tā es arī vēl neesmu iepazinusies ar smiltenēm, leģendas vien, leģendas, bet par to sakautrēšanos – nevajadzēja vis, droši, droši vajag teikt "čau, barbala", citādi jau droši vien maķenīt atslābusi uzvedos ne tā, kā sabiedrībā pieklājas :). saprotu, ka vissmieklīgākā daļa ir "barbalas identifikācija."

Latvija ir maza un fakti saliekas mozaīkā. labi, nākamreiz, kad apsēdīsies blakus BurgaBārā, pacelšu glāzi un uzsaukšu sveicienus no blogosfēras.

līkop!