jā un nē's journal

Doma:	Saulgriežu nakts
Pulkstens:	15:53

Mājā +30 grādi, ar bērnu pārvācāmies Saulgriežu nakti nogulēt teltī savā dārzā, kur vakarpusē ap 24.

Gulēt teltī blīvi apdzīvotā piepilsētā ir pavisam kas cits nekā gulēt teltī mežā pie ezera un pat gluži kas cits nekā gulēt teltī festivālā.

Pirmkārt - ielu apgaismojums un saulgriežu nakts nodrošina to, ka ir ļoti gaišs. Bet mēs bijām noguruši un aizmigām pie lsm bērnistabas pasakas par alvas zaldātiņu (tā arī neatcerētjos un neuzzināju, kā tā pasaka beidzās).

Otrkārt - pusvienos mani pamodināja kaķu koncerts. Mans visu mūžu dzīvoklī dzīvojušais mincis pamazām transformējas par āra kaķi un šonakt bija ticis līdz teritorijas dalīšanai ar kādu melnu kaķi, kura teritorijas perimetrs šobrīd ir nosprausts tieši gar mūsu šķūnīti, t.i., ne vairāk kā 5 m no telts. Noķēru savējo un gribēju iemest mājā, bet viņš izrāvās un nozuda savās jaunatklātajās nakts dzīvnieka gaitās kaut kur krūmos.

Treškārt - ap plkst.5 mani pamodināja skaļš KRĀ KRĀ tieši virs galvas. Pusmiegā atcerējos stāstus par zaglīgiem putniem un metos glābt uz dārza galda atstātās brilles.

Ceturtkārt - mans bērns, izrādās, miegā ir ļoti kauslīgs, visu laiku kaut ko rotē un trāpa, piemēram, ar kāju man pa galvu, un tā vairākas reizes.

Piektkārt - 7 no ŗīta atkanēja tīri skaista Līgo dziesma kora izpildījumā. Izrādās - kaimiņi ieslēguši LR2, pasaulē garākā līgodziesma (spriežot pēc džingla).

Sestkārt - pamodos ar joprojām pēc peldēšanās slapjiem matiem. Gan jau slapjas galvas sajūta miega kvalitāti pārāk neuzlabo.

Tagad nāk miegs. Bet visu vasariņu gan jau jāguļ nebūs un varbūt pat odi nekodīs.

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Piespiedu vakcinācija mazpilsētas gaumē
Pulkstens:	14:10

Kādu laiku atpakaļ ierēcu par kaut kur twitterī vai tepat sagramstītu frāzi, ka vakcinācija būs vasaras lielais piedzīvojums.

Tomēr tā ka sastresojusies kļūstu dīvaini komunikabla, tad man vakcinācija tiešām mazliet atgādināja piedzīvojumu.

Vispirms - nonākusi pie vakcinācijas centra, sapratu, ka man nav maskas. Kad gan vēl aizmirst masku, ja ne ejot vakcinēties? Masku man uzdāvināja maskots vīrietis armijas uniformā, piedevām piebilstot kaut ko ļoti šķelmīgu, ko tagad neatceros. Laikam tiešām biju stresā.

Rindā uzreiz atradu kontaktu ar vairākām pļāpīgām dāmām. Aprunājāmies par to, ar kuru vakcīnu labāk (varēja izvēlēties), kāpēc vispār to daram utml. Tāds īsts small talk kā poliklīnikas rindā. Palika iespaids, ka šobrīd iet vakcinēties tie, kam tas ir priekšnoteikums, lai strādātu. Tie, kas bija gatavi stāvēt 6h rindā, lai tikai pirmie "pasargātu sevi un citus" no briesmīgā vīrusa, tie jau līksmo ar saviem sertifikātiem zobos.
Ļoti mīlīga tante, uzrunājot mani uz tu un gandrīz vai tādā "mīļo meitiņ" garā izstāstīja, ka pēc vakcīnas jādzer daudz ūdens un jāsargā potes vieta no saules.

Ieeju potēšanas nožogojumā, un tieši tajā brīdī sākas piedzīvojums - tieši pirms manis potētā pēc izskata nepilngadīgā meitene ir noģībusi, viņas mamma (tā es tobrīd domāju) sauc palīgā, un māsiņa noliek manu šprici un dodas viņas glābt.
Palieku sēžām, klausos, kā "mīļo meitiņ" medmāsa stāsta nākamajai dāmai ar masku zem deguna, ka tas nekas, ka tā maska ir tur. Pabeigusi instruēt antivakseru dāmu, pievēršas man, atrod man nolikto šprici, pastāsta, kā viņiem katru dienu uz vakcinācijas pierakstu neatnāk ap 30 cilvēku, kas pierakstījušies. Iepotē, tikmēr jau atnākusi noģībušo meiteni izglābusī māsiņa, es jautāju, vai tā bija alerģiska reakcija, viņa atbild, ka nē, vienkārši meitene nobijusies un sastresojusies.

Mani aizsūta atsēdēt tās obligātās 10 pēcpotes minūtes, aiz gara laika klausos, kā šķelmīgie maskotie armijnieki aiz aizkariņa pļāpā ar noģībušo meiteni un viņas pavadoni, stāsta, kur ir vietējā Maxima, ka vajag paēst, lai neģībtu utt. Promejot pievienojos viņu sarunai un piedāvājos dāmas aizvest uz vietējo ēdnīcu paēst normāli, nevis maximas salātus. Šķelmīgie armijnieki uzcienā mūs visas ar ūdeni no automāta, noņemam maskas, lai padzertos, novēlam viens otram priecīgus Jāņus.

Tā nu mazliet iepazīstamies ar noģībušo meiteni un viņas pavadoni, izrādās, ka vecākā dāma ir jaunākās vīramāte, un noģībusī ir jauna, bet ne nepilngadīga, braukušas no tālienes, no rīta vēl vedušas kastrēt pundurtrusīti (šī detaļa vispār kā no absurda kino), paēdam, vēl sabildēju viņas pie puķupodiem par piemiņu no šīs dienas, šķiramies gandrīz kā senas draudzenes.

Jūs tur Rīgā droši vien neko no šī nepiedzīvojat, jums lielie vakcinācijas centri ar armijniekiem droši vien ir kā no seriāla Kalpones stāsts. Ļoti ceru, ka kāds novakcinēsies gadatirgū un varēs padalīties ar līdzīgu pieredzi manējai. Tā būtu labāka antivax kampaņa nekā vakcinēto/mevakcinēto sarīdīšana, kas laikam ir valdībās šībrīža oficiālā politika.

3 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Pulkstens:

13:56

Nolēmām vasaras sezonā pārcelties uz vasarnīcu. Un tā kā dzīvojām īrētā dzīvoklī un plānojam rudenī ievākties jaunajā mājā, tad nolēmām pārvākties ar visām mantām.
Manas ilūzijas par to, ka esam baigie minimālisti, sagruva apmēram trešajā pārvākšanās dienā. You will own nothing and be happy iegūst pavisam citu nokrāsu, kad esi vairākas dienas krāmējis sev piederošās lietas kastēs un staipījis pa kāpnēm lejā. Sākam domāt, ka jākļūst par klejotājiem, kam iedzīve satilpst 2 somās.
Tā kā kastēs krāmēšanas daļa lielākoties bija manā pārziņā, bet kastu novietošana jaunajā vietā - vīra, tad starp mums regulāri norisinās šādi dialogi:

- Kur ir kurpes?
- Kastē ar sarkaniem uzrakstiem, bet neesmu to kādu brīdi nekur manījusi.
- Ar sarkaniem uzrakstiem noliku verandā.

Bet gadās arī:

- Kur veloķivere?
- Kaut kādā kastē.
- Lieliska atbilde.

Vēl jāsaprot, kā satilpināt priekšmetus no 3 istabu dzīvokļa, apmēram 30 kvadrātmetros.

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Pulkstens:

13:19

"Pētījumā arī noskaidrots, ka vislielākais Covid-19 pārslimojušo īpatsvars ir tieši bērnu vidū vecumā līdz 13 gadiem. Un tas pierāda, ka skolu slēgšana ir efektīva infekcijas ierobežošanas metode."
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petijums-12-latvijas-iedzivotaju-varetu-but-parslimojusi-covid-19-pasiem-to-nenojausot.a406253/
Tā ir kaut kāda jaunā loģika no sērijas "karš ir miers, nezināšana ir spēks"? Man kaut kā iznāk otrādi - ja ir liels īpatsvars pārslimojušo skolas vecumā, tad skolu slēgšana ir izrādījusies neefektīva kaut kādu iemeslu dēļ - vai nu tie bērni tāpat tiekas un tusē (un savā apkārtnē to visnotaļ novēroju), vai kādi citi iemesli, bet šķiet, ka LV zinātnieki smagi brauc auzās ar secinājumiem.

6 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Pulkstens:

10:17

It kā nekas tāds, bet pēdējās nedēļas laikā jau 2x noguļu kādu locekli galīgi nejūtīgu. Pamostos nakts vidū ar nogulētu roku vai šonakt - ar kāju visā garumā. Tā ka nevar ne pakustināt, ne arī ko sajust, tāds liels un smags gaļas klucis kājas vietā. Kaut kā ar pārējo ķermeni izkustoties izdodas atjaunot jūtīgumu, bet jocīgi, ka jūtīgums atgriežas bez tās tirpšanas un adatiņām kā pēc parastas notirpšanas, no kā secinu, ka tas, kas ir nogulēts, laikam ir nervs, nevis asinsvads. Diezgan nepatīkama un biedējoša pieredze, varu tikai cerēt, ka pilnīgi nekaitīga un saistīta ar vienkārši pārstrādāšanos un pārslodzi, nevis kaut ko neiroloģisku.

5 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Pulkstens:

20:51

Mana darba kolēģe saka, ka viņas paziņu lokā no vakcīnas esot nomirušas 2 sievietes, viena esot bijusi labākās draudzenes kolēģe, otru vairs neatceros, bet nu arī it kā legit paziņu loks, viena pavisam jauna, otra 55. Uz maniem iebildumiem, ka tad tam taču būtu bijis jābūt ziņu virsrakstos, un kāpēc par to neziņo, viņa tikai nopūšas un saka, ka ko tad mums vispār ziņo. Un tad es domāju, bet kā, nu kā tas notiek, ka cilvēki sāk stāstīt tādas pasakas, turklāt ne jau apzināti melojot, bet tiešām no sirds tām ticot. Par kolēģi, taisnību sakot, jāsaka, ka jauks cilvēks, bet mazliet dīvaina tomēr ir - tic visādiem dziedniekiem, savu diezgan smago veģetatīvo distoniju (izpaužas kā galvas reiboņi, nespēks un panikas lēkmes) ārstē tikai pie tiem un nesekmīgi, ilgstoši nerādās birojā, arī bez visa kovida strādā no mājām, jo nespēks. Neraugoties uz to, darbus padara un laikam jau sakarīgi, un saskarsmē tiešām ir ļoti jauka, pat ja ik pa laikam iznāk pieķert, ka tic visādām spirulīnām un ūdens atmiņām, un seleriju sulas brīnumiem.

Kopumā šis stāsts un vēl jūzera mapats magnētu publikācijas mani aizvien vairāk nosliecina par labu vakcinēties, jo nu neesmu jau arī tik kukū, lai ticētu tādiem murgiem. Tomēr tā kā esmu pietiekami aizņemta ar dzīvi, un nevakcinēties ir joprojām reāli vienkāršāk nekā vakcinēties, tad baigi neiespringstu izķert tuvākos pieejamos laikus tuvākajā vakcinācijas centrā.

Kopumā domāju, ka šis laiks laikam baigi saasina visādas mentālās kaites robežstāvokļu cilvēkiem. Ļoti priecājos, ka pati paspēju iziet kādu pusgadu psihoterapijas tieši pirms pandēmijas klātienē, droši vien tagad būtu grūtāk papildus tam, ka pasaule sajukusi prātā, vēl dzīvot ar visādiem neatšķetinātiem ģimenes attiecību mezgliem. Ar visu to brīžiem pie it kā normāla ikdienas stresa līmeņa (nav ļoti zems, atbildība ir, bet nu nav arī nemitīga publiska uzstāšanās) ciešu no bezmiega, pat vairākas reizes nedēļā, kas manā gadījumā nozīmē nervu pārslodzi.

Bet es vienalga līdz galam nesaprotu mehānismu, kā pārkairināti nervi spēj uzģenerēt 2 mirušas sievietes. Nu, tas ir, varbūt labākās draudzenes stāstā tā kolēģe bija citas draudzenes kolēģe un tad noīsinājās par vienkārši draudzenes kolēģi, kā jau daždien baumu birojā gadās, bet tomēr.

47 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Tu esi mana laimīte
Pulkstens:	11:53

Mans dēls uzkāpa vecā cerinkrūmā, noplūca dažus zarinus un atnesa mājās. Šorīt nes man burcinā rādīt, ka pa nakti esot saplaukuši. Es uzreiz ieraugu pieclapīti un saku, ka vinš to var apēst, kaut arī es atradu, jo vinš taču tāpat ir mana laimīte.

Tu esi mana laimīte, mammu, vinš man saka kādu stundu vēlāk, kamēr es katlā maisu mellenu mērci cerinu krāsā. Un tu mana, es atbildu, un mazliet brīnos, kā vinš tik mazinš tā izdomājis. Panemu vinu klēpī un pajautāju, vai vinš zina, kā tas ir, kad ir laimīgs. Tas ir tad, kad atrod cerinos laimīti, vinš atbild. Un es saprotu, ka vinš vienkārši ir noasījis to mīlestību no balss intonācijas un grib dot pretim, un spogulot.

Īstenībā vina bērnība ir laimīga. Braukāt ar savu radiovadāmo mašīnu pa virtuvi, kamēr mamma gatavo mellenu saldējumu - īsta idille. Vecāki nav izškīrušies, cel māju, bet naudu atlicina arī ikdienas lietām un laiku - būšanai kopā. Ne tā kā mums ar vīru 90ajos katram savā Latvijas malā. Varbūt mūs tur kopā tas, ka tik labi saprotam viens otra traumas.
Ja tā pandēmija ir devusi kaut ko arī labu, tad tikai to, ka esam loti satuvinājušies kā gimene, seviški pavasarī, kad tā iekūnošanās sajūta bija gandrīz fiziska. Arī tagad man, taisnību sakot, cilvēku ārpus tuvākās gimenes loka bieži vien pietrūkst apmēram tikpat loti kā eirovīzijas.

1 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	pašvaldību vēlēšnas
Pulkstens:	20:59

Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās es drošu roku svītrošu ārā visus ārstus (neesmu gan vēl noskaidrojusi, cik tādu ir manis izvēlētajā sarakstā, būtu bēdīgi, ja neviens).
Pandēmijas gads ir pierādījis, ka dakteriem ļaut nodarboties ar politiku nedrīkst, viņi saiet galīgā kovidā un salaiž visu dēlī.

Kad es biju maza, man patika lasīt Lielo medicīnas enciklopēdiju un pēc tam, gulēt ejot, baidīties no visām slimībām. Sevišķi mani fascinēja infekcijas un ādas slimības. Mājās bija arī igauņu tautas pasaku grāmata "Mēris ar koka kāju", un no tās es baidījos tik ļoti, ka nekad pat neņēmu to rokā.

Jocīgi vērot, kā kaut kāds līdzīgs fetišs ir pārņēmis sabiedrību, īpaši turu aizdomās Krišjāni K. un Danielu P.

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Černobila
Pulkstens:	22:28

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/217444/cernobila-pedeja-psrs-cina-dokumentala-filma
Noskatījāmies TV filmu. Tā kā ir franču, nevis “vietējā” postsovjetu, tas interesanti bija, ka intervējamie uzsvēra, kā Rietumi veicināja katastrofas apmēru slēpšanu un kongerencē kušināja padomju zinātniekus, ka nomiršot tikai 4000, nevis 40 000. Gorbačova uzaicinātie Pasaules Veselības organizācijas eksperti vispār pazinoja, ka pāris gadu pēc katastrofas nekāda veselības apdraudējuma vairs nav, tikai radiofobija (folijas cepurītes, ja).
Un viss tikai lai varētu turpināt darbināt savas AES bez panikas un protestiem. Business as usual.

Vēl loti aizkēra, ka PSRS nevarēja atcelt 1.maija parādi Kijevā kaut kādas tur kodolkatastrofas dēl. Dēl covid nez atceltu - tas ir loti interesants jautājums vēstures teorētikiem.

1 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Slimoju
Pulkstens:	12:55

Man pašai ar slimošanu iet tā. Ģimenes ārste mani pēc negatīvā Covid tik un tā atteicās apskatīt klātienē, jo "mūsdienās negatīvs tests neko nenozīmē"(precīzs citāts). Tad nu ārstējos ar Švāba aprakstītās telemedicīnas palīdzību, saņēmu elektronisku antibiotiku recepti, izskatās, ka pamazām palīdz. Pēc visa spriežot, ir kaut kāds plaušu iekaisums, pie subfebrilas temperatūras līdz 37.8 C diezgan nespēks - tā, ka slaukot grīdu vai uzkāpjot pa kāpnēm, jau biju sasvīdusi un piekususi. Dažreiz naktīs pamostos no rīta un jūtu, ka ir šausmīgi ātrs pulss, mazliet dun galvā. Visādi citādi jūtos kā simulants, jo augstā temperatūra ir galvenokārt pa dienu, kad neviens neredz, vakaros nevis aiziet virs 38 C, kā atceros no iepriekšējām slimošanām, bet nokrīt līdz kādiem 37.2 C, tā ka varu gan vakariņas uztaisīt neģībstot, gan iziet mazliet pastaigāties ar bērnu uz parku.
Man ir radušās arī vairākas teorijas, par to, kas man ir un kur es to varētu būt dabūjusi, dažas konspiratīvas,dažas nē:

1. Man, protams, tomēr ir tas Covid-19, tikai Centrālās laboratorijas testi nekam neder. Radiniece ārste nekādiem CN testiem savā praksē netic, visu sūta uz Gulbi, pirms ceļošanas jz pavisam arī rakstīja, ka speciāli gājusi uz CN, jo Gulbī biežāk esot pozitīvi.
Pirms kāda laika tuvai kontaktpersonai (tā tagad sauc visus ģimenes locekļus, draugus, kolēģus, sadarbības partnerus un klientus) diagnosticēja plaušu karsoni, izvazāja pa vairākām slimnīcām, kopumā veicot 5 (piecus) Covid testus, visus ārstiem par lielu pārsteigumu negatīvus, jo slimības gaita atbilda 100%. Vienbrīd jau jokojām, ka viņu nelaidīs ārā, kamēr tomēr nesanāks pozitīvs. Un tā arī bija - bet pozitīvs nebija tas degunā bāžamais tests, bet antivielas asinīs. To padzirdot, mēs, vairāki cilvēki, arī aizgājām uztaisīt tos antivielu testus par EUR 5, nevienam tobrīd antivielas neuzrādījās, bet varbūt tobrīd vienkārši VĒL neuzrādījās. Zinātnes vārdā noteikti aiziešu uz antivielu testu atkārtoti.

2. Pneimonija arī ir lipīga.

3. Iekaisums izveidojies no elpošanas caur masku. Masku pretinieki visus brīdina no šausmām, kas notiks, ja ieelposiet auduma mikrošķiedras, ja nu tas ar mani arī ir noticis? Bērnībā ne līdz galam atrisinātu veselības problēmu dēļ, es ne īpaši labi elpoju caur degunu, ar masku gandrīz vispār tikai caur muti, tā ka deguna matiņi neizfiltŗē visādu figņu, ko no tā auduma var ieelpot. Var jau būt, ka muļķības, bet es kopumā esmu ļoti veselīgs cilvēks, man nav raksturīgi nedēļām nīkuļot ar paaugstinātu temperatūru, gadiem neesmu slimojusi, tad kāpēc tieši tagad? Taisnības labad jābilst, ka masku gan lietoju minimāli, šķiet, ilgājā reize līdz šim ir bijusi pusotra stunda pie notāra.

4. Varbūt vajadzēja uzlikt masku, kad tīrīju kaut kādu melnu pelējumsēni, kas nez no kurienes bija parādījusies sīka istabā uz palodzes? Kaut kādas no tām varot izraisīt saslimšanu.

5. Varbūt esmu stāvoklī.

6. Ai, nu beidz, visi kādreiz saslimst, arī tie, kas nekad neslimo. Zems D vitamīns un tā.

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Bērni
Pulkstens:	15:53

Emocionāli tas, kas man beidzot sit ārā korķus pavisam, ir ja ierobežojumi sāk skart bērnus. Tas bija tas brīdis, kad presē vienlaicīgi ar ziņu par maskām 1.-4.klasēm tika izplatīti arī JKP slapjie sapņi par armiju ielās, un rezultātā es vienkārši skaļi un emocionāli izbļāvos pie virtuves galda uz vīru par šo visu. Viņš kaut kā to visu uztver mierīgāk, droši vien tāpēc ka ir psihopāts (saskaņā ar online testu, nevis objektīvu realitāti).

Man vispār viens no uzdevumiem, ko esmu sev izvirzījusi, ir darīt visu, lai manam bērnam būtu tik normāla bērnība, cik nu iespējams šajos apstākļos. Pietiek jau ar atceltām dzimšanas dienas ballītēm un Ziemassvētkiem bez ciemiņiem. Pietiek jau ar pavasari, kad mammas (būsim godīgi, tēti stipri retāk) dabūja strādāt ar bērniem mājās, un vismaz es ar to ne sevišķi labi tiku galā un bieži auroju.

Maskas skolās nav nekas tik normāls, ko var tā nonšalanti pieņemt "politisku apsvērumu dēļ", jo aptrūkušās idejas, kādas vēl tādas stulbas lietas, kuras citās valstīs jau ir sevi pierādījušas kā ne visai efektīvas, tagad izmēģināt, a ja nu nostrādā. Bērni šo visu nav pelnījuši. Viņi nav pie tā vainīgi. Pat ja jāmeklē vainīgais, ne jau bērni ir tie, kas vazājas bezjēgā pa veikaliem, neatļauti ceļo vai izplata viltus ziņas internetā.

Es pati varu mīļā miera labad uzlikt to masku, pat ja man liekas, ka viņa ir neefektīva un dehumanizējoša; es varu sadzīvot ar to, ka viss ir ciet, izņemot veikalu un darbu, pat ja mani tas dzen depresijā, bet bērnus tur, lūdzu, iekšā nepiniet. Atsaucīgo māmiņu forums jums vienkārši kādā brīdī ielaidīs ķieģeli logā un pelnīti.

Kaut gan saniknotie dzērāji gan jau paspēs pirmie. Re, cibā arī visi raksta tikai par to, ka nevarēs nopirkt alkoholu un kā "mūs tas vispār neapgrūtina".

25 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Sapistā un veltā
Pulkstens:	12:20

Pirms 15 gadiem ciba bija daudz krutāka. Grūti iedomāties, ka neviens neko nerakstītu par jaunajiem ierobežojumiem, kas paredz, ka darbā visiem tagad būs jāvelk maskas, ieskaitot 7 gadus vecus pirmklasniekus skolās, un, iespējams, to visu tūliņ uzraudzīs armija. Būtu vismaz pāris posti, par kuriem ieinteresēties Drošības policijai.

Tagad visi tikai fano par to, kā iepērkas barborā (jeb maksimā), tusē zoomā un strādā attālināti savās baltajās apkaklītēs. Pat konspirāciju teorijām tic tikai daži troļļi.

Sociālisms visu sapisa priekš mūsu vecākiem, bet arī kapitālisms visu sapiš priekš mums un mūsu bērniem. Es nesen parunāju ar dažiem pusaudžiem, viņi ir likumpaklausīgāki par saviem vecākiem, aizrāda mammucim par nepareizi uzvilktu masku un atceļ grupas mēģinājumu, jo tētim iesnas. Es 15 gados tāda nebiju. Korporatīvās kāpnītes ir iemācījušas mums visiem labi uzvesties un bērni arī jau ir izauguši paklausīgi.

Diezin, tie neformāļi, kas sēdēja Veldzē 90ajos, arī sēdētu maskās, ja tā pandēmija šmandēmija būtu sākusies tad?

7 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Sapistā un veltā
Pulkstens:	12:04

Pirms 15 gadiem ciba bija daudz krutāka. Grūti iedomāties, ka neviens neko nerakstītu par jaunajiem ierobežojumiem, kas paredz, ka darbā visiem tagad būs jāvelk maskas, ieskaitot 7 gadus vecus pirmklasniekus skolās, un, iespējams, to visu tūliņ uzraudzīs armija. Būtu vismaz pāris posti, par kuriem ieinteresēties Drošības policijai.

Tagad visi tikai fano par to, kā iepērkas barborā (jeb maksimā), tusē zoomā un strādā attālināti savās baltajās apkaklītēs. Pat konspirāciju teorijām tic tikai daži troļļi.

Sociālisms visu sapisa priekš mūsu vecākiem, bet arī kapitālisms visu sapiš priekš mums un mūsu bērniem. Es nesen parunāju ar dažiem pusaudžiem, viņi ir likumpaklausīgāki par saviem vecākiem un aizrāda mammucim par nepareizi uzvilktu masku. Es 15 gados tāda nebiju. Korporatīvās kāpnītes ir iemācījušas mums visiem labi uzvesties un bērni arī jau ir izauguši paklausīgi.

Diezin, tie neformāļi, kas sēdēja Veldzē 90ajos, arī sēdētu maskās, ja tā pandēmija šmandēmija būtu sākusies tad?

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Great Reset = end of capitalism?
Pulkstens:	16:15

Zinot, ka slimojot pavadu laiku, lasot "desmitgades svarīgāko grāmatu" jeb COVID-19: The Great Resetby Klaus Schwab, Thierry Malleret, vīrs man atsūtīja šo video https://www.facebook.com/101994628076299/videos/470495801015196/ no Money Rebellion. Diezgan daudz no tā, par ko runā šie it kā radikāļi, ir Švāba grāmatā, un ļoti daudz kam es personīgi piekrītu. Piemēram, tam, valdības nedrīkst paļauties uz bezgalīgi izaugsmi un IKP pieaugumu, jo tas neizbēgami rada kaitējumu dabai un, kā izrādās, arī pieaugošu nevienlīdzību (attīstības valstīm kļūstot "bagātākām", nevienlīdzība nevis samazinās, bet pieaug). Un šo nevar mainīt, neatsakoties no kapitālisma apburtā loka, kāds tas ir šodien.

Ja tas biedējošais Great Reset ir iecerēts šāds, tad dodiet man divus, esam sagatavojušies. Brīvprātīgs downshifting, lai strādātu mazāk un dzīvotu labāk, zero waste, taupīgums, tiekšanās uz aprites ekonomiku, labprātāk pērkam lietotu, nevis jaunu, mēs to jau darām un jūtamies labi, un negribam atpakaļ. Tiem, kam gribas katru gadu jaunu aifonu un ēst katru dienu gaļu, droši vien varētu būt grūtāk pieņemt pārmaiņas. Tiem, kam ir daudz naudas, kas draud pārvērsties par nevērtīgiem papīrīšiem, droši vien pavisam grūti, tāpēc arī "aita ar uzpurni" strikes back visādu Pļaviņu un Co formā.

Vai nevarētu būt, ka visas aktuālās conspiracy patiesībā ir lielkapitālistu sponsorētas? Man ir šausmīgi jocīgi redzēt, ka cilvēki, kam jau šodien nepieder burtiski nekas, satraucas, ka "in 2030 you will own nothing and be happy" no Pasaules Ekonomikas foruma reklāmas rullīša.

Nevar noliegt, ka notiek informācijas karš, bet kuri tur ir "labie", ir diezgan grūti saprast. Nē, nu var jau būt, ka mūs visus tomēr ņems un sačipēs, un liks strādāt ķīniešu rotaļlietu rūpnīcā, tikai - priekš kam?

3 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Covid analīze
Pulkstens:	13:08

Tas sars-cov-2 vai kā viņu tur sauca, ko viņi meklē, man nav atrasts. Tā ka nevarēšu iepriecināt jz brookings ar false positive rezultātu.

Bet kopumā viņi tajā laboratorijā ir pārstrādājušies, vai arī viņiem tur vienkārši ir haoss arī bez visa covid. Analīžu izrakstā saskaitīju divas kļūdas. Tas, ka epasts uzrakstīts nepareizi jeb formātā Vārds.Uzbārds@gmail.com, tas būtu sīkums, nu pārklausījās, nesalīdzināja ar vārdu uzvārdu. It kā ir risks, ka rezultātu var saņemt kāds cits (manā gadījumā īsti nav, bet nu kādam, kam samainot to burtu iznāk eksistējoša email adrese), bet laikam jau klāt īsti nekam netiek bez mana īsziņas koda vai internetbankas datiem. Cerams.
Toties tas, ka mani uz to analīzi ir it kā nosūtījusi ārste, kuru nekad mūžā neesmu satikusi, kas dzīvo citā pilsētā un vispār ir speciālists, kuras jomai nav īsti sakara ar Covid simptomiem. Vienīgi uzvārds līdzīgs manas ārstes uzvārdam.
Izskatās, ka uz tām analīzēm patiesībā pa caurumu sistēmā var tikt bez kāda ārsta nosūtījuma. Ģimenes ārste gan man sauca kaut kādu nosūtījuma numuru, bet laboratorijā ne pa telefonu, ne klātienē man neviens to numuru neprasīja, attiecīgi, nav ne jausmas, kur tas parādās viņu sistēmā, gan jau nekur.
Ja es būtu pētnieciskais žurnālists, es tagad eksperimenta pēc pieteiktos uz covid analīzi, pa telefonu sakot, ka mani uz to sūta, piemēram, psihiatrs (jo man ļoti bail no covid), un visticamāk, uz analīzi tiktu, jo nav nekādas kontroles, vai minētais ārsts mani tiešām ir uz to analīzi nosūtījis. Var jau būt, ka kādā brīdī, kad izrādītos, ka psihiatrs mani mūžā nav redzējis, man liktu atmaksāt naudu.
Katrā ziņā, lai man neliktu nekādu naudu atmaksāt, kad izādīsies, ka ārste, kura laboratorijasprāt ir mani sūtījusi uz analīzēm, nezina par manu eksistenci, aizsūtīju epastu laboratorijai, lai samaina savā sistēmā man ģimenes ārsti, izsakot cerības, ka vismaz man atsūtītie analīžu rezultāti ir mani, nevis kāda cita.

Cerams, ka vismaz mēģenes viņi tur tāpat neputro.

Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	pašcenzūra
Pulkstens:	17:00

Tieši kad nolēmu varbūt tomēr ievākties te, cibā, jo visur citur pārāk iznāk nodarboties ar pašcenzūru, te notiek šis http://klab.lv/users/krii/2149738.html

Varbūt ka zīme, ka nevajag. Galu galā var jau iztikt, piemēram, neaprakstot šīrīta covid analīžu veikšanas pieredzi ne šeit, ne facebookā. Facebook mani nomētātu ar olām dārziņa mammas par to, ka izvēlos nemocīties pati un nemocīt bērnu, turot viņu mājās, kamēr pašai temperatūra, bet uz covid testu ar visu ģā nosūtījumu jāgaida 3 dienas. Šeit? Kamēr neviens nezina, kas esmu, droši vien var rakstīt diezgan brīvi.

Tā kā arī pati esmu komentējusi zem tā nelaimīgā adirred ieraksta, un esmu nosacītais anonīmiķis te, tad ar šo apliecinu, ka neko tamlīdzīgu, kā ir izdarīts neesmu izdarījusi un nekad nedarītu.

5 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	analīzes
Pulkstens:	09:35

Tikko nodevu Covid-19 analīzes. Trāpījās ārkārtīgi mīlīga laborante, kas ņēma tukšo mēģeni sākumā ar plikiem pirkstiem, jo nevarot ar cimdiem izvilkt - tagad kaut kādas īsas un tizlas tās mēģenes esot, sākumā esot bijušas tādas smukas, garas.Tad noskaidroja, ka man šī analīze tiks veikta pirmoreiz, un paglaudīja roku ar to kociņu, ko bāž degunā, lai parādītu, kāds viņš mīksts un mīlīgs. Brīdināja, ka varot tecēt asaras. Viņai pašai šo analīzi veicot katru nedēļu un tekot katru reizi. Man nekas netecēja, laikam esmu kiborgs kaut kāds. Beigās es neveikli pajokoju, ka tagad Bils Geitss mani ir iečipējis. Laborante nosmējās, kāpēc gan ne, ja jau var gabaliņu no smadzenēm paņemt, kāpēc nepaņemt.

Pie anketas jautājuma par iemeslu, kāpēc veicu šo analīzi, drusku saminstinājos: "Nu, lai noslēgtu slimības lapu?" Izrādās, jāuzskaita simptomi. Tagad jāgaida, vai šonedēlas nelielā temperatūra izrādīsies nāvējošais vīruss vai tomēr parastas ielaistas iesnas/klepus.

Kopumā nav nekāda satraukuma. Testu galvenokārt taisīju, jo darbā ir kolēģis, kurš ir riska grupā (špricē insulīnu) un neparko neiet strādāt attālināti. Visu nedēļu, kamēr es ar temperatūru pa māju, pārējā ģimene apmeklē darbus un dārziņus. Ja tomēr būs vīruss, tad skatīsimies.

6 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	Beidzot man arī ir ko ierakstīt par Covid-1984
Pulkstens:	13:46

Viens paziņa tikko lepni atrakstīja fb, ka ar māsu esot izmainījuši mātes google account settingus, lai izmainītu kaut kādu algoritmu un viņas burbulī nonāktu vairāk leftist contenta un mazāk conspiracy, un viņa beigtu viņus bombardēt ar sazvērestību teorijām par Covid. Esot sākusi mazāk viņiem sūtīt linkus par Trampu, tātad laikam darbojas.
Atbildēju, ka saprotu, ka mammas var būt kaitinošas, tomēr atļāvos pajautāt - do you consider your action ethical?
Mani šajā informācijas karā visvairāk nomāc tas, ka lielās korporācijas kā facebook/google šo dara jau labu laiku visu laiku. Ar dažādu pasūtījumu - politisku vai nepolitisku, bet dara.

8 jau ierakstīja | Varbūt tu ko ierakstīsi?

Doma:	PLŪMES
Pulkstens:	16:26

Es sēdēju mašīnā un skatījos uz plūmēm. Tikko, pirms pāris minūtēm tepat lejā pie darba. Ne jau uz īstām plūmēm, nē, vienkārši tāda bilde uz sienas. Man viņas lika domāt par vienu no priekšniekiem un viņa bildētu bildi, kur redzamas plūmes un māju jumti aiz tām. Tad es atskārtu, ka esmu viens no diviem man zināmajiem cilvēkiem visā pasaulē, kam šis plūmju attēls spēj asociēties ar konkrētu cilveku; otrs ir šis cilveks pats. Bet diez vai viņš, paskatoties uz plūmem, tūlīt iedomājas sevi, tas ir, iedomājas sevi kādā citādā veidā nekā parasti. Var jau būt, ka birojā vēl kāds ir pamanījis to bildi un tās plūmes, un tad arī viņam šis attēls asociējas ar to vienu no priekšniekiem, kas tās plūmes nobildējis. Bet to es nezinu. Varētu veikt aptauju ar mērķi noteikt, hmm, ko gan? Tāda aptauja neparādītu neko - ne cik kurš vērīgs, ne cik kurš spēj aizdomāties tālāk par virspusi; tikai tāds nejaušs fakts.
Tā nu es paliku kādu brīdi sēžam mašīnā un domāju par plūmēm, un šajās domās bija kaut kas smeldzīgi silts no nemaz ne tik senās bērnības, aizejošās vasaras nesteidzīguma un vecmāmiņas dārza tomātu un kliņģerīšu smaržas, no laika, kad domas plūda tikpat nesteidzīgi kā šīs domas, ko ierosināja plūmes uz lielveikala sienas, bet tās vēl nebija apzīmogojusi apziņa par to bērnišķīgo nenozīmīgumu.

Varbūt tu ko ierakstīsi?