cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-07-15 09:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:lv, media, racism

Pagājušajā nedēļas nogalē ziņu portālā Apollo.lv ir divas publikācijas, kas piesaistīja uzmanību. Viena publikācija ir autores Zandas viedoklis par izskatu un sociālajām normām. Otra publikācija ir ziņa par to, ka Itālijā kāds senators salīzinājis Imigrācijas lietu Ministri ar orangutanu. Abām publikācijām ir vienojošs elements - rasisms. Interesanti ir tas, kā abos gadījumos rasisms tiek komunicēts un normalizēts, t.i. padarīts par pieņemamu bez jebkadām sekām.
Pirmajā, Zandas rakstā, tas ir caurvij autores viedokli (citātus nepievienošu), kas, nemaz neanalizējot nozīmes tekstā un domas loģiku, ir, diemžēl, ikdienišķs gadījums. Apollo.lv, kā viens no populārākajiem ziņu portāliem to, acīmredzot bez iebildumiem, nopublicē, arī ikdienišķi. Otrajā gadījumā ziņa vēsta par klaju rasismu citā valstī un atkal, apejot iedziļināšanos pašā tekstā, nozīmīgi, publikācijai seko ievērojams skaits komentāru, kas ir tikpat klaji rasistiski, turklāt uzskatāmi vēl saņem atbalsta plusus.
Vai šajā gadījumā var saskatīt naida un neiecietības kurināšanu, balstītu rasismā? Šeit jāpiezīmē, ka izteikums "rasu naida izraisīšana", kā tas ir traktēts krimināllikumā, balstās pieņēmumā par tādas kategorijas kā "rase" objektīvu pastāvēšanu, kas ir ģenētiski nepatiesi un socioloģiski relevanti dažādu un arī tieši šādu kategorijas lietojumu un traktējumu rezultātā. Tāpēc, varbūt varam jautāt, kāda ir portāla atbildība, publicējot šos rakstus? Atrunas par atbildības nesējiem, kas mazā drukā rotā komentāru sadaļu, šķiet, ir optimāls risinājums starp garantētu runas brīvību un individuālu atbildību sociālā vidē. Es vairāk domāju par to, kā abos gadījumos publikācijas 'strādā kopā'. Ir Zandas raksts, kā šķietami nevainīgs personīgais viedoklis, kas nopublicēts portālā, un tātad sociāli pieņemams. Un ir ziņa par politiķi - rasistu, kas šķietami objektīvi vēsta par notikumiem citās valstīs, izraisot rasismu cildinošus komentārus, bet par ko portāls atbildību neuzņemas.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]stradnieks
2013-07-15 13:18 (saite)
problēma saprotama, bet novēršoties no letiņu praktiskās, tomēr tukšās, sašušanas (sašust), kāds ir iespējamais risinājums?

- internets pieejams tikai ar elektronisko parakstu, viss, ko dari netā ir publiski redzams;
- pie rakstiem atslēgt komentārus (tvnet pie rakstiem, kur ir paziņojumi par slavenību nāvēm, atslēgti komentāri, jo tie bija pārāk necildeni..., bet pēc būtības, iet šinī pašā sadaļā).

Abi divi varianti ir ar mīnusiem. Pirmajā, ierobežota vārda brīvība, jo par negatīvu komentāru, var parādīties kaut kādas sekas. Otrajā, zūd cilvēku pieplūdums ziņu portālam, jo komentāru rakstīšana, kā pats saproti, ir daudzu cilvēku ikdiena, nepieciešamība. Ja portāls to nenodrošina, zūd auditorija, zūd auditorija, zūd ienākumi, jo neviens neklikšķina uz reklāmām.

Rezumē: tie, kas raksta šīs rasistiskās lietas, lai meklē viņus rokā un tiesā, bet es negribētu, lai ziņu portāls tiktu kaut kādā veidā iegrožots, cenzēts, piesienot tam arī atbildību par trešajām personām, kas atstāj komentārus, tam var būt ļoti tālejošas sekas un ne uz labo pusi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 13:51 (saite)
Sākumam, portāli varētu nepublicēt rasismu u.c. diskriminējošu materiālu, kā arī bieži vien klaju stulbumu. Tas nozīmē profesionāli zinošus darbiniekus. (Skaidrībai - es nerunāju par kaut kā īpaši izglītotiem, tādiem, kuru viedoklim jāsakrīt ar manējo, bet gan vispusīgi zinošus, demokrātijas pamatprincipus izprotošus un uz kritisko domu spējīgus. Drukas kļūdas un "Zandu" raksti norāda uz pretējo).
Komentāri ir daļa no kompleksas problēmas. Bet praktiski tos var atslēgt, kad tie kļūst neglīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]stradnieks
2013-07-15 13:59 (saite)
Tas būtu ideāli, bet, ja nopietni un uz zemes sēžot: utopija. Imho, iekš LV ir kādi 3-4 profesionāli žurnālisti, viens no tiem ir sporta žurnālists.

Neglīti? Tas jau nedaudz uz cenzūru velk. Manuprāt, tas ir un būtu bīstamāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]felipe
2013-07-15 14:34 (saite)
Man šķiet, ka šai un līdzīgām problēmām nav, ne vien vienkāršu risinājumu, bet, iespējams, risinājumu vispār. Ir sabiedrības daļa, kura ir ne tikai rasistiska, homofobiska un visādi citādi aizspriedumaina, bet arī lepojas ar to. Nestādos priekšā, kā to būtu iespējams izmainīt. Varbūt ilgstošā laika posmā ar attiecīgu izglītību (kas, kā zināms, arī nav viegli īstenojams process).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 14:55 (saite)
Ārpus ideālistiskām vīzijām, lai kāds būtu risinājums, tas noteikti nav vienkāršs, tas ir vairāk [daudzdimensionāls] process. Tāpēc, jā, laiks noteikti ir būtisks elements.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]thel
2013-07-15 15:05 (saite)
Manuprāt, ir nedaudz naiva ticēt apgaismības ideāliem, ka izglītība u.tml. sabiedrību kopumā vedīs pie jēdzīgas lietu sapratnes. Jo vienmēr varēs atbildēt ar diezgan leģitīmu argumentu par viedokļu plurālismu liberālā sabiedrībā utt.

Šeit drīzāk būtu jāvēršas pret t.s. strukturālo rasismu un ksenofobiju, kas tiešām visnotaļ bieži tiek reprezentēti šādos mediju raksteļos vai naciķu izteikumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]felipe
2013-07-15 15:40 (saite)
Nebiju domājis apgaismības izpratnē par gaismas nešanu tumsoņiem ar vispārēju izglītību, bet drīzāk kā komentārā augstāk minēto daudzdimensionālo procesu, kura nozīmīga sastāvdaļa ir to cilvēku domātprasmes attīstīšana, kuriem tas ir visvieglāk, uzskatu iespaidojamības dēļ. Izklausās nedaudz pēc zombēšanas "pareizajā" virzienā, bet ceru, ka ir saprotams, ka tas netiek domāts tik šauri.
Droši vien būtu jāsamierinās ar to, ka vienmēr būs daļa indivīdu, kuri nespēs domāt tik abstrakti, bet mērķis to būtu padarīt par mazāko daļu un tādējādi maksimāli marginalizēt, lai šādi viedokļi būtu mazākumā.
Vienkārši ierobežojot kādu viedokli, tā piekritēji bieži radikalizējas un ierobežojumus izmanto cīņā par savu taisnību, padarot sevi par mocekļiem citu acīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 16:07 (saite)
Kopumā piekrītu; pēdējais teikums norāda uz nozīmīgu priekšnosacījumu, ko tad jāspēj balansēt ar minēto marginalizāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-07-15 16:23 (saite)
It kā jau kopumā ir taisnība, ka izglītība kopumā ir laba lieta.

Tomēr salīdzinoši nesen biju aizgājis uz Jennifer Saul lekciju. Viņa nodarbojas tieši ar aizpriedumu analīzi u.tml. Viņas viedoklis ir salīdzinoši radikāls un neviennozīmīgi vērtējams: dažādi aizspriedumi ir jāskata līdzīgi psihiskai slimībai, jo kognitīvais aparāts nespēj objektīvi tvert un izvērtēt realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 16:49 (saite)
Noprotu, ka šajā gadījumā pētīt aizspriedumus, lietojot psihiskas slīmības modeli (problemātiski per se) kā conceptual tool, nav gluži tas pats, kas pētīt aizspriedumus kā psihiskas saslimšanas. Ja nav novērojamu organisku slimības markeru, nevar īsti runāt par saslimšanu biomedicīniskā izpratnē. (Nāk prātā diskusijas par un ap disease model of addiction [i.e. chronic, relapsing brain disease] versus life - process model.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-07-15 17:43 (saite)
Šeit, protams, ir daudzas konceptuālas problēmas. Taču, cik noprotu, viena no izejas premisām ir, ka salīdzinoši daudzi aizspriedumi mūsos ir hardwired un tāpēc mūsu konceptuālais aparāts ir maldinošs per se (lai arī, kā te tika pieminēts, daudzos gadījumos strādā kā šortkats risinājumu meklēšanai). Te ir neliela analoģija ar Dekarta Ļauno Daimonu, bet bez glābjošā Dieva.

Tomēr tos ir iespējams kontrolēt un mazināt tieši institucionālā līmenī. Ir labi piemēri, kad, piem., tiek ieviesta ananonīma vērtēšana. Taču, cik nu es sekoju līdzi, Latvijā daudzos gadījumos diemžēl aizspriedumi tieši tiek institucionalizēti (skat., piem., nacionāļu diskusijas u.tml.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 18:11 (saite)
Es pieņemu diskriminācijas kognitīvos aspektus, to evolucionāro nozīmīgumu un nozīmi aizspriedumu veidošanās procesā.
Bet esmu kritisks pret modeļiem, kas atļauj reducēt rasismu uz, kā gedymin minēja, heiristikas paveidu, pieļaujot "labo un slikto" rasismu. NB, nevis esmu pret kognitīvo rasisma analīzes līmeni, bet iespējamu no tā izrietošu redukcionismu. Manuprāt, rasisms, pirmkārt, ir uzskatu un uzvedības formas, pastāvošas dažādos sabiedrības organizācijas līmeņos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-07-15 18:25 (saite)
Nu, es būtu ļoti uzmanīgs, kur ir robežas "labajiem aizspriedumiem." Ciktāl runa ir par to, ka es redzot lāci uzreiz iedomājos, ka "lācis ir bīstams" u.tml., viss ir ok. Kamēr personiskā līmenī izvairās no Maskačkas, jo "čigāni ir bīstami" - arī ir ok.

Tomēr, kad aizspriedumi parādās institucionālā vai publiskā līmenī, tad, manuprāt, vairs nevar runāt par "labo" vai "slikto" rasismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]garamgajejs
2013-07-15 15:43 (saite)
Strukturālais un institucionālais rasisms, diemžēl, ir plaši izplatīts un balsta tā populārās izpausmes, abpusēji. Saistīts jautājums ir politiskais diskurss, kas caurvij, pārvalda un veido sabiedrības ētisko kompozīciju un rada apstākļus viedokļu formēšanai. Tāpēc piekrītu, ka idealizējot izglītības lomu tiek piedāvāta tās izšķirošā nozīme risinājumā, kas ir gan naivi, gan arī ierobežojoši, jo rada iespaidu, ka pastāv tāds singulārs un gandrīz vai sinhrons risinājums. Tomēr izglītības pieaugums sabiedrībā var veicināt diskusijas celšanu advancētākā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2013-07-15 17:05 (saite)
Manuprāt, ir vairāku veidu diskriminācijas. Diskriminācija ir slikta tikai tad, ja tā ir nepamatota. Rasisms pirmkārt rodas objektīvi pastāvošas kultūras atšķirību dēļ, nevis neizglītotu komentētāju shitstorma rezultātā.

Absolūti nepiekrītu, ka aizspriedumi ir kaut kas līdzīgs slimībai. Tā sauktās "bias" ir tikai domāšanas heiristikas, veidi, kā ātrāk nonākt pie aptuvena risinājuma ierobežotas informācijas apstākļos. Runājot beijes-isma ietvaros, diskriminācija pēc "virspusējām" pazīmēm (tādas kā ādas krāsas) man liekas derīgs veids, kā noteikt a priori varbūtības. Nederīga ("rasistiska") tā ir tikai a posteriori varbūtību noteikšanai (t.i. pēc tam, kad "cilvēks ir iepazīts").

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 17:16 (saite)
Ierakstā un diskusijā runa nav par diskriminācijas jēdziena semantiku.

Rasisms bez visa cita = komentētāju shitstorm. Tā rašanās un pastāvēšanas iemesli nav reducējami uz kulturālām atšķirībām. Tādā veidā tiek ignorēta rasisma instrumentālitāte, gan vēsturē, gan mūsdienās, dažādās sfērās.

Pievienojos 'aizspriedumu kā slimības' interpretācijas kritikai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]thel
2013-07-15 18:19 (saite)
Šis gan man liekas nedaudz par traku: "Diskriminācija ir slikta tikai tad, ja tā ir nepamatota." Man nez kāpēc šķiet, ka jebkura diskriminācija ir slikta un to vajadzētu pēc iespējas mazināt.

Tieši tāpat īsti neizprotu aizspriedumu attaisnošanu ar apriorām varbūtībām - proti, tādā gadījumā mēs vienkārši necīnamies pret potenciāliem aizspriedumu gadījumiem. Piemērus varētu saukt daudzus. Taču, piem., mūsu pašu bāleliņi gan jau ir sastopušies ar prestige bias gadījumiem. Btw. ir gana daudz datu par to, kā akadēmiski žurnāli atsaka "ierobežotas informācijas apstākļos" rakstus, ja tie nāk no nezināmām institūcijām, bet pieņem līdzīga vai pat zemāka līmeņa rakstus tad, ja nāk no Hārvardas utt. (Interesanti, ka akadēmiskiem žurnāliem tika piesūtīti raksti, kas jau bija publicēti citos žurnālos. Taču atteikumu iemesls nebija, piem., plaģiāts, bet gan dažādas nebūtiskas atrunas.) Šajā gadījumā es šaubos, vai gribētu būt apriori diskriminēts.

Arī ikdienā man ir gana daudz nācies saskarties ar attieksmi pret A-Eiropiešiem. utt. Nav forša sajūta.

Ar rasismu un nacionālismu ir līdzīgi. Varam jau ātri un apriori kategorizēt cilvēkus pēc rases, tautības, dzimuma etc. Tomēr šajā gadījumā ir runa, ka, manuprāt, nevajadzētu nedz pieļaut šo aizspriedumu institucionalizēšanu, nedz arī lēmumu pieņemšanu vajadzētu atstāt nekontrolētu un tikai personiskā līmenī (lai personiskā apriori lēmumu pieņemšana nespēlētu pārlieku lielu lomu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?