Protams, ka ārsti diskutē par visām šīm lietām. Bet ārsti jau reti ir pašdarbnieki, viņi lielākoties visu dara saskaņā ar vadlīnijām, jo to neievērošanas gadījumā (lai cik nesaprātīga tā reizēm neliktos) viņi uzreiz nonāktu uz apsūdzēto sola.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, arī tā var gadīties, tieši tāpēc Gawande uzsvaru liek uz "smagajām" sarunām ar pašu slimnieku un, kamēr slimnieks ir pieskaitāms, viņš pats rakstiski var atteikties no nevajadzīgas ārstēšanas. Un tieši tāpēc arī šī grāmata ir tik svarīga, tieši tāda kāda tā ir, parastajam, mirstīgajam cilvēkam saprotama - ka liek viņam domāt par šīm lietām jau savlaicīgi. Jo specifiskās ārstu diskusijas jau līdz viņam nenonāk.

(Reply to this) (Parent)

Lūk, šim "protams" es nevaru noticēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau Gawande uzrakstīja šīs grāmatas, lai izskaidrotu cilvēkiem, kādas ir aktuālās diskusijas medicīnas profesionāļiem. Nav taču tā, ka Gawande ir vienīgais aizdomājies par šīm problēmām. Bet to, kurā brīdī ārsts var pārtraukt terapiju, ir tikpat lielā mērā atkarīgs no sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un pacientu izvēlēm, kā ārstu profesionālā kodeksa.

Piemēram, parasti, ja USC ir redzams, ka bērns būs ar ļoti lielām deformācijām, tad parasti tiek ieteikts (un arī izdarīts) aborts. Bet ja bērns piedzims ar šādām deformācijām, tad parasti tiek mēģināts glābt viņa dzīvību. Lai gan no ētikas viedokļa (kā tas diskutēts universitātē ētikas stundās topošajiem farmaceitiem), nav starpības starp vēl nedzimušu un dzimušu bērnu, un būtu normāli arī šādus bērnus nogalināt. Bet likums to neļauj. Un vispār likumi atšķiras dažādās valstīs. Ārsti jau neko daudz tur nevar iebilst, un viņi dara, ko likums liek.

(Reply to this) (Parent)