|
Thursday, April 9th, 2026
neraate
|
9:21a
vakar 19:35 pie manis atnāk bērns. izejamā kurpe spiež un flomasteri izbeigušies un es kā burvju mākslinieks šorīt no skapja krājumiem izvilku tieši tādas, izmēru lielākas kurpes. vakar paspēju nopirkt arī flomasterus un gēla pildspalvas. bet nu adrenalīns, protams, bija un jūtiņas vakar vakarā
|
(ir ko piebilst)
neraate
|
9:18a
izlasīju Rebekas Jarosas Oniksa Vētru. bija pagrūti ierubīties pēdējās grāmatas pusē pēkšņi sākot lasīt latviski, bet man ļoti patika. grāmata laba un tulkojums ļoti labs
|
(3 comments | ir ko piebilst) Wednesday, April 8th, 2026
(7 comments | ir ko piebilst)
black_data
|
8:21p
Kino kā dzīve
Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.
Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.
Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.
Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
zazis
|
6:13p
Cibas leitesti ir atgriezušies. Atveru, pirmais, kas ielec acīs - mušām esot apziņa. Pilnībā piekrītu, gluži kā visiem citiem dzīvniekiem.
|
(ir ko piebilst) Tuesday, April 7th, 2026
aborigens
|
10:12p
Ko es atkal esmu palaidusi garām, kas pie vella ir "vidusmūža izaicinājumi"?
|
(7 comments | ir ko piebilst)
usne
|
7:20p
Agrimatco var iegādāties sparģeļu stādus !
|
(1 comment | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
4:48p
DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits
|
(ir ko piebilst) Monday, April 6th, 2026
zvaigznjustari
|
7:55a
suņu skolā mēs esam stabili klases apakšgalā zem izstāžu un māju suņiem un treneris regulāri sauc malā un diferencē, bet man tikmēr šķiet, ka tas, kā Kajs šobrīd spēj sadarboties ir mega, salīdzinot ar sākumu. Nopirku omulīgi dzeltenas siltinātas bikses treniņiem un ar tām mazāk velk vārtīties pa dubļiem, ievēroju, ka darbojas arī, ja palecos vai smagi stampāju kājas. kopā esam 4 suņinieki, džeks militārists, kuram suns visu nolasa no acīm un divas sīciņas dāmas ar milzīgiem lēnīgiem dogiem, man viņi patīk un tas, ka nav jārunā.
|
(ir ko piebilst) Sunday, April 5th, 2026
inese_tk
|
9:44p
aprīlis
man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.
man liekas, ka es pēdējos ~divus trīs gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau trešo. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.
ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.
ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
inese_tk
|
11:17a
aprīlis
runājot par savu daiļi izkrāsoto oliņu attēlu publicēšanu internetos, manlieks - ir laiks to nostiprināt, kā must have rituālu darbību un iekļaut to obligāti Lieldienās darāmo aktivitāšu sarakstā, nostiprinot ar ticējumiem. piemēram - ja Lieldienās neieliksi internetos savu olu bildes, tad nākamgad nevinnēsi VID loterijā.
palūdzu AI izdomāt vēl dažus, bet man neviens nepatika.
man vispār šogad sanāca ļoti smukas oliņas. vēlāk ielikšu arī internetos.
+
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
es esmu dzimusi svētdienā. bet mums te ir ļoti apmācies šorīt. laime, protams, noderētu.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Saturday, April 4th, 2026
black_data
|
10:23a
Skatos, ka cilvēki ir reaģējuši uz jaunu Agneses Irbes svētku pārspriedumu par kristīgās civilizācijas bojāeju. Negāju iepazīties ar pilnu pārspriedumu, bet viens citāts man lika pašam aizdomāties par vienu trendīgu parādību. Atkal jau notika atsaukšanās uz viena autora fikcijas darbiem, kurā tiek pareģots, ka Eiropas lielajās galvaspilsētās būs aizliegts svinēt Lieldienas, jo apkārt būs saceltas mošejas. Svētkiem ļoti piemērots fantasms.
Man šķiet interesants vārda "aizliegts" lietojums. Ja vien mēs neticam tam, ka visi ieceļotāji pa taisno nonāk varas un likumdošanas posteņos, visdrīzāk mēs te runājam par to, ko konservi nicīgi sauc par "politkorektumu" vai "woke". Tātad, par iespējamu pašcenzūru. No vienas puses ir nepatīkami savu realitāti pielāgot dusmīgam pūlim, bet šīs civilizāciju sadursmes teorijas faktiski balstās uz to, ka viens dusmīgs pūlis skaitliski sāks pārspēt otru dusmīgu pūli. Politkorektajam woke visdrīzāk aizliegums svinēt Jēzus augšāmcelšanos stāv kaut kur tur tajā pašā plauktiņā kur aizliegums veikt abortu. Cita starpā dusmīgs pūlis mūs ir novedis pie četrdesmit stundu darba dienas, nevis faktiski vergu darba. Vēl no citas puses woke nozīmē arī to, ka tu izvēlies lietot valodu, kura tavam sarunu biedram nav aizvainojoša, jo vēl bez bailēm eksistē arī empātija. No tā savukārt izriet, ka empātija arī var tikt uztverta kā ierobežojoša, un var radīt apdraudējumus, un apzināta agresija daļai sabiedrības sniedz drošības sajūtu. Kas, protams, arī ir saprotams, dabā netrūkst tam piemēru, bet tas nozīmē arī to, ka tur kaut kur jābūt kādam, kas pieskata šos viegli trigerējamos pūļus, un meklē līdzsvaru starp šiem visiem spēkiem, lai tie netraucētu viņu iespējai mierīgi apmeklēt kādu teātri vai restorānu. Jeb izmantojot citas metaforas, mēģina pieskatīt, lai bērni savā starpā nesakaujas.
|
(ir ko piebilst) Friday, April 3rd, 2026
dienasgramata
|
10:39a
pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
(ir ko piebilst) Thursday, April 2nd, 2026
neraate
|
9:05p
ja baltu olu ieliek zilā olu krāsā sanāk koši zila. ja brūnu - tumši zaļa!
|
(ir ko piebilst)
lmr
|
7:58p
VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt.
es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu.
sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa?
|
(ir ko piebilst)
neraate
|
3:18p
bērni ir ļoti izklaidējoši:
sēdēju mašīnā un priecīgi skatījos kā bērns (kādi 10 g.v.) ar visu švunku vispirms ar vienu roku pieturoties griezās ap laternas stabu un pēc tam ik pa laikam atgūlās zālītē
sēžot mūzikas skolas gaitenī dzirdēju, kā garām pagājušās četras meitenītes spriez vai var vai nevar ticēt Lieldienu zaķim :D
|
(ir ko piebilst)
neraate
|
9:32a
vakar tā gribēju pagulēt diendusiņu kā kad bērni bija pavisam maziņi. nesanāca, protams, jo mājasdarbu drāma, tad pēkšņi vajadzēja uz šodienu nokrāsotas olas, bija baltās, kas jau aukstā mizūdenī palika čuru dzeltenas, kad atcerējos ka rudenī uz akciju par 30 centiem nopirku olu krāsas un kkādas uzlīmes. lillā tablete nokrāsoja rozā olu, bet drāma izpalika (labi, ka ierakstīju, atcerējos izņemt no ledusskapja olas lai varu šodien nokrāsot vēl - vijoles skolotājai un Rīgas vecmāmiņai, vakar krāsas neizlēju), tad bija drāma, jo ķipa obligāti vajag zaķa kostīmu. izglāba Vimbu svētkos taisītā stīpiņa ar zaķa ausīm un puķītēm un uzacu zīmulis ūsām (jāatceras ka kaut kad jānopērk melns un, nezinu, rozā), Lieldienu uzlīmītēm noderēja mans mirkļa pirkums grāmatnīcā - smukas botāniskas puķītes un augi ko aizmirsu pielikt klāt vārda dienas dāvanai. nevarēju laicīgi aiziet gulēt jo visa vibrēju un vēl raizējos par to vijoles spēlēšanu - bērns nerunā ar skolotāju (žanra klasika, es nezinu ko lai dara šajā sakarā) un tagad ir jautājums vai vispār, jo skolotājai besis, ka ar viņu nerunā
|
(1 comment | ir ko piebilst) Wednesday, April 1st, 2026
black_data
|
2:17p
Tas ir mazliet fascinējoši, ka statistiski dati un zinātniskais konsensus var tik viegli tikt aizstāsts ar "viens džeks man izstāstīja". Sure, prāts ir jāspēj turēt atvērts jaunām lietām, jo netrūkts kolektvo pārliecību, kas neiztur laika pārbaudi, bet kritiskuma līmenim būtu tomēr jābūt mazliet augstākam par uzticēšanos pirmajam garāmgājējam ar viedokli. Īpaši jau šobrīd, kad viedokļu ģenerēšana ir monitizējama, un saturs un kvalitāte bieži vien pat nav svarīga.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
brookings
|
11:12a
Irony of Fate: Third Builders Street 25 Apartment 12 Пожалуйста
The rough ASHLAR is a stone in its ‘rude and natural state’. It is “the PEOPLE, as a mass, rude and unorganised. The perfect ASHLAR is a stone made ready by the hands of workmen. It is a cubical stone, symbol of perfection, is the STATE, the rulers deriving their powers from the con-sent of the governed, the constitution and laws speaking the will of the people.” The three visible faces of the cube (‘produced by force, acting by rule, hammered in accordance with lines measured by the Gauge’) represent the three departments: the executive, the legislative, and the judiciary. In addition to the three faces, nine external lines can be seen drawn between seven points. There are three more hidden lines, which make 12. “As the number 12 includes the sacred numbers 3, 5, 7, and 3 times 3, or 9, and is produced by adding the sacred number 3 to 9, while its own two figures, 1, 2, the unit or monad, and duad, added together make the sacred number 3; it was called the perfect number; and the cube became the symbol of perfection.” Italics from Pike, Albert.
|
(4 comments | ir ko piebilst) Tuesday, March 31st, 2026
alefs
|
10:36p
Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.
Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
|
(5 comments | ir ko piebilst)
begemots
|
8:28p
Katrs cilvēks, ja vien tas apveltīts ar pietiekamu iztēles spēku, varētu uzrakstīt veselu virkni autobiogrāfiju, kuras vienotā veselumā saistītu tikai kopējā faktogrāfija. Pat saprātīgi, taču jauni un tāpēc pieredzes trūkuma dēļ naivi cilvēki šādā iespējā nesaskata nekā cita kā vien cinismu. Taču viņi maldās, jo runa nav par morāles, bet gan izziņas problēmu. Metafizisko ticējumu kvantitāte nekādā ziņā nav mazāka par to atšķirīgo ticējumu kvantitāti, kāda cilvēkam var būt pašam par sevi atkarā no dažādu dzīves periodu secības, bet reizēm arī vienlaicīgi.
// S.Lems, "Balss no debesīm"
|
(ir ko piebilst)
inese_tk
|
2:01p
marts
mazliet par marta otro pusi:
* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".
current music: The Seventh Seal - The Soundcarriers
|
(ir ko piebilst)
deloveja_kundze
|
8:38a
ciba šobrīd ir palikusi vienīgā vieta, kur vēl var paglābties no tiem sintētiskajiem mākslīgā intelekta ģenerētajiem tekstiem. tikko lasīju kārtējo sintētisko atklāsmju ierakstu, liekas, instagramā, un sapratu, ka man šie teksti atgādina mākslīgos saldinātājus. it kā ir zināmi ieguvumi, it kā izdevīgi, bet tikai tad, ja spēj sev iemānīt, ka šis pārspīlētais saldums, nedabiskās teikumu konstrukcijas un teksta uzbūve liekas pieņemama.
taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.
|
(8 comments | ir ko piebilst) Monday, March 30th, 2026
(ir ko piebilst)
zazis
|
8:59p
Spāņi malači, vismaz kādam eiropā ir kas līdzīgs mugurkaulam.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
begemots
|
8:00p
Krēsla
Šobrīd, izejot no Dominas, debesis ir tādas, ka visa tā apbūve, veikala izgaismotie sāni, laukums ar visiem karogiem, Zemitānu tilta sākums un koledža aiz tā,-- viss izskatās pēc butaforijas, lēta kartona priekšā realitātei.
|
(ir ko piebilst) Saturday, March 28th, 2026
black_data
|
9:03p
Kino: Hamnet
Jāsaka, ka es tā īsti nebiju gatavs Hamnet. But I'm glad I did.
|
(ir ko piebilst)
begemots
|
12:57p
kopistiski izdomāts
Šomēnes Mēness sanesis sēnes
|
(1 comment | ir ko piebilst)
virginia_rabbit
|
11:33a
šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu
|
(ir ko piebilst)
black_data
|
10:35a
Ir dienas, kad man šķiet, ka es šai dzīvei neko nekontribjūtoju. Citi cilvēki dara mākslu vai izgadro vakcīnas, man pat nav viedokļu ar ko padalīties soctīklos. Mani dienas mērķi ir uztaisīt pēc iespējas labāku kafiju, atras kādu mūziku, kas mani negarlaikotu, vai sameklēt kādu filmu, kas nebūtu Holivudas klišeju savārstījums. Nesenā ballītē secināju, ka cilvēki, kas lieto alkoholu, iekuļas visādos piedzīvojumos. Ne vienmēr viņi tajos vēlas būt tanī brīdī, kad tie notiek, bet vismaz tas ir kāds stāsts kādā ballītē. Man arī nav nekādas intereses viedot draudzības kikboksa grupiņā, vai vispār jebko balstītu jebkādā hobijā. Mani neinteresē arī bāri, restorāni, teātris, tviteris, politika, par ikdienas grind bezjēdzību es vispār nerunāju. Man vakar treniņa laikā bija zvanījis kolēģis, un es īsti nesapratu, kurā brīdī es varētu būt neskaidri izteicies, ka man ir nulle intereses risināt korporatīvos ugunsgrēkus, un ka es esmu gatavs pārdot tikai savas kompetences un laiku, plānojot savu grafiku, nevis savu dvēseli. Tādā ziņā es ļoti cienu tos kolēģus, kas var paziņot, ka pēc pus stundas viņus var nemēģiāt sakontaktēt, jo viņam ir jābrauc pakaļ bērniem, un izjūtu nicinājumu pret tiem, kas kaut ko runā par virsstundām.
Var jau būt, ka šis viss ir pārgurums un slimošanas sekas. Jāmēģina iziet no mājas, un pāriet pāri ielai, kur notiek pasākums. Cilvēkiem tipa patīk pasākumi.
|
(3 comments | ir ko piebilst) Thursday, March 26th, 2026
f
|
8:24p
sakomunicējos ar visiem atvaļinājuma laikā. tagad vairs negribu ne ar vienu runāt.
|
(ir ko piebilst)
|
