Sīkam pirms pāris nedēļām pakausī piesūcās ērce. Tētis ātri noņēma un gandrīz jau bijām šo nenozīmīgo gadījumu aizmirsuši, bet tad pēkšņi sestdienas vakarā viņam sacēlās temperatūra. Naktī pamodies, viņš arī vēma, visu nākamo dienu tā arī vāļājās tāds šlaugans ar 38C bez nekādiem citiem saaukstēšanās vai vēdervīrusa simptomiem. Piektdien ģimenes ārste iedeva norīkojumu uz asinsanalīzēm un drošības pēc arī Covid testu, un, lai pavisam droši, arī norīkojumu uz slimnīcas uzņemšanu, "ja nu kļūst sliktāk", šorīt ar jau pavisam beztemperatūras bet aktīvi protestējošu bērnu visu iepriekšminēto, izņemot slimnīcu, arī izveicām. Fun fact - mans bērns ir gatavs iet uz Covid analīzēm, jo "tās nav tik trakas", bet uz asinsanalīzēm neparko, jo negrib, ka viņa asinis nokļūst kaut kur citur, izņemot zem viņa ādas. Tāds mazliet jehovietis man aug.

Tad nu tikko sāka ienākties analīžu rezultāti un es piedzīvoju diezgan pamācošu mirkli. Atveru atsūtīto pdf, skatos, nu jā, leikocīti lejā, loģiski, pārējais viss negatīvs, atskaitot encefalīta IgG, kas virs robežvērtības. Un es uzreiz savā prātā saprotu, ka tā ērce tomēr bija slima, jo IgG ir slimības sākumā, IgM pēc pārslimošanas (pat nezinu, kāpēc tā izdomāju) un panikā aizsūtu vīram, sēžu darbā un raudu. Labi, ka vīrs pārsūtīja pazīstamai dakterei, kas nomierināja, ka viss ir ļoti labi, IgG parāda imunitāti pēc vakcīnas, nevis slimību.

Tā nu tagad sēžu un esmu priecīga, ka savakcinēju pirms tiem pāris gadiem bērnu pret ērcēm. Un cik labi, ka mums ir tāda pazīstama dakterīte, kam aizsūtīt analīzes un uzreiz dabūt fīdbeku, negaidot rītdienu un konsultāciju ar ģimenes ārstu.

Un vēl es domāju, cik viegli ir noticēt kaut kādai pašizdomātai medicīniskas informācijas interpretācijai pat tik vienkāršā medijā kā analīzes, tikai tāpēc, ka spriestspēju aizēno uztraukums, mammītes mīlestība utt.

Droši vien tas ir kaut kādā mērā tas, kas notiek lielākā mērā ar t.s. "dezinformācijas kampaņām". Es reizēm prokrastinējot ieeju palasīt kaut kādus antivakserus, un diezgan bieži redzu, ka viņi, lietojot profesionālu un populārzinātnisku valodu, stāsta par lietām, no kurām, visticamāk, neko daudz nesaprot, piemēram, atsaucas uz pētījumiem, kuros ir pierādīts pilnīgi kaut kas cits nekā apgalvo kaut kāds mainampasauli vai tml. saiti, uz kaut kādām Izraēlas un UK statistikām, kur it kā mirs vakcinētie, tikai aizmirstot piebilst, ka ļoti mazā kopskaitā, salīdzinot ar laiku pirms vakcinācijas. Un cilvēki notic, jo saprot no tiem pētījumiem un statistikām vēl mazāk. Pat ja nenotic pilnībā, kaut kāda šaubu ēna rodas. Un nav jau arī laika lasīt tos pētījumus, no kuriem neko nevar saprast. Un nav nevienas "labās dakterītes", kam piezvanīt un paprasīt padomu, jo "eksperti melo", viņiem nevar klausīt, Lielā Pharma visus ir nopirkusi utt., atliek ticēt kaut kādiem opozicionāriem internetā.

Lai vai kā man neriebtos visādas totalitārās LV valdības idejas par iespēju atlaist no darba nevakcinētos utml., es laikam kādā brīdī izvēlējos ticēt pazīstamajiem ārstiem. Pat ja viņi nav lasījuši miljons pētījumus, ir cerība, ka viņi vismaz no tiem kaut ko arī saprot. Apmēram kā es kaut ko tomēr saprotu no sava darba vienkārši tāpēc, ka daru to katru dienu.