Tāpēc jau Gawande uzrakstīja šīs grāmatas, lai izskaidrotu cilvēkiem, kādas ir aktuālās diskusijas medicīnas profesionāļiem. Nav taču tā, ka Gawande ir vienīgais aizdomājies par šīm problēmām. Bet to, kurā brīdī ārsts var pārtraukt terapiju, ir tikpat lielā mērā atkarīgs no sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un pacientu izvēlēm, kā ārstu profesionālā kodeksa.

Piemēram, parasti, ja USC ir redzams, ka bērns būs ar ļoti lielām deformācijām, tad parasti tiek ieteikts (un arī izdarīts) aborts. Bet ja bērns piedzims ar šādām deformācijām, tad parasti tiek mēģināts glābt viņa dzīvību. Lai gan no ētikas viedokļa (kā tas diskutēts universitātē ētikas stundās topošajiem farmaceitiem), nav starpības starp vēl nedzimušu un dzimušu bērnu, un būtu normāli arī šādus bērnus nogalināt. Bet likums to neļauj. Un vispār likumi atšķiras dažādās valstīs. Ārsti jau neko daudz tur nevar iebilst, un viņi dara, ko likums liek.

(Reply to this) (Parent)