| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 120 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for jā un nē.
|
||||||||||
| Sunday, January 16th, 2022 |
|
||
|
Šodien gribējām braukt skatīties torni, bet procesā pārdomājām un aizbraucām uz ezeru. Uzkāpām uz ledus un ledus teica Krakš! Es nobijos un rādīju vīram rokas locītavu, lai patausta, cik man ātrs pulss, bet viņš tikai smējās un teica, ka normāls pulss un normāls ledus, tāpēc es mazliet nomierinājos, un mēs aizgājām uz mašīnu pēc slidām un pavadījām lielisku pēcpusdienu slidojot uz plāna ledus, kurš bija pārsteidzoši gluds, bet dienas gaitā kļuva aizvien mīkstāks un slapjāks, kamēr sāka pa īstam līt, un tad gan metām mieru. Apkārt ezeram apslidot gan sākām, bet tomēr sabijāmies un griezāmies atpakaļ. Pagājušogad, kad bija kailsals un lielie mīnusi, tad gan bija brīnišķīgi slidot apkārt ezeram, bet tad arī tas ledus bija pilnīgi gluds, kā spogulis, kamēr šodien diezgan grubuļains vietās, kur lielākā salā kaut kādi asprāši izskatījas, ka bija griezuši saulītes un iebraukuši ledū pamatīgas rievas. Bija arī dažas diezgan biedējošas plaisas. Es neesmu ļoti sportiska, bet dievinu kustēties brīvā dabā. Tāpēc es mīlu distanču slēpošanu un bezgalīgas trases cauri mežiem. Bet slidošana ir kaut kas vēl īpašāks - traukties pa ledu ir gandrīz kā lidot. Redzējām arī daudz dažādu vairāk un mazāk pliku cilvēku, kas brauca peldēties āliņģī. Viens vīrietis bija pavisam pliks, un es atcerējos, ka manas mātes vīram bija joks jeb ticējums, ka, ja sveša sieviete ierauga tavu krāniņu, tas pārstāj augt. Nu ko, laikam pārstās. Bet ziemas peldēšana tiešām ir kļuvusi populārāka par slidošanu, kā izskatās. Turklāt tas diez vai ir tikai tik tok trends, jo viena daļa no tiem cilvēkiem bija tik veci, ka noteikti nav tiktokā. Varbūt viņi domā, ka tas pasargā pret kovid. |
||
|
|
| Saturday, January 15th, 2022 |
|
||
| Ir sliktas dienas, un tad ir dienas kā šī, kad spīd saule un nekas nesāp un nebesī. Karinu pagalmā veļu un jūtos laimīga par atkusni, kurš šoreiz atnācis kā tāda svētība. Izmazgāju 3 veļasmašīnas, virtuvi un ledusskapi, uztaisīju normālas pusdienas (ar saldo), izvedu bērnu 5km pastaigā pa mežu ar kāpšanu ledus kalniņā un iešanu pa apledojušu bezmargu laipiņu pāri upītei. Vakarā vēl mazliet pastrādāju, un jūtos nevis nogurusi, bet atpūtusies, laikam pilnmēness nāk. | ||
|
|
| Friday, January 14th, 2022 |
|
||
|
Man ir tā, ka pamostos 4 vai 5 visa tāda fight or flight noskaņojumā, bet neceļos augšā, lai nepamodinātu vīru un bērnu. Kaut ko pabakstu internetā, nomierinos, dažreiz aizmiegu, citreiz ne. Pēc tam ceļos pēc 7 galīgi saburzīta un līdz pusdienām nespēju īsti atjēgties. Iepriekšējā Rīgas dzīvē esmu tādos fight or flight stāvokļos arī braukusi uz biroju. Nebija jau tā, ka tām rīta stundām baigais zelts būtu bijis mutē, bet vismaz iemantoju darbaholiķes slavu un atzinību no līdzīgiem psihopātiem. Bet tas bija vēl bezbērnu dzīvē, kad neviens nebija jānogādā dārziņā. Tagad tikai saburzīta spoguļojos zoom lodziņā un uzklausu "komplimentus", ka izskatos nogurusi. Šorīt dušā domāju par to, ka varbūt vienkārši neesmu radīta darbam, ka neesmu savā vietā, ka man vienkārši objektīvi ir par grūtu. Rīgā biju skrūvīte lielā mehānismā un tāpat brīžiem jutos pārslogota, tagad atbildība ir tikai augusi. Tā teikt - esmu paaugstinājusies par pirmo čali ciemā, kas ienes laukos "Rīgas līmeni", ja ne vispār Eiropas vai pasaules, khhh. Un es vienkārši nevaru, man ir par grūtu, I do not have what it takes, ja. Un nepalīdz arī nesakārtotā sadzīve. Ok, pačīkstēts ir, pie darba! |
||
|
|
| Tuesday, January 11th, 2022 |
|
||
| Jāpieraksta, lai neaizmirstu: šorīt braucām ar vīratēvu uz bērna dārziņu pa citu ceļu, un viņš priecīgs saka, ka atceras šo vietu, jo ome te esot jaunībā īrējusi jumta istabiņu. Es atcerējos, ka tajā pavasarī, kad izsludināja pandēmiju, daudz pastaigājos pa mežiem un pilsētas nomalēm, un pie vienas no tām mājelēm tieši tajā ielā mani pārņēma tāda ļoti spēcīga dežavū sajūta, it kā es būtu te jau bijusi vai dzīvojusi iepriekš. Tādas sajūtas reizēm mēdz pierakstīt iepriekšējām dzīvēm. Gandrīz vai jāaizved ome pastaigā un jānoprasa, kura īsti bija tā māja, kurā pirms 40 gadiem tika ieņemts mans vīrs. | ||
|
|
| Monday, January 10th, 2022 |
|
||
|
Dēls : Es mīlu visas meitenes, kādas vien pazīstu? Es: Dārziņā? Es : Es mīlu visas meitenes, gan lielas, gan mazas. Arī tevi, vecmāmiņu un omi! |
||
|
|
|
||
|
Nedēļas sasniegums : paprasīt draudzenei naudu par savu prof. pakalpojumu. Parasti šajā punktā žagojos un nevaru saprast, vai un cik ir pieklājīgi ņemt, bet šoreiz saņēmos un paprasīju tirgus cenu. Pat zinu, ka gribu par to naudu atļauties tādu vannu kā projektā, nevis kādu varēsim atļauties! Nedēļas pirkums - speciālās mēnešreižu apakšbikses. Ļoti labs izgudrojums, rekomendēju. Pēc gadiem ilgas piltuves lietošanas nesen biju nopirkusi kaut kādas aromatizētās always, kas bija tik smirdīgas, ka nolēmu - nekad vairs. Nedēļas grāmata - “Mājoklis”. Kaut kā intonatīvi šķita mazliet līdzīga Slampes meitenēm, droši vien dēļ autobigrāfiskās formas. Arī kā tādi par mani mazliet vecāku paaudžu manifesti, forši uzzināt, ko domāja tie 90.gadu stilīgie, uz kuriem pieaugot skatījos (to pašu, ko mēs, jeb neko labu).Tāda dzīvā jaunāko laiku vēsture, bet ne tikai - uz beigām, protams, mazliet apraudājos. |
||
|
|
| Wednesday, January 5th, 2022 |
|
||
| Nokaitināju mapatiņu, toties uzzināju, ka Bils jau 10 gadus kā investē drošu bezatkritumu atomelektrostaciju izgudrošanā - Terra Power. Nav brīnums, ka viņam ir tik daudz ienaidnieku, jo kurš gan grib atteikties no naftas? | ||
|
|
| Thursday, December 30th, 2021 |
|
||||
|
- Ja tu sitīsi tēti, izaugsi par tomasu pārupu (dzirdu sevi sakām bērnam, kurš dusmas par jebko, ko viņam neļauj, pauž caur kaušanos). - Nē, neizaugšu, tāda tomasa pārupa nemaz nav! -Ir gan, tāds liels puisis, kas sit meitenes, un viņu par to meklē policija! - Nē, es taču izaugšu liels un būšu vijolnieks! Izplūstu smieklos ( gribēja kļūt slavens un kļuva, re, provincē ar viņu jau bērnus baida!), bet vispār pēdējās dienās daudz par šo domāju ( ja jau pat iezogas sarunā ar sīko). Gan par to, kā nozagta bērnība, agrīns alkohola patēriņš, sačakarē būtībā jau diezgan spoža intelekta īpašnieku - tie viņa teksti ir labi tomēr. Gan par aprindām, kurās tā arī, izrādās, nekad nav beigušies deviņdesmitie, un dzert un pīpēt joprojām ir stilīgi pat pusaudžiem. Nu un vispār arī par laikmetīgās mākslas garu, ja vislabāk to paskaidrot izdodas sociopātiskiem tīņiem. Es vispār sākumā domāju arī par upuriem un visu to, ar ko pierakstīts pilns internets. Vistrakākais, ko esmu šai sakarā redzējusi, ir, kad moderatore iemeta šo Atsaucīgo māmiņu forumā, un random sievietes sāka likt savas bildes ar zilajām acīm kā plūmītēm un dalīties stāstos par to, kā gandrīz nosistas, nogulējušas nakti bezsamaņā utml. Bet par to jau pierakstīts pilns internets. Es pati esmu vienreiz mūžā mukusi no emocionāli vardarbīgām attiecībām, tāpēc zinu, ka laikam neesmu ar pārāk izteiktu upura mentalitāti. Mani laikam vairāk nosarbina jautājums, kā neuzaudzināt varmāku, un kā neuzaudzināt upuri, protams. Man šķiet, cilvēks, kurš ir kontaktā ar sevi un savām emocijām, nekļūst ne par vienu, ne otru. Bet cik tad daudzi par sevi to vienmēr var teikt. |
||||
|
|
| Friday, December 24th, 2021 |
|
||
|
Bērns paziņojis auklītei, ka ies uz baznīcu lūgt dieviņam, lai viņam nebūtu jāguļ pusdienlaiks. It kā jau ir zināms progress, jo iepriekšējais problēmas risinājums bija aiznest savu gultu uz pagrabu un sazāģēt ar zāģi. Vienīgi nesapratu, no kurienes viņš to ņēmis. Izrādās - es esmu teikusi, ka iešu uz baznīcu palūgt, lai dieviņš palīdz mums pabeigt māju. Bērns jau neuztver, ka šī ironiska runas figūra, ilustrācija situācijai, kurā nezini, ko iesākt. Ome arī vasarā teikusi ka lūgs dieviņam lietutiņu, kaut gan vispār ir īsta postpadomju ateiste un neiet uz baznīcu pat Ziemassvētkos. Turklāt viņš nelūgšot, lai visiem bērniem nav jāguļ, bet tikai viņam! |
||
|
|
| Wednesday, December 22nd, 2021 |
|
||||
|
Mani aizkustina, kad vīrs mani ieskaita vārguļos. Piemēram, viņš uzskata, ka es nemāku braukt ziemā, vismaz ne ar auto, kam nosaluši visi ABS un stabilizatori-sensori, kam es nezinu vārdus, tehniskā aprīkojuma ziņā pielīdzinot auuto žigulim. Bet es liku tiesības pirms padsmit gadiem ziemā un Rīgā ar sagrabējušu opeli, un pēc tam ilgus gadus braucu ar spaini, ko nopirku, jo man tikās, ka pirmo mašīnu es noteikti sasitīšu, bet nesasitu un tā arī nobraucu līdz metāllūžņiem, kurus pārdevu tieši pirms iepazīšanās ar vīru. Vai, piemēram, nesen slēpojot pirms lielā kalna viņš nokomentēja, ka tas taču ir deviņstāvu mājas augstumā, un varbūt es gribu griezties atpakaļ (tas ir kalns distanču trasē, nevis kalns-kalns, tur tiešām griezties atpakaļ ir opcija). Es par to izbrīnījos, jo vairāk vai mazāk slēpojam jau kopš esam pazīstami, tas ir, kādus gadus 8, un esmu vienītī braukusi no dažādiem deviņstāvu kalniem, arī tādiem, kur galā straujš pagrieziens (Alūksnē, ja nemaldos) vai aiz viena deviņstāvu kalna tūliņ seko nākamais piecstāvu(Igaunijā pie Munameģa), un mana metode vienkārši ir braukt lēnām, līkumainos kalnos kāpt ārā no šļokas, ja galīgi bail, tad ik pa 5 metriem nobremzēt. Es lielākoties braucu vienītī, jo mēs uz maiņām pieskatam / slēpojam lēni ar sīko, un arī bezbērnu braucienos tempi mums galīgi nesakrīt, tāpēc viņš gluži vienkārši nav redzējis manus varonīgos nobraucienus. Viņa prātā es joprojām riņkoju pa stadionu Uzvaras parkā un tikai. Man īstenībā ir bail braukt ziemā un bail braukt no tiem kalniem, esmu vispār pēc dabas bailīga. Man ir aizdomas, ka manas paaudzes meitenes vienkārši ir tā audzinātas, vismaz es. Bet tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka spēju savākties un tās bailes pārvarēt. Pat ja no malas tas tik un tā izskatās ļoti bailīgi un piesardzīgi. |
||||
|
|
| Tuesday, December 21st, 2021 |
|
||
|
-Kariņš aicina Ziemassvētkus svinēt šaurā ģimenes lokā... -? -Man jau viņš īsti nepatīk, bet, ja jau aicina, varbūt jāaizbrauc? |
||
|
|
| Saturday, December 18th, 2021 |
|
||
|
Es īsti nezinu, ko lai dara ar fundamentālo neizdošanās sajūtu. Tai ir tikai psiho cēloņi, bet man it nekā nepalīdz, ka to apzinos, jo neizdošanās sajūta paliek. Lūk, es te vakar vai aizvakar ierakstīju par savu projektu, ar kuru netieku galā. Un nākamajā dienā lielais klients man piedāvāja iesaistīties nākamajā līdzīgā, kas būtībā nozīmē, ka viņa skatījumā es tieku galā visai labi. Un objektīvi tā arī ir. Es šī gada laikā esmu uzņēmumam nopelnījusi pieklājīgi daudz naudas un iemācījusies daudz ko jaunu. Man tikai visu laiku ir grūti un liekas, ka nesanāk, izņemot, kad kaut kas ir gatavs un izrādās sanācis pavisam labi un profesionāli. Perfekcionisms? Teicamnieces sindroms? Pirmais īsti nē, jo bieži vien tā ievelku termiņus, ka jādara lietas triecientempos vienkārši, lai būtu pietiekami labi. Otrais - pilnīgi noteikti. Es skolā biju teicamniece bez zubrīšanās, īsti vispār nemācījos līdz vidusskolai, kas noteikti ir atstājis kaut kādas sekas. Piemēram, man ir mega grūti saņemties “melnajam darbam”, es esmu labas “smadzenes” un “vīzija”, bet īsti nezinu nevienu tādu darbu, kurā varētu izbraukt 80% laika darot to un 20% tehnisko. Man liekas, gandrīz visur ir otrādi. Jautājums, ko ar šo visu darīt. Apnicis visu laiku būt uz izdegšanas robežas. Es speciāli šo nepaslēpšu, ja nu atnāks kāds un kaut ko ieteiks. |
||
|
|
| Monday, November 29th, 2021 |
|
||
|
Pagājušajā naktī biju Jura Pūces mīļākā. Jāsaka, ka nomodā man viņš it nemaz nešķiet simpātisks, sapnī arī nē. Sēdēju viņam klēpī, atbalstījusies pret viņa lielo vēderu, tērzēja ar kaut kādu viņa partijas biedreni un reflektēju par to, ka, redz kā, iemīlies un arī resni vīrieši šķiet pievilcīgi. Pamodos un teicu vīram, eu, gribi zināt, ko es sapnī redzēju? Viņš nepamodies noburkšķēja kaut ko līdzīgu “lūdzu, nē”, un labi vien bija. |
||
|
|
| Wednesday, November 24th, 2021 |
|
||
|
Ja izskatu varētu izvēlēties kā avataru datorspēlē, es gribētu izskatīties kā Dārta Daneviča (vismaz savā instagrammā). Un TU? |
||
|
|
| Friday, November 12th, 2021 |
|
||
Kad es kaut ko nesaprotu pietiekami labi, es novienkāršoju uzdevumu līdz aritmētiski saprotamam līmenim.
Tā es izdarīju ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} resort grafikiem. Pretēji tiem, kas strīdās komentāros zem tiem un agrāk pie mapata, es tiešām atvēru to ekseli saitē https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationresort grafikiem, tāpēc iekļāvu to kā uzdevuma nosacījumu, tas neatspoguļo manu attieksmi pret vakcināciju).Es nemāku ielikt skrīnšotus tāpēc nāksies vien atstāstīt savu ekseli. 1.dienā pansionātā nomira 5 jeb 1 vakcinētais un 4 nevakcinētie (īstenībā 4,5, bet es atstāstā noapaļoju līdz pilniem cilvēkiem, citādi izklausās kaut kā stulbi).Pansionātā palika 95 - 29vakcinētie un 66 nevakcinētie (jo 20 novakcinējās). 2. dienā pansionātā nomira 6 jeb 3 vakcinētie un 3 nevakcinētie; palika 88, jeb 46 vakcinētie un 42 nevakcinētie. 3. dienā nomira 7 jeb 5 vakcinētie un 2 nevakcinētie, palika 82 jeb 61 vakcinētais un 21 nevakcinētais. 4.dienā nomira 7 jeb 6 vakcinētie un 1 nevakcinētais un palika 74 un tika sasniegta 100% vakcinācijas aptvere. Tālāk uzdevuma nosacījumus izpildīt vairs nebija iespējams, jo bija izbeigušies nevakcinētie. Saskaitot kopā mirušos (26), man iznāca 15 vakcinētie un 11 nevakcinētie no sākotnējiem 100, kas absolūtos skaitļos nemaz neizskatās tik dramatiski kā grafiks, kurā katru dienu būtu atainota kumulatīvā saslimstība uz 100 vakcinētajiem un kumulatīvā saslimstība uz 100 nevakcinētajiem. Es joprojām neprotu iepostēt grafikus, tāpēc nāksies tos aprakstīt: vakcinēto kumulatīvā mirstība uz 100 (es neņēmu uz 100 000, jo man vienkārši ir ļoti mazi skaitļi) katru dienu būtu 10, kamēr nevakcinēto - 5 (atbilstoši uzdevuma nosacījumiem tieši to nozīmē 10% un 5%). Tātad - atbilstošais nevakcinēto grafiks būtu taisne no 5 uz 20, kamēr vakcinēto - stipri augstāk izvietota no 10 uz 40. Piekritīsiet, ka tas izskatītos stipri dramatiskāk nekā pateikt, ka vakcinēto mirstība ir 15 no 100, kamēr nevakcinēto - 11 no 100 vai ka nomiruši ir 26 cilvēki, no kuriem 11/26*100 jeb 42% nevakcinēti un 58% vakcinēti. Tas, ka vakcinētie ir nomiruši vairāk, ir satraucoši, tomēr šajā gadījumā tikai atbilst uzdevuma nosacījumiem. Interesanti, ka kumulatīvie salīdzinošie grafiki izskatītos tikpat dramatiski arī pie 1% un 2% mirstības (kur nomiruši 5 dienās būtu tikai 5) un arī pie 0,1 un 0,2% mirstības, kur 10 dienās būtu nomiris, ja nemaldos, 1. Vakcinēto kumulatīvā taisne vienalga lepni tiektos debesīs, pierādot tieši neko. Īstajā dzīvē domāju, visdrīzāk šie dati tomēr atspoguļo kādu daļu no vakcīnu upuriem, kas tomēr ir par kārtu vai vairākām mazāka par potenciālo covid upuru skaitu, ja mēs klausītu mapatu un resort un ļautu pandēmijai brīvi ritēt savu gaitu bez ierobežojumiem un bez vakcinācijas. Kā jau minēju pie resort - pat pārdrošākie vakcīnrealitātes sekotāji šobrīd facebookā neapgalvo, ka Latvijā šobrīd no vakcīnu blaknēm šobrīd nomirst ap 40 cilvēkiem dienā, jo pat viņi tam nevarētu atrast nekādus vismaz pašiem ticamus pierādījumus, tik daudz māsas paziņas draudzeņu viņi laikam nepazīst. Bet šī ir reālā mirstība Latvijā no covid šobrīd. Citiem vārdiem - šādus grafikus var zīmēt pie zemas covid izplatības, kad tas praktiski neietekmē all cause mortality. Kas notiek, kad tas sāk ietekmēt, mēs droši vien redzēsim pēc šīs ziemas Latvijā, un pat nevajadzēs spekulēt ar kaut kādiem Lielbritānijas datiem un kā būtu, ja būtu. Mums pašiem ir liels procents nevakcinētu senioru Latgalē, pēc šīs ziemas varēsim pārskaitīt un uzzīmēt krietni dramatiskākus grafikus, diemžēl. |
||
|
|
| Wednesday, November 3rd, 2021 |
|
||
| Atcerējos, ka savulaik gājām skatīties pusmāju Misas ielā 17, kad vēl nebijām izlēmuši iet prom no Rīgas, bet mūs pārsolīja kaut kāds cits ātrāks pircējs. Bet tas rajoniņš šķita itin jauks, turklāt būtu tikuši pie itin kolorītiem kaimiņiem Misas 32 (linkā tā pati māja no iepriekšējā puksta). | ||
|
|
| Tuesday, November 2nd, 2021 |
|
||
| Šī māja mani pārsteidz! Šik i bļesk pacelts jaunā līmenī, tikai santehnika atstāta no iepriekšējā līmeņa, lētākā. | ||
|
|
| Friday, October 29th, 2021 |
|
||||||
|
Ok, Daniels var palikt! Viņam tikai krīze veselības aprūpes sistēmā ir jāatrisina pašam. Vislabāk, ja viņš darbotos viens. *** Agrs oktobra beigu rīts kādā Rīgas mikrorajonu masīvā, kas vēl grimst mājsēdē un tumsā. Ādas mētelim plīvojot, Daniels dodas savā misijā. Atradis kāpņutelpu bez koda atslēgas, viņš dodas iekšā un bez skaņas kāpj pa kāpnēm augšup. Izceļ bēniņu lūku un iziet uz jumta. Pūš auksts vējš un gaisā ir redzama Daniela elpa. Viņš iekārtojas pie jumta malas, izvelk līdzi paņemto šauteni, uzstāda tēmekli un gaida. Svīst gaisma un apgaismo uz vietējo Maximu soļojošo krievvalodīgo pensionāru pulciņu. Priecīgi tērgādami un atlaižu avīzes rokās ņurcīdami, viņi tuvojas veikala ieejai un nemaz nemana, ka viņus izseko sarkana lāzera gaismiņa. Atskan vairāku klusu šāvienu sērija un vairāki vecīši un vecenītes saļimst. Daniels ir bijis precīzs. Ātriem soļiem viņš pamet slēpni un pazūd rīta dūmakā. Līdz nākamajam rītam. *** Policija ierosina kriminālprocesus par pastrādātajām slepkavībām, tomēr nekāda izmeklēšana neseko, jo visiem ir dotas norādes "no augšas", ka krīzi veselības aprūpes sistēmā kaut kā jārisina. Genocīds, jūs teiksiet? Bet vai humānāk būtu ļaut viņiem nosmakt? Turklāt uz vietas beigtas personas neaizņem trūkstošās covid gultas slimnīcās. |
||||||
|
|
| Thursday, October 28th, 2021 |
|
||
|
Pēteris lasa manu cibu (un missalise komentārus :)
|
||
|
|
|
||
|
Rubrikā "sliktāk kā ir jau nebūs" mūsu mājsaimniecība veselības ministra amatam vakar nominēja Aivaru Lembergu no centrālcietuma.
Beiguši ņirgt, mēs varam uzskatīt kandidāta labās īpašības: 1)ļoti labi māk ar visiem visu sarunāt valdībā, 2) pensionāri viņu klausa, 3) viņam noteikti nav nekādu aizspriedumu pret sputņiku, 4) un galvenais - viņš nekad nav izgāzies tviterī, varbūt pat nezina, kas tas tviteris tāds ir, ja var piezvanīt un visu sarunāt pa telefonu! missalise gan mazliet pabojāja ballīti, sakot, ka pats Lembergs, visdrīzāk, nemaz negrib būt veselības ministrs.</span>
|
||
|
|
| Wednesday, October 27th, 2021 |
|
||
|
Rekur ārstu biedrības viceprezidents stāsta visu to pašu, ko extranjero par valdības kļūdām, organizējot vakcināciju, un cik kļūdaini un gļēvi ir novelt tagad visu vainu uz antivakseriem. Piekrītu 100%</span> Un Fūrmanim jau nu neviens nevar pārmest, ka viņš ir kaut kāds aptaurēts antivakseris vai homeopāts.
Domāju, no viņa iznāktu tīri labs veselības ministrs. Noteikti labāks par jebkuru politiķi. Runā arī ļoti nosvērti, konstruktīvi un diplomātiski. |
||
|
|
|
||
|
Valdības krišanas gadījumā Vienotība valdībā vairs nestrādāšot. Nu i nafig. Anarhists manī mazliet pat grib, piemēram, tikumīgo Jūliju par premjerministri, lai nu pati arī izstrebj to perfect storm, ko ievārījusi. Labā antivakseru mamma, jbtv. |
||
|
|
| Thursday, October 21st, 2021 |
|
||||
|
Izbaroju karti bankomātam, 3X spītīgi ievadot telefona PIN un dusmojoties, ko viņš neņem pretim. To, ka tas ir telefona PIN, protams, sapratu tikai pēc tam. Pēc tam par pēdējiem skaidrajiem EUR nopirku ēst un, ņemot nost masku, sapratu, ka esmu tikko iepirkusies ar 2 maskām - vienu uz zoda, otru kā paredzēts. Visādi citādi strādāju sabiedrībai kritiski svarīgā nozarē, pat ja šī sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tāpēc pagaidām klātienē. |
||||
|
|
| Wednesday, October 20th, 2021 |
|
||||
| Ārā tāds laiks, ka varētu doties ne vien mājsēdē, bet vispār ziemas guļā. | ||||
|
|
| Tuesday, October 19th, 2021 |
|
||
|
"...situācija Igaunijā atšķiras no Latvijas tādā ziņā, ka Igaunijai sākumā izdevies sapotēt prāvu daļu vecāka gadagājuma cilvēku un tikai pēc tam imunizācija piedāvāta jaunākām iedzīvotāju grupām.
"Latvijā nez kāpēc par to neizdevās vienoties, un ļoti agri visiem iedzīvotājiem tika dota brīva pieeja vakcinācijai. Viņiem augstākie vakcinācijas rādītāji ir tieši jaunākām vecuma grupām, bet tas nepalīdz pasargāt no inficēšanās vecākus cilvēkus," sacījusi Lutsare." 4 no 5 slimnīcās nonākušajiem ir krievvalodīgie, ap 80% vecuma grupā 60+, gribēšu redzēt, kāds ir plāns tuvāko 4 nedēļu laikā viņus visus sapotēt. Vakardienas preses konferencē Bordāns vēl šļupstēja, ka, ja pēc JKP ierosinājuma obligātā vakcinācija būtu sākta jau vasarā, mēs nebūtu šādā situācijā. Kā tad. Kariņš uz žurnālistes jautājumu par to, ka slimnīcu noslodzi pamatā veido vecāka gadagājuma cilvēki, turklāt krievvalodīgie, un vai nav nepareizi organizēts vakcinācijas process un vai nebūtu jāizvērtē Pavļuta atbildība, vispār neatbildēja, bet pateica kaut ko ne pa tēmu. Tāda sajūta, ka viņi tur 9 stundas sprieduši, kā nezaudēt seju priekšvēlēšanu gadā, nevis kādi ierobežojumi tiešām vajadzīgi. Pat pensionāriem ar auto virsū braucošo lopkopības ministru no Nacionālās Atpalicības izvilka pagozēties presenē, lai viss godīgi. Idioti!
|
||
|
|
| Sunday, October 17th, 2021 |
|
||
|
Vidējais antivakseris manā paziņu lokā ir ar stipri viduvēju IQ apveltīts vīrietis ar milzu ego un tam līdzi nākošu pārliecību par savu ģenialitāti (kam līdzi šobrīd nāk pārliecība arī par savu izcilo imunitāti). Pārliecību par ģenialitāti necik negrauj fakts, ka savulaik nav izdevies iegūt izglītību, pārliecībai par izcilo veselību necik netraucē alkoholisms vai, piemēram, neliela riepa uz vēdera. Taisnību sakot, izlases kopa ir neliela, taču krāšņa. Tad vēl šodien iedomājos par savas mātes draudzeni, kas ir tik kukū, ka 2012.gadā visā nopietnībā gaidīja pasaules gala atnākšanu, jo pārvirzīsies zemeslodes poli un cauri būs ar mums visiem. Paskatījos fb, un, protams, šobrīd viņa ir antivaksere. Cilvēki kopumā ir diezgan paredzami. |
||
|
|
|
||
| Izbraucām nelielā ekskursijā, un tagad esmu mazā neizpratnē - bērni līdz 12 gadiem drīkst vai nedrīkst ēst iekšā? Vienā kafenē mierīgi paēdām, otrā sāka stāstīt, ka no pirmdienas bērniem jāsēž mājās, jo vini ir pielīdzināti antivakseriem.Ekonomikas ministrijas skaidrojumā var izmežģīt smadzenes. Kā ir Rīgā? Tiešām sīkos nekur vairs nelaiž vai vienkārši izrāvāmies uz pārcentīgiem noteikumu ievērotājiem? | ||
|
|
| Thursday, October 14th, 2021 |
|
||||
|
Mēs ar vīru vienu vakaru izdomājām, kā izbeigt pandēmiju. Skaidrs, ka šobrīd slimnīcas pārslogo ne jau bērni un pieaugušie, bet tieši mūsu vecāku un vecvecāku paaudze, tāpēc visiem pasākumiem būtu jābūt vērstiem tieši uz viņiem. Mēs sākumā atmetām dažādas genocīda idejas, piemēram, nemaksāt pensijas nevakcinētiem pensionāriem, jo tas būtu ne vien nehumāni, bet varētu arī gadīties, ka neefektīvi, jo Latvijas pensionāru prasme iztikt ar tām pensijām, ko viņiem maksā, ir ievērības cienīga. Būsim godīgi - liela daļa no šiem cilvēkiem jau tagad lieliski prot iztikt bez naudas. Nē. Viss ir daudz vienkāršāk. Vienkārši jāaizliedz nevakcinētām personām saņemt TV apraidi. Mums, piemēram, pieder neliels televizors, bet nav televīzijas, tāpēc skaidri nezinu, bet šķiet, ka TV piegādā kaut kāds tet un varbūt vēl kāda kompānija. Ja jau var likt nestrādāt ēdinātājiem, aizklapēt visu bērnu sportu utt., tad kur būtu problēma uzlikt par pienākumu kaut kādam tetam lauzt līgumu ar nevakcinētajiem vecuma grupā, piemēram, 60+, līdz brīdim, kad viņi uzrāda Covid sertifikātu. Genocīds? A vot nē - jo televīzija nav cilvēktiesības. Jā, kāda daļa gan jau iemācītos seriālus un Panorāmu novilkt internetā, bet pārējie aizietu novakcinēties. Un ja antivakseri protestētu, tad varētu parādīt viņiem viņu pašu vēl nesen pa FB klejojošo mēmi, ka pandēmiju varot izbeigt, vienkārši izslēdzot televizoru. Žēl, ka mūs neaicina pat par dīvāna ekspertiem ;( |
||||
|
|
| Wednesday, October 13th, 2021 |
|
||||
|
Vakar, gulēt ejot, nez kādēļ sāku domāt par Latvijas mazpilsētām un likt viņas kaut kādās kategorijās pa novadiem. Nenoliedzami - dažādām LV pilsētām mēdz būt kaut kāds līdzīgs vaibs, kas, iespējams, ceļas no pilsētvides rakstura, bet daudz lielākā mērā no cilvēkiem un atspoguļojas arī pilsētas pārvaldē. Par piemēru - Valmiera ir Vidzemes Ventspils. Kopīgais - vidējam aritmētiskajam iedzīvotājam svarīgākais dzīvē ir nauda, diezgan po, iegūta likumīgi, piemēram, nemaksājot nodoklīšus, galvenais, ka var padižoties, nopirkt labāku mašīnu, uzcelt lielāku māju utt. Tāpēc arī Ventspilī tik ilgstoši pie varas var turēties Lembis, bet no Valmieras savukārt var nākt ārā visādi Šķēles un Bērziņi. Latgales analogs ir Rēzekne. Turīgie pilsētnieki gadiem cigarešu kontrabandas naudiņas legalizē nekustamajos īpašumos, bet pie varas ir Saskaņas Carēvičs un viņam piederošās būvfirmas. Tāpēc man gadījums ar aizdomām par Latvijā lielākās ģimenes ārsta prakses iesaisti vakcinācijas sertifikātu viltošanā, šķiet tīri ticams. Ja kaut ko līdzīgu man mēģinātu iestāstīt, piemēram, par kādu ģimenes praksi Kuldīgā vai Cēsīs, vai, piemēram, Alūksnē (nevaru līdz galam izvēlēties Kuldīgas un Cēsu Latgales analogu, paši viņi Olūksnu nez kāpēc neuzskata par Latgali), nemūžam neticētu, bet Valmierā - pilnīgi iespējams. Katrā ziņā, ja man būtu jāvilto sertifikāts, es to izvēlētos darīt kādā no augstākminētajām vai nu arī tad lielajām pilsētām - Liepājā, Daugavpilī un Rīgā jau ir iespējams viss, arī Jelgavā, jo tā jau faktiski ir tāds Rīgas mikrorajons. Visur citur man būtu bail. Īstajos laukos cilvēki vienkārši neprot glabāt noslēpumus, bet kaut kādās vakseru pilsētās ar Vienotības vadību vēl izsauktu policiju. |
||||
|
|
| Friday, September 3rd, 2021 |
|
||
| Nesaprotu, kas tas par trendu pašvaldību darbiniekiem attālinātajās sapulcēs neslēgt iekšā kameras. Viņi visi ir tik nesmuki vai vienkārši iestāde nav nopirkusi webkameras? Visas tās pašvaldības tik nabadzīgas, ka nevar algot smukākus darbiniekus un nopirkt viņiem kameras, ko ieslēgt? Citādi tās sapulces sanāk tādas spocīgas - es tevi redzu, tu mani nē. | ||
|
|
| Wednesday, August 4th, 2021 |
|
||
|
Kaķu ziņās savukārt ir tā, ka brīvdienās kaķītis bija iespundēts mājiņā, lai neaizklīst pārtikas meklējumos nezin kur. Vīratēvs vairākas reizes bija viņu apraudzīt un pēdējā barošanā pat bija atstājis viņam nejauši vaļēju barības paku. Vienīgā nelaime, ka pa tām pāris dienām āra kaķis laikam ir zaudējis savu teritoriju un tagad tā ir jāatkaro no citiem pretendentiem. Šonakt mūs izklaidēja patiešām šaušalīgs kaķu koncerts, negāju glābt tikai bailēs no iekrišanas bezmiegā. No rīta bailīgi pavēru durvis un pasaucu kaķīti, jau domāju, nāks vai nenāks, vīrs apstaigāja dārzu, vai kaut kur nemētājas pārējo kaķu līķīši vai ķermeņa daļas, bet viss mierīgi. Laikam teritorija atkarota. |
||
|
|
|
||
|
Viens mazs zūmiņš un pusdienlaikā jau gribas ieraut. Es saku - viss ir slikti. Priekšnieks saka - viss būs ok. Ceru, ka taisnība nebūs man. Varu turpināt atvaļināties, fonā gaidot šitstormu, kas, iespējams, sekos. Mierinājumam sapirku biļetes uz kultūras pasākumiem. Ja man vēl nāktos stresot, vakcinēties vai nē, vispār nojuktu prātiņā. To, šķiet, var atļauties tikai cilvēki ar dīkstāves pabalstiem. |
||
|
|
| Sunday, August 1st, 2021 |
|
||
|
Bijām Igaunijas brīvdienās. Ēdām kaut kādā random igauņu Liepkalnu ceļmalas krogā tieši pirms Lotes zemes, un es teicu vīram, ka atcerēšos šo reizi, kad pirmoreiz pa gariem laikiem ēdam kaut kur iekšā, un kurš to būtu domājis, ka tāda random piestāšana padzert kafiju kļūs par Notikumu. Vīrs apgalvo, ka mēs turpat esot jau dzēruši kafiju pirms pāris gadiem, kad vēl nekāda kovida nebija, droši vien tāpēc man par to ir nulle atmiņu. Kopumā nospriedām, ka Igaunijā ir kaut kāds cits kovids, tāds celms, uz kura valdība neatsit galvu un nesaiet sierā. Kā citādi izskaidrot, ka pie būtiski un ilgstoši mazākiem ierobežojumiem nekā pie mums, nekāda apokalipse tur tomēr neiestājas un droši vien neiestāsies. Cilvēki, redzot, ka ierobežojumu ir tik, cik vajag, bet ne drusciņas vairāk, gan jau tos arī ievēro, un laikam par vakcinējas mudīgāk nekā ar mūsu idiotiskajiem zaļajiem sertifikātiem. Brīvdienās arī paspēju salekties ar radiniekiem ārstiem par to, ka manuprāt nav nekāda atgriešanās pie normālas dzīves ar ieeju pasākumos vai kafejnīcās, vai vilcienos Francijā ar medicīnas dokumentu. Bet kā tad piespiest viņus vakcinēties, viņi prasa. Bet priekš kam jāspiež, gan jau pietiekami daudzus varētu pierunāt, piemēram, ģimenes ārsti, bet tagad idiotiskas politikas dēļ piespiest nevarēs neviens, saku es. Bijām spiesti mainīt tēmu, lai nesakasītos pavisam. Šovakar nācās pašai stūrēt mājās, jo vīrs sportojot kaut ko nodarīja savai potītei, tā ka nevar ne paiet, ne pabraukt. Man ļoti nepatīk braukt ar vīru blakus, jo viņam patīk mazliet pamācīt, kā arī nepatīk atbildēt uz maniem retoriskajiem jautājumiem, kur tagad jābrauc katrā krustojumā, kur tas it kā ir rakstīts. Aizvedu viņu uz vietējo slimnīcas uzņemšanu, tagad ar sīko sēžam dārzā un gaidam, kad būs jābrauc pakaļ, bet tur kaut kāds cits sīkais ievests ar pārsistu lūpu, tāpēc vienīgais dakteris aizņemts. Katrā ziņā mazliet izbrīnījos par savu emociju trūkumu, vedot vīru ratiņos iekšā uzņemšanā. Man laikam ļoti daudz kas savā dzīvē nešķiet pa īstam, ja nu vienīgi ar laika distanci, bet nemaz nebrīnītos, ja pēc kāda laika par šo braucienu ar invalīdu ratiem man būtu tikpat nulle atmiņu kā kafiju ceļmalas krogā. |
||
|
|
| Wednesday, July 28th, 2021 |
|
||
| Vecums nāk ar bezmiegu. To spēj trigerēt gan lieka vīna glāze, gan kašķis ar vīru vai vispār jebkāds pat niecīgs stress. Vasarnīcā tā īsti vēl nebija bijis, jau sāku ticēt “dabas dziedinošajam spēkam, bet šonakt atkal kūkoju no 2. Vakarā jābrauc satikt radinieki, jau tagad negribas. | ||
|
|
| Monday, July 26th, 2021 |
|
||
| Mans piecgadnieks dziedādams virtuvē mazgā traukus, jo es apraudājos, ka man viņi visu laiku jāmazgā. | ||
|
|
| Wednesday, July 21st, 2021 |
|
||
|
Kaķītis iekšā izturēja tieši 15 minūtes. Vēl nebiju aizmigusi, kad nočīkstēja istabas durvis un pēc brīža kaķītis caur odu tīkliņu logā izlauzās brīvībā. Apēsts nav. |
||
|
|
|
||
| Ar zāli apaugušajā laukumā pie mājas tikko redzēju lapsu. Ielaidu savu jaunizcepto āra kaķi pārnakšņot iekšā, ka neapēd muļķīti. | ||
|
|
| Tuesday, July 20th, 2021 |
|
||
|
Mēģināt pirms atvaļinājuma pabeigt darbus zem PMS ir gandrīz tikpat aizraujoši kā 37 grādu karstumā. Viss sen jau riebjas, domāju par visām tām jaukajām lietām un hobijiem, ko es varētu darīt, ja nebūtu no rīta līdz vakaram jāstrādā. Atnākušajam aukstumam ir tikai viena laba īpašība - uz darbu var atkal iet ar pieaugušo frizūru un drēbēm, bez matiem copītē; melnas bikses un balta blūze arī ļauj izskatīties un justies drusku profesionālāk nekā rozā krekliņš, bet vienalga gribas visu un visus mazliet aizsūtīt uz elli. Vasarā vienkārši nevienam nebūtu jāstrādā, nekad, vismaz ne ziemeļos, kur tā vasara paiet pāris nedēļās. |
||
|
|
| Friday, July 16th, 2021 |
|
||||
|
Man šogad pirmoreiz kopš bērnības ir savs dārzs. Par dārzu to varbūt būtu skaļi dēvēt, ņemot vērā, cik aizaudzis tas ir, bet galu galā - augļu dārzs arī ir dārzs. Dārzā diezgad daudzos no kokiem aug ķirši. Man ir arī vīramāte, kas šobrīd, kamēr esmu iestigusi līdz ausīm kapitālismā, vāc manu bērnu. Tā nu viņa ieraudzīja, cik laba raža šogad ienākusies, un uzreiz sāka uztraukties, ka taču jānolasa, ka nevar ļaut, lai putni apēd utt. Vienu dienu viņi ar bērnu pat bija sēdējuši zem ķiršiem un vērojuši putnus, bērns pēc tam stāstīja, kā esot bijis atnācis viens kovārnis - izlūks, un pēc tam pāri lidojis vesels putnu bars. Ja viņi tur nebūtu bijuši, tad gan no mūsu ķiršiem nebūtu palicis pāri nekas! Es kaut kā mēģinu bērnam skaidrot, ka mani gan tie putni baigi neuztrauc, manis pēc viņi drīkst tos ķiršus ēst, jo mēs varam aiziet uz veikalu, bet strazdi nevar, un viņiem taču jālido uz siltajām zemēm, bet ome viņu jau ir drusku nozombējusi - viņš negrib dalīties! Tad pamazām sākām tos ķiršus lasīt. Pamazām, jo man tiešām nav laika krāmēties ar tiem kauliņiem vai kaut kādām bezjēdzīgām zaptēm, saldētavā nekādiem spaiņiem nav vietas utt. Vīramāte pirmos nolasīja tos, kas karājās pāri sētai uz ielas - ja nu kādam kādi iebildumi un vēl pasūdzēsies, es taču zinot, kādi ir cilvēki. Es par šo visu domāju, ka laikam ir diezgan grūti dzīvot pasaulē, kurā tevi visu laiku kāds apdraud - kaut kādi putni-izlūki un atriebīgi kaimiņi, citreiz atkal krievi (vīramātes politisko uzskatu spektrs), antivakseri vai tieši pretēji - vispasaules sazvērestība, bet laikam tas ir kaut kāds defaultais vidējā latvieša stāvoklis. Bēdīgi tajā visā ir tikai viens: tagad, kad tie ķirši beidzot no sarkaniem un skābiem ir kļuvuši par melniem un saldiem, to ir palicis gaužām maz. Protams, ka nekādi putnu bari nav vainīgi, tikai histēriskā vīramāte ar saviem spaiņiem un kompotiem. Bērnībā mēs ar māsu, uz vecmāmiņas balkona sēžot, varējām izrīt veselu spaini ar ķiršiem. Kādu laiku es pat drusku brīnījos, kā tā garšas sajūta kopš bērnības varēja tā pamainīties, ka tagad nevaru tos ķiršus ieēst vairāk par dažiem, bet tagad sapratu - mana vecmāmiņa vienkārši lasīja gatavus ķiršus, nevis "sarkanus, jo zaļus". Būs brīvdienās jākāpj kokā, kur vīramāte nav tikusi klāt, un jānolasa vienkārši apēšanai. |
||||
|
|
| Thursday, July 15th, 2021 |
|
||
|
Kad vēl dzīvojām Rīgā, mums kaimiņos dzīvoja, smalki izsakoties, slāvu tautības cilvēks ar atkarību problēmām, prastāk - vienkārši vietējais urļiks. Brīžiem pasēdēja cietumā, nezinu, par zagšanu, narkotikām vai abiem, vienreiz apzaga arī mūsu dzīvokli (aiz rokas nepieķērām, bet neviens cits tas būt īsti nevarēja), pārējā laikā bieži sēdēja kāpnēs ar saviem korišiem, dzēra alu un grauza sēmuškas. Dzīvoklī viņus laikam nelaida mamma - man, starp citu, nav ne jausmas, kā viņai tas izdevās, jo man no tās kompānijas bija diezgan bail. Atceros, ka toreiz ar savu topošo vīru pa jokam spriedām, ka varbūt verdzības atjaunošana dažos gadījumos nemaz nebūtu tik slikta doma, katrā ziņā mana kādreizējā kaimiņa dzīvei noteikti būtu vairāk jēgas kā vergam nevis kā no jebkādiem pienākumiem un sabiedriskajām normām absolūti brīvam pilsonim, kāds viņš bija. Nemaz nenojautu, ka ir kristiešu organizācijas, kam šī ģeniālā ideja ap to pašu laiku ir ienākusi prātā visā nopietnībā un tās to arī veiksmīgi realizē dzīvē, ar Eiropas naudiņu atbalstu, turklāt vēl gūstot labumiņu. Man jau sen bija aizdomas, ka mēs ar vīru esam baigi gudrie, bet mums absolūti pietrūkst biznesa ķēriena. https://www.tvnet.lv/7293461/par-cilvek |
||
|
|