ko gan vispār kāds zina? Par ko nevar runāt, par to ir jākauc.

Līdzjūtības.
Bilde ļoti skaista, uzrunājoša.

Stipri pastāstīji.

...

Skaists zēns un gudras dziļas acis.
Jūtu līdzi, nez vai var sagatavoties tā nāvei.

we gonna deal with it!
https://www.youtube.com/watch?v=YOb7_bgestc

man liekas, ka tas nav viegli (sagatavoties un tad tikt ar to galā).