es šon biju skriet un kamēr skrēju, redzēju kaudzīti, bet skrienot jau zin, nesēņo. kā mikologs mikoloģei teikšu, ka jāliekas mierā. šogad āboļi un vsara burciņās.

es gan vakar tomēr biju pamedīt. iemācīja mani lasīt smiltenes, ir azarta elements.

p.s. 5dien gribēju teikt, čau, bārbala, bet sakautrējos :)

tā es arī vēl neesmu iepazinusies ar smiltenēm, leģendas vien, leģendas, bet par to sakautrēšanos – nevajadzēja vis, droši, droši vajag teikt "čau, barbala", citādi jau droši vien maķenīt atslābusi uzvedos ne tā, kā sabiedrībā pieklājas :). saprotu, ka vissmieklīgākā daļa ir "barbalas identifikācija."

Latvija ir maza un fakti saliekas mozaīkā. labi, nākamreiz, kad apsēdīsies blakus BurgaBārā, pacelšu glāzi un uzsaukšu sveicienus no blogosfēras.

līkop!