smadzeņu darbības blakusprodukts
pedagogi 
30th-Nov-2012 09:54 am
Izglītība bieži vien ir lieta, par kuru visiem ir viedoklis, bet pārsvarā tas ir uz personīgo pieredzi balstīts. Es arī neesmu diplomēts pedagogs un pat pedagoģijas teoriju neesmu lasījusi. Tomēr atļaušos iekāpt šajā pašas izraktajā upē.

Pie raksta par skolotāju iekšējo kultūru bija sastopams šāds komentārs: "Es jau iepriekš esmu minējusi, ka negribētu skolā redzēt bezbērnu pedagogus, jo ir piedzīvots, ka tāds jaunais uberkrutais speciālists vienkārši neizprot bērnu. Ar grāmatām un stratēģijām vien ir par maz, reizēm ir vajadzīga vienkārši kaut kāda nedefinējama mātišķības deva. Nejaukt ar pārspīlētu čomiskumu!" (citēta daļa no komentāra)

Ir kaut kāda iekšēja nepareizības sajūta pie šī citāta. Kā jums, dārga frendliste, it īpaši bērnu "turētājiem"?
Comments 
30th-Nov-2012 10:27 am
Viss ir gaužām vienkārsi un sarežģīti vienlaikus, skolotājam ir jāūt tai slavenajai "harizmai", jo uz šito visa veida bērni ļoti uzķeras. Var būt pilnigs maita un kretīns, ja ir ar harizmu, viss bus diķti ok, visu ko piedos.

Ak, jā - godīgamtaisnīgam jābūt, šito dikti novērtē, manuprāt.

Bērnu, bezbērnu, tas jau nu gan pie kājas, kā jau [info]milda teica, bezbērnīgie mož to iekrāto maigumu izgāž par skolojamiem, iespejams, vairāk, nekā daudzbērnīgie, bet tas jau kaut cik būtiski, varbūt, ir kaut kādās pirmajās klasēs, no kādas trešās, ceturtas vai piektās klases nevienam tas mātišķums nav vajadzīgs, visi pieauguši cilvēki, kuriem skolotājs kā skolotājs ir vajadzīgs, nevis zīdītaja.
30th-Nov-2012 10:52 am
lūk, arī mani dara tramīgu gan skolotāju segregēšana pēc bērnu skaita (nez, ko tad ar skolotājiem vīriešiem darīt), gan vēlme pēc mātišķuma. Man vairāk koleģiālu attieksmi gribētos, nevis mātišķumu.
This page was loaded May 23rd 2024, 1:29 pm GMT.