cienījamais diegabixis maģistr, lūdzu pieņemt zināšanai faktu, ka ar katru negulētu stundu, ko Jūs prasāt, Jums tiek veltīta aizvien mazāka diegabixis smadzeņu daļa.
Jābet! Es guļu maz, toties intensīvi! Kā galvu kur nolieku (vēlams uz spilvena), tā aizveros, un tā līdz brīdim, kad zvana tas maita. Vienreiz aizgāju gulēt vienpadsmitos vakarā un tad ap diviem pamodos un visa tāda nemierīga, spilvens spiež, sega grauž...
Eu, Ezss, offtopiks - tu kā jaunāks ibiologs tak varesi pastāstīt kuram taisnība - skolotājam vai bērnam. Skolotājs saka, ka kūkas cepšana ir fizikāls process, bet bērns stāv pozā - ka ķīmisks. Es vairāk gribu piekrist bērnam, lai gan, protams, tur abi procesi iejaukti.
es skolotājai norādītu uz šiem punktiem: "Fizikālās pārvērtības ar vienu un to pašu vielu var veikt daudzreiz" - kūku var izcept un tad jēlu atkal nepadarīsi un ka tur kā viens no ķīm pārvērtību veidiem ir norādīts rūgšana, kas ņem dalību dažās no kūkām (pieņemsim, ka runājam par piezemētām ābolkūkām)
ja skolotāja saka, ka kūka paliek cieta - tātad maina agregātstāvolkli no šķidras uz kristālisku, tad lai bērns palūdz nosaukt vielu, kas pie paaugstinātas temp. pārvēršas par kristālisku.
Tāpat pret fizikālās pārmaiņas teoriju runā tas,ka kūku atgriežot sākotnējos aptākļos, tā neatgriežas sākotnējā agregātstāvoklī, tātad pārmaiņas ir neatgriezeniskas.
Meitas piemērs ar malkas skaldīšanu ir uzskatāms par novietojuma telpā maiņu, nevis agregātstāvokļa maiņu (pagales paliek cietas), ja labi gribētu no pagalēm varētu salikt atpakaļ baļķi.