extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2017-03-16 09:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mana vīzija par ideālo Latviju ir tieši pretēja watt. Tajā būtu mazāk iedzīvotāju Rīgā, bet stiprākas būtu mazpilsētas. Hruščovkas pilnībā ir likvidētas, jo visi dzīvo privātmājās ar savu apkuri, ūdensapgādi. Varbūt pat saules bateriju paneļiem un siltumsūkņu apkuri. Laukos dzīvojošie cilvēki ir pārticīgāki, visbiežāk strādā kādu augsti kvalificētu teledarbu, bet tusēties aizbrauc uz rajona centru ar savu e-auto. Jo mazpilsētās nav tik lielu problēmu ar sastrēgumiem vai parkingu.

Latvieši vienmēr ir tiekušies pie sava stūrīša zemes, tikai turpmāk tur nevajag audzēt tomātus, bet var eksperimentēt ar dārzu un ainavu iekopšanu. Laukos ir augstāka dzīves kvalitāte, labāka veselība un draudzīgākas attiecības starp cilvēkiem.

Rīga un Ventspils paliek kā loģistikas centri, bet darba vietas atrast ir grūti, jo vairums darbu ir robotizēti. Ir uzlabota pasta sistēma, jo pastu izvadā mašīnas, kuras vada robots. Vairumā cilvēku laukos nemaz nebrauc iepirkties, bet pasūta visu internetā.

Nu kaut kā tā. Var papildināt ar savām idejām.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]iokaste
2017-03-16 12:22 (saite)
Nesaprotu - kāpēc nevajag audzēt tomātus? Īstie lauku tomāti ir supergaršīgi, bet cilvēku sirdslieta ir ēšana.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-16 12:47 (saite)
Var arī tomātus, bet nevajadzētu vairumā. Labāk dažādos – nedaudz tomātu, garšvielu, gurķumētru utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2017-03-16 12:47 (saite)
Jā, allaž brinos par tām [info]watt vai [info]intenormal vīzijām par to, ka civilizācijas laimība rodama, dzīvojot pēc iespējas lielākā saspiestībā.

(Atbildēt uz šo)


[info]indulgence
2017-03-16 13:38 (saite)
"Latvieši vienmēr ir tiekušies pie sava stūrīša zemes" tikai viena iemesla dēļ: pirmkārt, absolūtajam vairumam savas zemes nekad nav bijis, paaudžu paaudzēm dzīve pagāja kā nomadiem klejojot no muišas uz muižu, no saimnieka pie saimnieka; otrkārt, agrārā sabiedrībā sava zeme nozīmēja lielāku pārticības līmeni. Industriālajā sabiedrībā dzivošana nošķirti uz tā sava zemes stūrīša nozīmē mazāku pārticību un lielāku laika/darba patēriņu, tieši tāpēc mūsdienās, kad neapstrādātas zemes dievemītē pārpārēm, ļaudis cenšas no tās tikt vaļā un pārcelties uz pilsētām. Un perspektīvā vieglāk ir dzīvot kompleksā ar baseinu un trenažieru zāli, kur par spuldzīšu nomaiņu domā apsaimniekotājs, nevis mūžīga šiverēšanās pa savrupmāju, ur vienā galā kad esi ko salāpījis, jālāpa otrā galā.

Protams, kad pilsētā tauku slānītis uzaudzēts un rocība iegūta, tad rodas nostalģija pēc lauku pastorālās ainavas (protams, bez dubļiem un dtrādāšanas 12-14 h diennaktī). Tā 19. gs. vācbaltiešu vidē radās romantizētā laiku ainava, kur uzbūvēt jauku vasarnīciņu, un kuru aši copy/paste pārņēma arī latviešu pilsonība. Taču te runa nav par dzīvesveidu, bet tikai par brīvo laiku, ko pilsētnieka dzīvesveids nodrošina daudz efektīvāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-16 14:45 (saite)
Trenažieru zāle, uz kuru cilvēki brauc ar auto, stāvot sastrēgumos, vispār ir absurds. :D

Tagad, kad uz manām vecāku mājām ir daļēji noasfaltēts ceļš, es sapratu, ka no tām aizbraukt līdz pilsētai ir viens svilpiens, krietni ātrāk nekā, teiksim tikt no Juglas līdz centram. Laba infrastruktūra ir ļoti būtiska, un tās iztrūkums ir radījis laukiem sliktu slavu. Bet ja būs labi ceļi (nevis tādi, uz kuriem audzē kartupeļus :D ) tad vairs nebūs lielas atšķirības, kur dzīvot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pirx
2017-03-16 15:34 (saite)
Bet tur jau ir tā problēma, ka ar Latvijas iedzīvotāju blīvumu labu infrastruktūru nevar nodrošināt. Toties pāris Rīgu ietvaros mierīgi varētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2017-03-16 22:29 (saite)
Kāpēc lai nevarētu? Ja vairāk cilvēki migrētu uz mazpilsētām, tad jau tā proporcija būtu citāda, vai ne?

Jā, tas būtu dārgāk, bet nekas jau tāds neiespējams pie ekonomikas un tehnoloģiju attīstības nav. Turklāt ekonomika ir tieši trumpis par labu laukiem. Lielpilsētās zeme un nekustamais īpašums ir dārgāki, turklāt nepamatoti sadārdzināts (bet diemžēl tā tas ir pēc ekonomikas principiem, kuriem neko nepadarīsi). Jā, sākotnējās izmaksas pievadceļu izbūvei ir lielākas, taču ilgtermiņā tās varētu būt izdevīgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2017-03-16 16:04 (saite)
Tāpēc es izvēlētos dzīvot tur, kur ar liftu uzbraucu līdz baseinam, un ar liftu līdz trenažieru zālei.

Bet kad atradīs zem Engures naftu, manis pēc kaut visu dievzemīti var noasfaltēt un katram pa i-podam izsniegt ar grupas "Strupceļš" hītu krājumiņu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2017-03-16 15:09 (saite)
Ai, muļķības. Ja strādā attālināti, tad dzīve uz attāla zemes stūrīša ir debesmanna un nekādas tur mazākas pārticības, gluži otrādi un pats to ļoti labi zini, vasarās Kurzemes mežos, ne pilsētas mūros nezkālab sēdēdams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2017-03-31 11:10 (saite)
Nu, par slinkumu un kūtrumu labot savu personīgo privāto savrupmāju un gurķu stādīšanu un ravēšanu - runā pats par sevi. Nāvi tam domāšanas ietvaram, kas sludina un leģitimē gurdenumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2017-03-31 11:15 (saite)
Un, protams, no zemniecības skatpunkta - lāsts pār sociālistiem-urbanizātoriem un muižniekiem-ekspluatoriem. Ņem vērā šos skarbos vārdus, jo lielākā daļa tavas "vēsturnieka" darbības ir vērsta uz latviešu (ne tikai zemniecības, arī inteliģences) apdiršanu un muižnieku-aristokrātu paijāšanu. Vari, protams, sēdēt savā baseinā ar lambordžīni - līdz zemnieks, īstais zemes saimnieks un zemes rūķis, pielaidīs tavam cietoksnim un iedomībai uguni!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2017-03-16 17:18 (saite)
Viss ir vienkārši - dzīve laukos ir kaitīgāka dabai un mazāk piemērota cilvēkiem. Vasarnīcas manis pēc lai taisa un uztur, bet kāpēc likt cilvēkiem mocīties pastāvīgi tur dzīvojot, nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-16 19:41 (saite)
''dzīve laukos ir kaitīgāka dabai un mazāk piemērota cilvēkiem''

wat

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-19 19:57 (saite)
wtf :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2017-03-31 11:22 (saite)
Cilvēkdzimums absolūti lielāko savas eksistences laiku ir nedzīvojis pilsētās un bijis perfekti piemērots neurbānāi videi. Cilvēks drīzāk ir nepiemērots stilkla, betona un plastikas džungļiem, tas ir tikai neliels pārpratums vispārējās cilvēces gaitā. Tāpat - dabas iznīcināšana un piesārņošana - un tas nevienam nav noslēpums - sākas ar megapolēm, urbanizāciju un lielajiem industriālajiem centriem. Tu to visu zini, un tomēr melo, aizstāvēdams savus baltrocīšus un nīkšanu pie kompja, zombējoties monitorā un nemirkšķinot acis. Savas mocības un slinkumu nevajag uzdot par cilvēces slinkumu, sevišķi latviešu. Latvieši mīl laukus, daudzi to tikai negrib atzīt, bet citus atkal ir nobūruši sociālisti-baltroči un kompju dīdītāji-statistiķi.

Ir tāda kategorija self-hating jew. Jebkurš latvietis, kurš laukus sauc par "mocīšanos" ir self-hating latvietis. Staigājošs paradokss. Izraidītais zemes virsū. Bezmājnieks, sliktāks par gliemezi, jo gliemezim vismaz ir māja, ko šis nēsā līdzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2017-03-31 13:23 (saite)
O, kāds pārākums! Vispār jau lauksaimniecība arī ir nesena padarīšana priekš bioloģiski moderniem cilvēkiem. Jāpārvācas uz mednieku-vācēju dzīvesveidu savannās.

Man attieksme ir līdzīga, kā, piemēram, attieksmei pret austrumeiropiešiem. Tas ir, stingri identificējos kā austrumeiropietis, ar visādiem tipiskiem mīnusiem un plusiem, tai pašā laikā nekādu īpašo lepnumu par šo faktu neizjūtu, vajadzību to periodiski svinīgi atzīmēt arī ne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?