helmsdeep ([info]helmsdeep) rakstīja,
@ 2021-02-23 20:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es nekad neesmu apzināti pārtraucis draudzību. (Netaisos arī.) Dažkārt apvainojos, bet tas pēc definīcijas ir īslaicīgi. Man draudzības izirst lēnām, "dabiski" (sorry) -- kontakta trūkums, growing apart, nesavienojamas kompānijas, usual stuff.

Bet regulāri redzu, ka cilvēki apkārt tā dara. Ar apzinātu lēmumu kancelē kādu no savas dzīves. Draugu, paziņu, pat ģimenes locekli.

Vai jums ir skaidras sarkanās līnijas, pie kurām kādu kancelēt? Ja jā, kādas tās ir? Nepiedodami akti? Nodevība? Nepieņemami uzskati? Gobzems? Kovidiotisms? Vienkārši apnīk cilvēks? Pēkšņi saprotat, ka no šitās ietekmes sevi jāsargā? Vai tomēr draugi paliek draugi, no matter what?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magnolia
2021-02-23 20:25 (saite)
nu jā.tagad modē visu pārtraukt ar toksiskiem cilvēkiem.

(Atbildēt uz šo)


[info]asiize
2021-02-23 20:32 (saite)
Es arī nepārtraucu, bet es arī nemainu darbu, nepārvācos bieži, pieņemu, ka tas varbūt kaut kā saistīts, nepatīk asas kustības, kāds teiktu bailes.

(Atbildēt uz šo)


[info]aleja
2021-02-23 20:40 (saite)
Es nepārtraucu, bet tās pakāpeniski izirst.

(Atbildēt uz šo)


[info]honeybee
2021-02-23 21:04 (saite)
Draugu:
Ja atkārtoti melo, acīs skatīdamies, arī pēc brīdinājuma, kur šis notiek un ka šitais ņepraiģot
Ja pasaka, ka negrib šāda veida komunikāciju vispār (pat ja tas ir pateikts mirkļa uzplūdā) un pēc tam neatsauc
Ja klaji pretīgi un no varas pozīcijām runā par tuviem cilvēkiem (piemēram, par sievieti, kas ir tuva)

Paziņām tas vispār ir īzī, tur pat nav brīdinājuma šāviena

Ģimenes locekli:
ja apzināti un longtermā bliež man zem jostasvietas, labi zinot, kur man ir sāpīgi, un atsakās respektēt manas izvēles.

Es gan vēl arvien turpinu sarunāties, bet pēdējos ~5 gados esmu iemācījusies ļoti elegantu resting bitch toni, kur neviens nevar īsti piesieties, bet tuvāk arī netiek

Izklausās pēc diezgan episka līmeņa kuces :)

(Atbildēt uz šo)


[info]krii
2021-02-23 21:26 (saite)
Nē, draudzību ziņā esmu izteikti ilgnoturīga, un draugi man drīzāk akumulējas nekā zūd (var būt kādas īsāk/garāk laicīgas vienpusējas, abpusējas apvainošanās, pārpratumi un konflikti, bet pēc tam parasti attiecības atjaunojas).
Erotiski-romantiskās attiecības var tikt pārtrauktas krasi un, kontaktus apzināti apraujot, ar minimālu atjaunošanas iespēju. Bet tas jau atkal pavisam cits diskurss.:)

(Atbildēt uz šo)


[info]siltavieta
2021-02-23 21:28 (saite)
esmu pamanījusi, ka man tas notiek vai sāk notikt tad, kad izbeidzas līdzvērtīga enerģijas apmaiņa. jeb es jūtu, ka tieku parērēta vienpusēji.

(Atbildēt uz šo)


[info]mis_sarajevo
2021-02-23 21:38 (saite)
Parasti jau tas notiek dabiski. Kad piefiksē, ka vairs nevēlies ar cilvēku komunicēt, kad ziņa/zvans izraisa tādu "ak vai, kas tad atkal..." nevis smaidu.

Un nu jā, nodevība jebkāda veida. Pēc tās grūti turpināt kaut kāda veida attiecības.

(Atbildēt uz šo)


[info]teja
2021-02-23 22:05 (saite)
es esmu kancelējusi cilvēkus no savas dzīves diezgan bieži. Domāju, tā man ir drīzāk BPD-spektra dzīvošanas grūtību izpausme, manas emocijas vienkārši ir bijušas radikālas un apvainošanās arī, bet citreiz tā ir vienkārši disociācija, fiziski un enerģētiski vairs nav iespējams uzturēties viņa vai viņas klātbūtnē.
Homofobijas vai antivaxx dēļ esmu dažus atdraugojusi bet pēc tam pārdomājusi, jo tagad es šādus uzskatus drīzāk redzu tā, ka cilvēkiem arī ir dzīvošanas grūtības un radikāli uzskati palīdz kaut kā attaisnot viņu iekšējo intensitāti.

(Atbildēt uz šo)


[info]simamura
2021-02-23 22:11 (saite)
iniciatori vienmēr ir citi – gan kad paši iesāk, gan kad paši izbeidz. Es tikai stāvu un brīnos.

(Atbildēt uz šo)


[info]mala
2021-02-23 22:22 (saite)
es arī nepārtraucu - ja kāds pārkāpj līnijas, apnīk vai kaitina, organiski lēnām distancējos bez pēkšņām drāmām un aizbīdu viņu attālāku paziņu kategorijā. Jo nocirst ar nazi nekad nav licies produktīvi un tālredzīgi, un, jo es arī neprotu tā šausmīgi nāvīgi dusmoties - vai nu vispirms vainoju sevi vai arī, ja neredzu, kur vainot sevi, tad uzskatu otru par tādu lohu, uz ko pat nav vērts dusmoties vai kā citādi pievērst uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]penny_lane
2021-02-23 22:57 (saite)
diezgan precīzi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2021-02-24 11:09 (saite)
Ja gribas kā ar nazi nogriezt, tad vienmēr liekas, ka aizvainojumam apakšā tomēr ir mīlestības paliekas pret to cilvēku un nepiepildīta vēlme tomēr saprasties. Domāju, ka vislabākais ir tomēr uzturēt kontaktu līdz brīdim, kad skaidri redzi, ka sapratnes un kopīgu vērtību nav un nebūs. Tad kontakts pārtrūkst pats no sevis, zūd interese, ceļi šķiras, to jūt abi, iet tālāk pa savu vektoru un nav īpaši cietušo.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?