to sauc par ekorasismu un tas jau ir pasen. kauns un negods ir iestādīt zirgkastaņu. nu un vietējās puķes ir īpašs un skaists temats, ar to aizraujos gadus 30(tas izpaužas parasti tā, ka sākumā tā puķe neaug, tad aug, tad izrādās pa visu dobi sadzinusi treknus sakneņus un izkonkurējusi visas nezāles, un tas es ar to cīnos.)

interesanti. es kā palodzes gārdeners protams neko par to nezinu. Kuri augi ir izrādījušies veiksmīgi 30 gdau pieredzē?

sauso vietu zemās puķes. dzirkstelīte, baltais laimiņš, kodīgais laimiņš, mārsils, vārpu veronika, ilzīte, vēl kaut kas, ko pašlaik neatceros.

Hallera cīrulītis. kaut kādas vijolītes. meža vizbulis. sveķenes un vizbulītes ir ar problēmām, un pūkainā kazroze ir piemērs iepriekšējā postā aprakstītai sugai.