|
May. 24th, 2015|08:29 pm |
Pat apzinoties, ka mirsi, iespējams nelaikā, iespējams sāpīgi, iespējams process būs ilgs, nomācošs un neglīts, nāvei tā īsti sagatvoties, manuprāt, nav iespējams. Jā, protams, dažiem tas izdodas labāk, dažiem sliktāk, bet man šķiet, ka atšķirību nerada "hgiēna" un savlaicīga refleksija par nāvi, bet tīri ģenētiski iedzimtas rakstura noslieces.
Starp citu, ļoti iesaku palasīt Atul Gawande Being Mortal: http://atulgawande.com/book/being-mortal/. Manuprāt, tai būtu jābūt obligātajai literatūrai ne tikai ārstiem, bet katram no pilngadības vecuma. |
|