helmsdeep ([info]helmsdeep) rakstīja,
@ 2021-02-23 20:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es nekad neesmu apzināti pārtraucis draudzību. (Netaisos arī.) Dažkārt apvainojos, bet tas pēc definīcijas ir īslaicīgi. Man draudzības izirst lēnām, "dabiski" (sorry) -- kontakta trūkums, growing apart, nesavienojamas kompānijas, usual stuff.

Bet regulāri redzu, ka cilvēki apkārt tā dara. Ar apzinātu lēmumu kancelē kādu no savas dzīves. Draugu, paziņu, pat ģimenes locekli.

Vai jums ir skaidras sarkanās līnijas, pie kurām kādu kancelēt? Ja jā, kādas tās ir? Nepiedodami akti? Nodevība? Nepieņemami uzskati? Gobzems? Kovidiotisms? Vienkārši apnīk cilvēks? Pēkšņi saprotat, ka no šitās ietekmes sevi jāsargā? Vai tomēr draugi paliek draugi, no matter what?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-02-24 11:09 (saite)
Ja gribas kā ar nazi nogriezt, tad vienmēr liekas, ka aizvainojumam apakšā tomēr ir mīlestības paliekas pret to cilvēku un nepiepildīta vēlme tomēr saprasties. Domāju, ka vislabākais ir tomēr uzturēt kontaktu līdz brīdim, kad skaidri redzi, ka sapratnes un kopīgu vērtību nav un nebūs. Tad kontakts pārtrūkst pats no sevis, zūd interese, ceļi šķiras, to jūt abi, iet tālāk pa savu vektoru un nav īpaši cietušo.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?