cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-07-15 09:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:lv, media, racism

Pagājušajā nedēļas nogalē ziņu portālā Apollo.lv ir divas publikācijas, kas piesaistīja uzmanību. Viena publikācija ir autores Zandas viedoklis par izskatu un sociālajām normām. Otra publikācija ir ziņa par to, ka Itālijā kāds senators salīzinājis Imigrācijas lietu Ministri ar orangutanu. Abām publikācijām ir vienojošs elements - rasisms. Interesanti ir tas, kā abos gadījumos rasisms tiek komunicēts un normalizēts, t.i. padarīts par pieņemamu bez jebkadām sekām.
Pirmajā, Zandas rakstā, tas ir caurvij autores viedokli (citātus nepievienošu), kas, nemaz neanalizējot nozīmes tekstā un domas loģiku, ir, diemžēl, ikdienišķs gadījums. Apollo.lv, kā viens no populārākajiem ziņu portāliem to, acīmredzot bez iebildumiem, nopublicē, arī ikdienišķi. Otrajā gadījumā ziņa vēsta par klaju rasismu citā valstī un atkal, apejot iedziļināšanos pašā tekstā, nozīmīgi, publikācijai seko ievērojams skaits komentāru, kas ir tikpat klaji rasistiski, turklāt uzskatāmi vēl saņem atbalsta plusus.
Vai šajā gadījumā var saskatīt naida un neiecietības kurināšanu, balstītu rasismā? Šeit jāpiezīmē, ka izteikums "rasu naida izraisīšana", kā tas ir traktēts krimināllikumā, balstās pieņēmumā par tādas kategorijas kā "rase" objektīvu pastāvēšanu, kas ir ģenētiski nepatiesi un socioloģiski relevanti dažādu un arī tieši šādu kategorijas lietojumu un traktējumu rezultātā. Tāpēc, varbūt varam jautāt, kāda ir portāla atbildība, publicējot šos rakstus? Atrunas par atbildības nesējiem, kas mazā drukā rotā komentāru sadaļu, šķiet, ir optimāls risinājums starp garantētu runas brīvību un individuālu atbildību sociālā vidē. Es vairāk domāju par to, kā abos gadījumos publikācijas 'strādā kopā'. Ir Zandas raksts, kā šķietami nevainīgs personīgais viedoklis, kas nopublicēts portālā, un tātad sociāli pieņemams. Un ir ziņa par politiķi - rasistu, kas šķietami objektīvi vēsta par notikumiem citās valstīs, izraisot rasismu cildinošus komentārus, bet par ko portāls atbildību neuzņemas.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]thel
2013-07-15 16:23 (saite)
It kā jau kopumā ir taisnība, ka izglītība kopumā ir laba lieta.

Tomēr salīdzinoši nesen biju aizgājis uz Jennifer Saul lekciju. Viņa nodarbojas tieši ar aizpriedumu analīzi u.tml. Viņas viedoklis ir salīdzinoši radikāls un neviennozīmīgi vērtējams: dažādi aizspriedumi ir jāskata līdzīgi psihiskai slimībai, jo kognitīvais aparāts nespēj objektīvi tvert un izvērtēt realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 16:49 (saite)
Noprotu, ka šajā gadījumā pētīt aizspriedumus, lietojot psihiskas slīmības modeli (problemātiski per se) kā conceptual tool, nav gluži tas pats, kas pētīt aizspriedumus kā psihiskas saslimšanas. Ja nav novērojamu organisku slimības markeru, nevar īsti runāt par saslimšanu biomedicīniskā izpratnē. (Nāk prātā diskusijas par un ap disease model of addiction [i.e. chronic, relapsing brain disease] versus life - process model.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-07-15 17:43 (saite)
Šeit, protams, ir daudzas konceptuālas problēmas. Taču, cik noprotu, viena no izejas premisām ir, ka salīdzinoši daudzi aizspriedumi mūsos ir hardwired un tāpēc mūsu konceptuālais aparāts ir maldinošs per se (lai arī, kā te tika pieminēts, daudzos gadījumos strādā kā šortkats risinājumu meklēšanai). Te ir neliela analoģija ar Dekarta Ļauno Daimonu, bet bez glābjošā Dieva.

Tomēr tos ir iespējams kontrolēt un mazināt tieši institucionālā līmenī. Ir labi piemēri, kad, piem., tiek ieviesta ananonīma vērtēšana. Taču, cik nu es sekoju līdzi, Latvijā daudzos gadījumos diemžēl aizspriedumi tieši tiek institucionalizēti (skat., piem., nacionāļu diskusijas u.tml.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2013-07-15 18:11 (saite)
Es pieņemu diskriminācijas kognitīvos aspektus, to evolucionāro nozīmīgumu un nozīmi aizspriedumu veidošanās procesā.
Bet esmu kritisks pret modeļiem, kas atļauj reducēt rasismu uz, kā gedymin minēja, heiristikas paveidu, pieļaujot "labo un slikto" rasismu. NB, nevis esmu pret kognitīvo rasisma analīzes līmeni, bet iespējamu no tā izrietošu redukcionismu. Manuprāt, rasisms, pirmkārt, ir uzskatu un uzvedības formas, pastāvošas dažādos sabiedrības organizācijas līmeņos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2013-07-15 18:25 (saite)
Nu, es būtu ļoti uzmanīgs, kur ir robežas "labajiem aizspriedumiem." Ciktāl runa ir par to, ka es redzot lāci uzreiz iedomājos, ka "lācis ir bīstams" u.tml., viss ir ok. Kamēr personiskā līmenī izvairās no Maskačkas, jo "čigāni ir bīstami" - arī ir ok.

Tomēr, kad aizspriedumi parādās institucionālā vai publiskā līmenī, tad, manuprāt, vairs nevar runāt par "labo" vai "slikto" rasismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?