CITAS PĀRTIKAS SVIĻŅA APKAROŠANAS METODES

Milzu jātnieciņš ir pārtikas svilņa parazīts. Tas uzdēj savas olas uz pārtikas svilņa olām, kuras tad tiek apēstas. Pats milzu jātnieciņš sava niecīgā lieluma dēļ nav pamanāms.

avots

Draugi pastāstīja, ka eksistē pastāsts par to, ka aronijas savu uzvaras gājienu pārtikā Padomju savienībā esot sākušas pēc aukstā kara, kad visi baidījas no radiācijas un pēc norādes "no augšām" aronija tika atrasta kā laksts, kas satur visvairāk antioksidantu

Nesen biju palīgā vadīt simulācijas spēli, kurā jauniešiem jāsimulē savs uzņēmums, kas ražo (un ķīmiskās reakcijas tiešām tiek veiktas) ziepes, zāles (CaCO3 + glikozi) vai reģipsi. Katram produktam savs pagatavošanas laiks, sarežģītība un peļņas procents. Spēlētājiem jāiepērk izejvielas, jāražo produkti, tie jāpārdod, jānomaksā izdevumi un jācenšas noturēt savs uzņēmums bez zaudējumiem.

Jaunieši tika aicināti domāt "ārpus kastes", ļaujot tirgoties ar izejvelu piegādātājiem, ļaujot mēģināt neizdevušās (graudainas) ziepes kā skrubi utt. Tika izspēlēti trīs darbības gadi (katrs kādu stundu garš). Jaunieši ļoti azartiski ķērās pie spēles un drīz arī parādījās nestandarta risinājumi, otrajā gadā notika uzņēmumu apvienošanās, savukārt trešajā gadā izejvielu piegādātājiem sāka ienākt neierasti vielu pasūtījumi, piemēram tika iepirkts 10 g NaCl (10 g ziepju saražošanai nepieciešams 1g sāls) un zāļu tirgū parādījās viltoti baltie pulverīši.

Vakar stundu bija jāklausās kāda krievu džentelmeņa pūles pārdot savu industriālo ideju, cits kosmoss ar ideoloģiskām virsnotīm, tadēļ atvainojos par to iesūkšanos šeit.

Pamanīju twiterī aicinājumu "dalīties ar kādu vērtīgu atziņu, kuru guvis no sava skolotāja vai pasniedzēja. Vērtīgo atziņu konkursam var pieteikt publicējot to sociālajā tīklā, lietojot konkursa tagu #iemacijaSkolotajs",
protams, ka neviens nav meties piesātināt twiteri ar šo tēmturi. Tomēr tas man lika pardomāt, vai ir kas tāds, ko es būtu gatava tur publicēt, kāds cilvēks, par kuru varēs biogrāfijā rakstīt, "viņu spēcīgi ietekmēja..." Sākumā gribēju teikt, ka nē, nebija neviena, es un klases kolektīvs ir kaldinājis manus tarakānus un apziņas lielceļus.

Tomēr kādu brīdi padomājusi, un apēdusi savus makaronus, nolēmu šim godam izvirzīt savus matemātikas skolotājus.
Pamatskolas skolotāja bija dāma, kas pirmā mūs, mazus knariņus, uzrunāja ar jūs un vispār izrādīja nelokāmu rakstura stingrību gan vērtējot, gan mācot. Toties vidusskolā man matemātiku pasniedza universitātes pasniedzējs, kuram pirmajam acīs redzēju sajūsmu par savu priekšmetu. Viņa mīļākā tēma bija skaitļu teorija, to tad viņš arī mums ārpus programmas stāstīja.

To, vai es darītu citas lietas, kā daru tagad, ja šo skolotāju nebūtu, es negribētu apgalvot, bet šādas puzles, iespējams arī nerisinātu autobusā.

Ko darīt tumšos vakaros
neitroni burkā

Gatavojoties jaunajam mācību gadam, šovakar izlasīju VISC analīzi par pagājušā gada diagnosticējošo darbu dabaszinībās. Nekas īpaši nepārsteidza.

Iepriekšējā postā ( spoilers )

Aiz gara laika, aizpildiet, lūdzu, šos uzdevumus no 9. klases diagnosticējošā darba
( uzdevumi ar bildēm )

Mani vidusskolā (pirms tam es kaut kā nekonfrontējos, vai nepiefiksēju citu ēšanas paradumus) visnotaļ pārsteidza, kā citi ēd pelmeņus vai vārītas olas. Jo mūsmājās pelmeņus vienmēr vārīja zupā un ēda ar skābo krējumu. Vārītas olas ēdām ar sviestu un sāli.
Majonēzes lietojums man šķita ļoti dīvains, majonēzi vispār es laikam biju sastapusi tikai sabiedriskās ēdināšanas rūtiņās.

Tagad gan, protams, ir skaidrs, ka šī bija tēva virtuves daļa, kas bija ieviesusies taupības un govs esamības dēļ.

Arī igauņu laboratorijā ir labi nošķiramas valodu grupas - krieviski runājošiem savs tusiņš, igauniski - savs. Toties, ja sestdienā vai svētdienā laboratorijā vēl ieklīst kāds saspiedies doktorants, tad Igaunijas neatkarības dienā te neviena nav.