Sex sells!

To aktīvi izmanto ne tikai TvNet virsrakstu rakstītāji un es, kad jāpievērš skolēnu uzmanība stundai, bet arī zinātnes apskatnieki.
Šodien rīderī (ir latviskais termins šim rīkam?) iebira pastāsts no wired par dīvainajiem seksa paradumiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem.



Tā viena no gliemenēm (Corbicula sp.), ir savdabīgas vīrišķā dzimuma amazones, kas izmanto surogātmātes.
Gliemenes ir hermafrodīti un spēj ražot gan olšūnas, gan spermatozoīdus, kam satiekoties rodas maza gliemenīte (vienkāršoju), bet šīs ģints gliemenēm vienas sugas pārstāvjos varēja izšķirt lielas grupas, kur visas gliemenes bija ģenētiski identiskas savā starpā. Pirmā versija ir pareiza - šīs gliemenes ir kloni. Pie tam, ja satiekas vienas gliemenes olšūna ar otras gliemenes spermatozoīdu, tad olšūnas ģenētiskais materiāls tiek iznīcināts un izaug vīrišķās dzimumšūnas ražotāja kopija.

Klonēt sevi ir forši, jo nav jāmokās ar partnera meklējumiem, bet šādam dzīvesveidam ir trūkumi. Tā kā ģenētiskais materiāls ir nemainīgs, tad šiem organismiem ir grūtāk piemēroties vides izmaiņām. Tāpat arī precīzi kopējot ģenētisko informāciju parādās t.s. kseroksa efekts, jo uzkrājas mutācijas un ar katru kopiju sākotnējā informācija kļūst sliktāk nolasāma.

Šo problēmu šīs gliemenes ir atrisinājušas eleganti. Ļoti reti daļa no sievišķās ģen. informācijas netiek iznīcināta un tādā veidā tiek papildināts gēnu kopums. Veicot ģenētiskās analīzes, konstatēts, ka šīs gliemenes ir pamanījušās savākt sev gēnus no citām šīs ģints sugām.

Cits ļoti mazs un primitīvs lopiņš virpotājs, kas dzīvo ūdenī, spēj izžūt un tad atkal atdzīvoties. Izžūšanas laikā tā genoms fragmentējas un pie samitrināšanas notiek aktīvi labošanas procesi. Labošanas laikā virpotājs sagrābjas visu DNS, kas peld apkārt, gan savu sugasbrāļu, kas nav tik veiksmīgi pārcietuši sausumu, gan svešu lopiņu DNS un inkorporē savā genomā.