Vakar stundu bija jāklausās kāda krievu džentelmeņa pūles pārdot savu industriālo ideju, cits kosmoss ar ideoloģiskām virsnotīm, tadēļ atvainojos par to iesūkšanos šeit.

Pamanīju twiterī aicinājumu "dalīties ar kādu vērtīgu atziņu, kuru guvis no sava skolotāja vai pasniedzēja. Vērtīgo atziņu konkursam var pieteikt publicējot to sociālajā tīklā, lietojot konkursa tagu #iemacijaSkolotajs",
protams, ka neviens nav meties piesātināt twiteri ar šo tēmturi. Tomēr tas man lika pardomāt, vai ir kas tāds, ko es būtu gatava tur publicēt, kāds cilvēks, par kuru varēs biogrāfijā rakstīt, "viņu spēcīgi ietekmēja..." Sākumā gribēju teikt, ka nē, nebija neviena, es un klases kolektīvs ir kaldinājis manus tarakānus un apziņas lielceļus.

Tomēr kādu brīdi padomājusi, un apēdusi savus makaronus, nolēmu šim godam izvirzīt savus matemātikas skolotājus.
Pamatskolas skolotāja bija dāma, kas pirmā mūs, mazus knariņus, uzrunāja ar jūs un vispār izrādīja nelokāmu rakstura stingrību gan vērtējot, gan mācot. Toties vidusskolā man matemātiku pasniedza universitātes pasniedzējs, kuram pirmajam acīs redzēju sajūsmu par savu priekšmetu. Viņa mīļākā tēma bija skaitļu teorija, to tad viņš arī mums ārpus programmas stāstīja.

To, vai es darītu citas lietas, kā daru tagad, ja šo skolotāju nebūtu, es negribētu apgalvot, bet šādas puzles, iespējams arī nerisinātu autobusā.