Profesionāls politiķis - runā par kaunu.

Tikt aktīvajā politikā par jebkādu cenu, caur jebkādām durvīm, nav nekāds interesantums pats par sevi. Bet ir interesanti, kā šie indivīdi un mutējošās organizācijas (partijas) un savienības, ko tie veido, cenšas domāt un rīkoties noteiktos veidos, lai sasniegtu mērķi. Varbūt tikai ikdienišķi naivi ir pārdomāt plašāku tēmu "Jānis Jurkāns un tikumu ētika" un jautāt, vai viņiem ir pārliecība, ka viņi ir nepieciešami? Vai viņu politiskie sasniegumi un reputācija liecina par to, ka viņiem ir, ko piedāvāt? Acīmredzot, ir jātic savam kaut kādam stāstam, kas apliecina, cik daudz esmu sasniedzis un izdarījis labu, lai atgrieztos, lai būtu ta cienīgs, lai bez manis nevarētu iztikt. Godmanis atbildēja Kaimiņam, kad tas jautāja par motivāciju kandidēt, ka viņu motivējot vēlme "sastādīt biškīt problēmas jaunajiem, kas grib, lai viņus ievēl tāpat". Ar "jaunajiem" viņš domāja tos, kuri "tagad ir pie šprices".

Bet visu uzmanību veltīt indivīdiem būtu ierobežojoši. Tās ir [ideoloģiski] mutējošas organizācijas, jeb institūcijas, kas veido vidi, kurā tiek darīts politiskais darbs. Hipotētiski varētu teikt, ka šīs institūcijas kā kopa kļūst amorfas un to atšķirības ir virspusējs strukturāls politiskā darba blakusprodukts. T.i. partiju ideoloģiskās/politiskās atšķīrības nav galvenais motivējošais faktors politiķiem - indivīdiem un grupām. Šīs atšķirības atražojas paralēli citām, merkantilām interesēm, politiķiem par tām nav daudz jāuztraucas. Šāda situācija, kurā politiskais darbs ir iespējams bez primāriem ideoloģiskiem apsvērumiem individuālā un grupu līmenī, rada situāciju, kurā par mērauklu tiek ņemta 'rīcībspēja', bet aizvien vairāk izlēgta 'atbildība'.

LV policija potenciālā pūļa savaldīšanai plāno pirkt ūdensmetēju. Šī ir svarīgākā ziņa, kas pilsoņiem jāzina par policijas attīstības koncepciju.

Latvijā televīzijas kanālos, tajos, kas šeit bāzēti, ļoti liela daļa filmas un seriāli ir krievu valodā. Vakaros no, teiksim, 6 kanāliem, divos raida latviešu valodā, pārējie krievu valodā, visbiežāk krievu [nekvalitatīvos] seriālus. Viena kanāla devīze skandina "наш канал, наши люди".
Latvija ir divkopienu valsts, bet šis apsvērums netiek ņemts vērā pietiekami kā politiska reālitāte. Preambulas poētika un nīkulīgais integrācijas diskurss ir vēlmju domāšana, kas tikai pastiprina šizmu.

Viss sākās kā parasti un tad kļuva neparasti. Avantgarde kunst - http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=r-dDGDTQUpk#t=137

"Vispārējais aizliegums nozīmētu, ka līdz šim esošais princips «viss, kas nav aizliegts, ir atļauts» vairs nestrādātu, bet gan tiktu mainīts, nosakot, ka viss, kas nav atļauts, ir aizliegts. Tādējādi kārtībsargājošajām iestādēm vairs nevajadzētu papildu laiku ekspertīzes noteikšanai un vielas sastāva noskaidrošanai pirms kriminālprocesa uzsākšanas." - te raksta




"Viss, kas nav atļauts, ir aizliegts! Viss, kas nav atļauts, ir aizliegts!" Labs sauklis vēl vienai kustībai. Ar lāpām.

Teikšu dzejā - ēdu rīta oliņu, šķirstu elektro dzelteno un saņemu boliņu. Policija sašutusi par linčotājiem, kuri nodedzināja auto. Ok, msjē Policija, kam gan negadās sašust: "Tā vietā, lai atturētu paziņas no nozieguma izdarīšanas un meklētu ugunsdzēšamos aparātus, apkārtējie velk ārā tālruņus un «varonīgi» filmē notiekošo." Es tikai atminos, ka nesen Policija gandrīz vai uzskatāmi tīksminājās par jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietu dedzināšanu un pilsonisko iniciatīvu. Tāda, lūk, morālā ekonomija.

"Latkovskis skaidroja - jaunākie cilvēki, kas kādreiz lietoja Extasy, tagad pārgājuši uz jaunajām psihoaktīvajām vielām.

Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka to legālā tirdzniecība no Latvijas ir gandrīz izspiesta.

Kādreiz Extasy bija topa augšgalā.

Kopumā narkotisko vielu izņemšana pērn palielinājusies par 6,5%." - tvnet

Apkopjot viedokli par šīm rindām, kas principā atspoguļo vispārējo stāvokli gan psihoaktīvo substanču politikā, gan publiskās diskusijas līmeni:

Ziņoju: šeit ir open-access un var palasīt pētījumus par marihuānu.

Tvnet ziņo: Ārvalstīs medicīnisko marihuānu dos arī cietumniekiem. Aizmirsuši pielikt izsaukuma zīmi.

Rosina aizliegt jēdziena «legālās narkotikas» lietošanu.

Veinberga arī piemet žagariņu. Raksts ar copy/paste tulkojumiem un bez atsaucēm.

Daži citāti domas plašuma ilustrācijai:

"indīgās substances ir pārāk jaunas (nesen sintezētas vielas) un tāpēc bīstamajos sarakstos vēl nav iekļautas. Tātad - nav aizliegtas."

"Tā saucamie kanabinoīdi ir laboratorijā radītas ķīmiskas vielas ar mērķi pārbaudīt cilvēka ķermeņa «signālsistēmas» funkcionēšanas principus, lai tos izmantotu sāpju remdināšanā."

"No Āzijas (tranzītā caur Krieviju) pie mums ieradies pat maigais mīļvārds «zālīte» nejēdzīgo narkotiku apzīmēšanai"

Kādi pastāv intelekta līmeņi?

• virs 140. Ģēnija intelekts – absolūtas īpašības radošai darbībai, apzīmē attīstības virzienu pārējiem (0,2%).
  
• līdz 140. Izcili augsta līmeņa intelekts – izcilas īpašības radošai darbībai, lieliski vadītāji vai speciālisti (2,8%).
  
•  līdz 130. Intelekts būtiski virs vidējā līmeņa – viegli apgūst universitātes līmeņa mācību programmu, spēj sasniegt izcilus rezultātus radošajā vai vadošajā darbībā (6%).
  
• līdz 120. Intelekts virs vidējā līmeņa – apgūst universitātes līmeņa mācību programmu, ar labu darba ētiku, var iegūt ļoti labu darbu (12%).
  
• līdz 110. Augsts vidējais intelekts – apgūst universitātes līmeņa mācību programmu ar grūtībām. Ar neatlaidību un smagu darbu persona šajā līmenī var sasniegt iepriekšējās kategorijas sociālo klasifikāciju (25%).
  
•  līdz 100. Vidējais intelekts – spēj nolikt vidusskolas eksāmenus, ieņem vidējā līmeņa darba amatu (25%).
  
•  līdz 90. Intelekts nedaudz zem vidējā līmeņa – var apgūt pamatizglītības mācību programmu un labi strādā fiziski (10%).
  
•  līdz 80. Zema intelekta robežlīnija – apgūst pamatizglītības programmu ar grūtībām, sekmīgi mācās speciālā skolā (10%).
  
• līdz 70. Debilitāte, zems intelekts – ar labu vadību pabeidz speciālo skolu (6,8%).
  
•  līdz 50. Idiotija, zema intelekta vidējais līmenis – nav apmācāms, taču apgūst patstāvības iemaņas (2%).
  
• līdz 20. Imbecilitāte, īpaši zems intelekts – neapmācāms un netrenējams (0,2%).
  

no tvnet.lv

"Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, informē Latvijas Romas Katoļu Baznīcas informācijas centrs." - apollo.lv

Gun­tis Šmid­chens, The Power of Song: Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution

The Power of Song shows how the peo­ple of Esto­nia, Latvia, and Lithua­nia con­fronted a mil­i­tary super­power and achieved inde­pen­dence in the Baltic “singing rev­o­lu­tion.” When attacked by Soviet sol­diers in pub­lic dis­plays of vio­lent force, singing Balts main­tained faith in non­vi­o­lent polit­i­cal action. More than 110 choral, rock, and folk songs are trans­lated and inter­preted in poetic, cul­tural, and his­tor­i­cal context.

Ir noticis tas, ko nevieni vecāki negrib piedzīvot. Varētu tikai cerēt, ka jaunieša nāve netiks izspriesta bezjēdzīgi, bet ierosinās nopietnas pārdomas un nepieciešamas pārmaiņas nākotnē. Tomēr vispirms ir nepieciešams saprast, ka problēma ir plašāka, nekā tikai dažu t.s. "legālo narkotiku" pieejamība un izplatība. Šis ir īss komentārs.

Jaunieši* lieto ne tikai spaisus, bet arī alkoholu, kas arī ir narkotiska un toksiska viela. Jaunieši tiek hospitalizēti alkohola lietošanas rezultātā, cieš autoavārijās un konfliktos, arī mirst no lietošanas (statistiku var sameklēt jebkurš, kam ir interese). Alkohols ir "legālā narkotika" un ir zināms, ka tas ir visnotaļ brīvi pieejams arī jauniešiem.

Paradoksāli, ka atsevišķas legālās narkotikas, piemēram, konkrētajā gadījumā "spaiss", kas pēc morfoloģijas atgādina marihuānu, t.i. smēķējams uz augiem balstīts produkts, ir daudzkārt bīstamākas par šobrīd nelegālajām narkotikām, tādām kā maģiskās sēnes, vai marihuāna. Narkotisko vielu bīstamības klasifikācija nav racionāla un balstīta zinātniskos pierādījumos, tā neatbilst fizioloģisku un sociālu lietošanas seku realitātei. Sekojoši, informatīvie un izglītojošie pasākumi balstās kļūdainā klasifikācijā, kas nozīmē to, ka lietotāju psiholoģija un paradumi, īpaši jauniešu, veidojas dezinformēti - dzirdētais disonē ar pieredzēto. Praktiski tas izpaužas tā, ka jaunietis, kas apgrūtinātos apstākļos ir pircis marihuānu un neko sliktu nav pieredzējis, izvēlas neapgrūtināti pirkt "spaisu". Runas par bīstamību tiek ignorētas, jo iepriekšējā pieredze, vienaudžu stāsti liecina par pretējo.

Tādas organizācijas kā "Stop drugs", diemžēl, šobrīd aizēno plašāku informatīvo kontekstu, kādā būtu iespējamas vēlamās izmaiņas. Izpratni par psihoaktīvu vielu bīstamību un atbilstoši cilvēku darbību kustina morāla un kultūrvēsturiska inerce, ko sistematizē administratīvais valts aparāts. Cilvēki domā, ka cīnoties pret to, kas ir izplatīta fenomena morāli nepieņemams aspekts, tiks panākts iecerētais sabiedriskais līdzsvars. Diemžēl, ar sajūtu un noteiktu izpratni par to, kas ir labi/slikti un pieņemami/nepieņemami, nepietiks. Vai "Stop drugs" ir iecerējuši patrulēt arī pirmajā septembrī un izlaidumos? Morāla paštaisnība un pašpietiekamība ir jāatsver ar zinātni. Tas ir vērā ņemami un zīmīgi, ka liels skaits cilvēku nemaz neuzskata, ka alkohols un tabaka ir spēcīgas narkotiskas (vai psihoaktīvas) vielas. Termins 'narkotikas' ir rezervēts "sliktajām" vielām.

Piebildīšu, ka ar šo komentāru es nepaužu viedokli, ka psihoaktīvu vielu lietošana būtu vēlama, vai, ka noteiktas vielas ir labākas, vai sliktākas. Noteiktu psihoaktīvu vielu lietošanai ir noteiktas sekas. Svarīgi ir šīs sekas saprast un iekļaut iespējami aptverošā un datiem atbilstošā struktūrā, uz kā balstīt sociāli un politiski atbildīgus spriedumus. Tad, iespējams, nevajadzēs morāli sašust (ja vispār, alkohola un tabakas gadījumā) uz traģēdijas fona, vai vismaz tas notiks retāk.

*līdz 19 g.v.

Skatīšos "Ielas garumā". Tas ir labs raidījums.

Sajūsmina dažu politikāņu pienākuma un neaizvietojamības apziņa. Uz gaišo nākotni!

Zatlers dedzina atkal.

"Mēs esam radījuši tādu amorfu sistēmu, kas nodrošina, lai neviens ne par ko neatbildētu." - Prezidents A. Bērziņš

Zbigņevs Stankevičs: "Ungārijas konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību. Pie katras Eiropas nācijas tradīcijām pieder arī dziļa kultūras un Baznīcas mijiedarbība un šī saikne bija īpaši cieša Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Kopīgam labumam ir vajadzīgas savstarpējas attiecības starp sabiedrības locekļiem, kas prasa cilvēku zināšanu dažādu līmeņu integrāciju. Arī šodien nenovērtējami liels ir nācijas intelektuāļu, kultūras un zinātnes jomā strādājošo ieguldījums valsts attīstībā. Taču vienlaikus mākslas uzdevums caur tās sniegtajiem instrumentiem ir cilvēkam atklāt Patiesību un atainot Skaisto. Ja tāda nav mākslas virzība, ja tā aizēno Patiesību, tad tā arī pamazām degradē indivīdu un sabiedrību kopumā.

Ungāru konstitūcija, tāpat kā Latvijas Satversme, nosaka, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas. Ungāri pasaka - valstij un Baznīcai kopā ir jāstrādā sabiedrības labumam. Protams, Baznīca neuzskata, ka tās uzdevums būtu piedāvāt tehniskus risinājumus, tie ir attiecīgo valsts institūciju kompetencē. Līdzīgā kārtā valstij ir jārespektē specifiskā Baznīcas misija - sludināt Kristus vēsti, veidojot cilvēka un nācijas sirdsapziņu. Tāpēc, kalpojot vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, Baznīcai un valstij ir morāls pienākums risināt savstarpēju dialogu un līdzdarboties sabiedrības labuma dēļ."

http://www.catholic.lv/main.php?parent=4602

Zīmīgi, ka "konstitūcija aizsargā un novērtē mākslinieku un zinātnieku ieguldījumu, viņu izpausmes brīvību". Vai nevajadzētu šo brīvību garantēt? Aizsargāt un novērtēt jēdzieniski satur iespējamību kaut ko arī neaizsargāt un nenovērtēt.