For the majority of human history, people lived in hunter-gatherer bands where they never met anyone of another race. The nearest such person was likely to be hundreds or thousands of miles away. It's only extremely recently, in evolutionary terms, that humans have become mobile enough to encounter other races. Why, then, should our brains have evolved to have such automatic, inevitable, aversive processing of people of other races when such encounters have played virtually no role in how humans evolved? The answer is, they haven't. The aversive processing is neither automatic nor inevitable.

Are humans hard-wired for racial prejudice?

Pagājušajā nedēļas nogalē ziņu portālā Apollo.lv ir divas publikācijas, kas piesaistīja uzmanību. Viena publikācija ir autores Zandas viedoklis par izskatu un sociālajām normām. Otra publikācija ir ziņa par to, ka Itālijā kāds senators salīzinājis Imigrācijas lietu Ministri ar orangutanu. Abām publikācijām ir vienojošs elements - rasisms. Interesanti ir tas, kā abos gadījumos rasisms tiek komunicēts un normalizēts, t.i. padarīts par pieņemamu bez jebkadām sekām.
Pirmajā, Zandas rakstā, tas ir caurvij autores viedokli (citātus nepievienošu), kas, nemaz neanalizējot nozīmes tekstā un domas loģiku, ir, diemžēl, ikdienišķs gadījums. Apollo.lv, kā viens no populārākajiem ziņu portāliem to, acīmredzot bez iebildumiem, nopublicē, arī ikdienišķi. Otrajā gadījumā ziņa vēsta par klaju rasismu citā valstī un atkal, apejot iedziļināšanos pašā tekstā, nozīmīgi, publikācijai seko ievērojams skaits komentāru, kas ir tikpat klaji rasistiski, turklāt uzskatāmi vēl saņem atbalsta plusus.
Vai šajā gadījumā var saskatīt naida un neiecietības kurināšanu, balstītu rasismā? Šeit jāpiezīmē, ka izteikums "rasu naida izraisīšana", kā tas ir traktēts krimināllikumā, balstās pieņēmumā par tādas kategorijas kā "rase" objektīvu pastāvēšanu, kas ir ģenētiski nepatiesi un socioloģiski relevanti dažādu un arī tieši šādu kategorijas lietojumu un traktējumu rezultātā. Tāpēc, varbūt varam jautāt, kāda ir portāla atbildība, publicējot šos rakstus? Atrunas par atbildības nesējiem, kas mazā drukā rotā komentāru sadaļu, šķiet, ir optimāls risinājums starp garantētu runas brīvību un individuālu atbildību sociālā vidē. Es vairāk domāju par to, kā abos gadījumos publikācijas 'strādā kopā'. Ir Zandas raksts, kā šķietami nevainīgs personīgais viedoklis, kas nopublicēts portālā, un tātad sociāli pieņemams. Un ir ziņa par politiķi - rasistu, kas šķietami objektīvi vēsta par notikumiem citās valstīs, izraisot rasismu cildinošus komentārus, bet par ko portāls atbildību neuzņemas.