es arī nepārtraucu - ja kāds pārkāpj līnijas, apnīk vai kaitina, organiski lēnām distancējos bez pēkšņām drāmām un aizbīdu viņu attālāku paziņu kategorijā. Jo nocirst ar nazi nekad nav licies produktīvi un tālredzīgi, un, jo es arī neprotu tā šausmīgi nāvīgi dusmoties - vai nu vispirms vainoju sevi vai arī, ja neredzu, kur vainot sevi, tad uzskatu otru par tādu lohu, uz ko pat nav vērts dusmoties vai kā citādi pievērst uzmanību.