jā un nē's friends

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 50 vecākus

Thursday, March 28th, 2024


nova

6:22p
ienāku vietējā mazveikalā nopirkt bietes borščam.
jautāju - vai jums bietes ir?
pārdevēja- vārītas?
es - nē, nevārītas.
pārdevēja - nē, nav. bet, rekur mums ir sīpolu mizas!

interesants piedāvājums biešu aizvietotājam borščā.

az

3:05p
bites spieto ap svaigi cirsto malku.

(ir ko piebilst)

missalise

11:16a
Vecākajam brālim kaut kad jābrauc uz Rīgu ar nakšņošanu. Parasti viņš paliek jaunākā brāļa draudzenes dzīvoklī, bet šoreiz viņš gribētu palikt pie manis, jo tīri atrašanās vietas ziņā mans miteklis viņam būtu izdevīgāks. Tā nu man vajadzētu nopirkt kaut kādu saliekamu guļamo ciemiņiem, ko ikdienā varētu salocīt un nobāzt kādā mana mazā dzīvokļa stūrī. Ar vienu aci skatos uz šo te - https://www.jysk.lv/matracis-tordis-dreamzone-120379-lv.html - jo varbūt tad arī kādreiz brāļa meitas varētu pie manis nakšņot. Bet būtu jāaizbrauc apskatīt tas dzīvē, jo uz bildēm neizskatās, ka būtu baigi labā kvalitāte.

UPD. Varbūt saliekamo gultu? https://www.jysk.lv/salokama-gulta-bajlum-119222-lv.html

(15 comments | ir ko piebilst)

black_data

4:19p
So far šis retrīts norit ar mainīgām sekmēm. Ir bijušas labas lietas, bet šobrīd overall situāciju nomāc katastrofāla organizācija. Un ar to es nedomāju nepietiekamu spilvenu skaitu viesnīcas gultā, bet divus major fakapus, neskaitot visādus sīkumus. Kas bēdīgākais, ka šis viss varāja ierakstīties "varēja labāk, bet nebūsim pārāk skarbi", ja lietas tiktu normāli un laicīgi nokomunicētas. Pagaidām atmiņā paliekošākās frāzes ir "sorry, not sorry" un "not my problem".

Pirmais mega fakaps bija pārsteiguma vizīte uz ezotērikas centru, kur baltie ceļotāji meklē feiku garīgumu. Mani tas pārāk netraumēja, jo es esmu pieradis pie šīs publikas, lai gan jāsaka uz sēnēm šīs trīs stundas masveida orgasmēšanas būtu meikojis vairāk sensa. Taču ne visiem ir tādas tolerēšanas spējas, tāpēc šī diena, kas sākās ar "brauksim tukšā dūšā", bija diezgan liels papisiens, un atstāja nospiedumu uz turpmākajām dienām. Bet tad vakar pēc "ļoti labi" organizēta kāpiena vulkānā, kur tika piedrāzti jautājumi, vai cilvēkiem, kam ir bail no augstuma, šis kāpiens būs ok, mūs visus izsēdināja pie kaut kādas tūristu brīvdabas lunaparka, kura ieeju rotāja milzīga civetas kaķa statuja. Kad es jautāju, kāds tieši šeit ir plāns, jo man šī vieta neizskatījās ne pēc rīsu laukiem, ne pēc ūdenskrituma, kas pavirši tika nokomunicēts iepriekšējā vakarā, un neviens man nespēja uz to atbildēt, es atvēru telefonu, un paskatījos, ko par šo vietu saka interneti. Es, protams, rēķinājos, ka ēdināšanas ziņā man būs jāpieņem kompromisi, bet tur es izvilku savu vegāna kārti, paņēmu taksi uz viesnīcu, un aizpisu nahuj. Tagad mēs visdrīzāk esam noleibloti kā divi neapmierināti cilvēki, kas nespiedz aiz sajūsmas par katru instagramējamu foto iespēju, bet sagaida kaut kādu pieaugušu un atbildīgu komunikāciju.

(ir ko piebilst)

virginia_rabbit

7:52a
me: mosties!
simo: ir Pūpolsvētdiena?
me: nē, Zaļā ceturtdiena
simo: ko tas nozīmē?
me: tā ir diena, kad neko nedrīkst nest no meža
simo: kāpēc?
me: nezinu, tādi noteikumi
simo: noteikumi ir sūdi

(4 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, March 27th, 2024


lmr

6:34p
vai kāds zina, no kāda avota tulkotas gistava flobēra vēstules jaunajā rīgas laikā? pēdējās vēstules krūšu apraksti bija 💔, bet visas e-grāmatas, kuras esmu atradis, šķiet nogriezušas vēstuli tieši pirms labākās daļas.

(7 comments | ir ko piebilst)

az

5:20p
šodien uzzināju, ka ir skrūves, kas ļaujas tikai, ja viena puse ir fiksēta, un ka reizēm sarežģītas iekārtas var salabot, lasot instrukcijas.

(2 comments | ir ko piebilst)

au

10:50a
vakar biju uz jrt.
lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
un
lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.

ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.

un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek.

(4 comments | ir ko piebilst)

virginia_rabbit

7:56a
Simons: varbūt tu kādu rītu vari uztaisīt īstas pankūkas, nevis no dollar store?

(3 comments | ir ko piebilst)

inese_tk

12:10a
marts

What Is the Dominant Emotion in 400 Years of Women’s Diaries?
A new anthology identifies frustration as a recurring theme in journals written between 1599 and 2015

(1 comment | ir ko piebilst)

Tuesday, March 26th, 2024


au

10:44a
arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.

un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.

vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules.

(20 comments | ir ko piebilst)

begemots

10:22a
A.B.

PHILISTINE, n. One whose mind is the creature of its environment, following the fashion in thought, feeling and sentiment. He is sometimes learned, frequently prosperous, commonly clean and always solemn.

(ir ko piebilst)

Monday, March 25th, 2024


black_data

9:44p
Šodien pēc sērfa un kikboksa aizgāju vēl uz sporta dejām. Dažas kustības ir sarežģītākas par citām - tas tā kā nebija pārsteigums. Bet tad mēs mācījāmies deju, ko filmēsim Instagramam. (Don't ask.) Un tur būs kustības pielāgotas dziesmas vārdiem. Un tad ir viena kustība, kur džeki rādīs musīšus, bet meitenes... varēs izvēlēties, vai rādīt mūsīšus, vai kaut ko sievišķīgāku. Man jāsaka, ka man bija grūti saņemties bez ironijas fleksēt dejas laikā, tāpēc izvēlējos kaut ko citu. Arī tverkot es nesākšu, pat ja tam es varu saņemties vieglāk, jo tas ir diezgan grūti. Es nedomāju, ka sievietas are born with it, bet es varu izsekot kaut kādām kustībām līdzi, kokaini viņas atkārtot, bet kad tiek ieslēgts trešais ātrums, es varu tupa raustīties, vai nedarīt neko.

Bet mūsu grupiņā, protams, ir cilvēki, kas pieraduši fleksēt. Es nezinu, vai pārējie nojauš, ka viņu tusiņā ir iezagušies divi spiegi, un mētā ironiskas piezīmes.

(ir ko piebilst)

az

11:30a
koks asiņo.
vienkārši nevajag skatīties.

(ir ko piebilst)

Sunday, March 24th, 2024


dombrava

9:30p
Kam jums tik daudz brīvības?

"Ja mēs zaudējam savu iekšējo, garīgo brīvību, tad esam jau miruši, jo iekšējā verdzība ir šausmīgāka par ārējo."

(ir ko piebilst)

neraate

12:36p
neiet uz juristiem bija pareizā izvēle, jo jau šobrīd, kad simt punktu ir ērtāk visu lasīt tiešsaistē un klikāt uz saistītajām sadaļām un noteikumiem vai citu likumu attiecīgajām daļām, bet bāc! kāda tā ir agonija pat ja jāizdara tikai viens mazs (muhaha) darbiņš
aaaaa

(ir ko piebilst)

inese_tk

10:10a
marts

lasot un domājot par Grīnbergu un viņu laika/domubiedru brīnišķīgajiem, aizraujošajiem, nervus kutinošajiem, drosmīgajiem un arī demokrātiju nodevīgajiem piedzīvojumiem, jau kādu laiku atpakaļ aizdomājos par to, ka patiesībā kaut kādu lielu daļu no manas vērtību sistēmas ir veidojusi padomju propaganda. es iemācījos lasīt, jau ļoti maza. bērnudārzā negāju un lasīju visu, kas bija pieejams. protams, man pirka arī jaunāko literatūru, bet daudzas man ļoti mīļas grāmatas, kuras es pārlasīju atkal un atkal bija no manas mammas bērnības (50. un 60. gadi), arī brāļa (mums ir 8 gadus starpība). es lasīju "Greizo spoguļu karaļvalsti" un "Zaļās maskas" un "Katrusīte jau liela" un citas. es sāku iet skolā laikam 1992. gadā un man no visas sirds bija bēdīgi, ka es nevarēšu iet pionieros, jo tādu vairs nav. es biju tik daudz par viņiem lasījusi. viņi bija godīgi un biedriski un draudzīgi. gudri, attapīgi, fiziski izveicīgi. aizstāvēja vājākos, palīdzēja veciem cilvēkiem, sargāja dabu. viņi kopā, draudzīgā pulkā nodarbojās gan ar izklaidējošām un priecīgām lietām, gan nopietnām un izaicinošām, kas prasa drosmi un tālredzību. viņi godīgi atzina savas kļūdas un viens otru atbalstīja. kāpēc gan lai bērnam negribētos kaut kam tādam līdzināties un iekļauties tādā pulkā? vecākiem manas bēdas par pionieru neesamību likās uzjautrinošas. es it kā arī zināju, ka padomju savienība ir slikti. mana mīļā Ulmaņlaiku vecmāmiņa diezgan atklāti ienīda krievus un stāstīja stāstus par viņu zvērībām no savas jaunības, kā arī mācīja savā bērnībā aktuālās morālās vērtības (godīgums un vecāku godāšana un čaklums). no manis netika slēptas mammas ģimenē notikušās izsūtīšanas. bet bērna prātā ir visai grūti salikt kopā šo informāciju ar to, ko var lasīt padomju propagandas bērnu literatūrā.
vērojot aktuālos notikumus mūsdienu politiskajā skatuvē un skatoties youtube video, kuros parastiem Krievijas iedzīvotājiem tiek uzdoti dažādi jautājumi, es regulāri uzmetu aci plauktam ar bērnu grāmatām un domāju, ka vienreiz jāsaņemas un jāizlidina visas tās Katrusītes makulatūrā. neesmu vēl saņēmusies, gan tāpēc, ka tas ir pats augšējais plaukts - tur tad jākāpelē un jācīnās ar sen neslaucītiem putekļiem, gan tāpēc, ka es grāmatas un to varoņus vienmēr esmu uztvērusi (un izmantojusi) kā savus draugus. Katrusīte bērnībā bija mana draudzene. nav viegli viņu tā vienkārši iemest miskastē.
atgriežoties pie skolas, kurā es sāku iet tajā, laikam, 1992. gadā - nebija jau tā, ka neatkarības atgūšana notiktu vienā acumirklī. mums joprojām bija, vismaz daļa, padomju laikā izdotas mācību grāmatas, un, kas šķiet vēl svarīgāk - padomju laikā ražotas skolotājas un skolotāji. man, protams, neviens to nelika mācīties, bet es joprojām atceros pantiņu no, šķiet, ka mūzikas mācību grāmatas:
atausis saulains aprīļa rīts
liekas pats ļeņins soļo mums līdz
viņam pie volgas šūpulis kārts
pasaulē dzīvo ļeņina vārds
protams bez bērnu un mācību literatūras bija jau arī televīzija, ar ierastajiem krievu kanāliem un padomju filmām un multenēm. bet tas paliek pārāk plaši šī ieraksta ietvaram. šajā jautājumā šobrīd neiedziļināšos
diezgan daudz par šo runājām čatojām viņdien ar Briedi. tā bija ļoti interesanta saruna. piemēram, ka Ziedoņa 80. gadu ābece tolaik šķitusi brīva, bet to skatoties tagad var redzēt nodevu, kura šķiet nevajadzīgi liela.
atkal pie padomju propagandas morālās stājas un vērtību sistēmas atgriezāmies vakar sarunā ar K. braucām mājās no Rīgas un kaut ko runājām par ideālismu un nokonformismu. K runāja par to, ka mēs (mūsu paaudze?) to kaut kā saprot, bet ar jaunākiem cilvēkiem, piemēram, KVFR kolēģiem vai K grupas (ne Tesas) biedriem tas ir problemātiski. ka viņiem nav kaut kāda vārdos grūti aprakstāma (ideālisma?) faila. K likās, ka tas ir tāpēc, ka mums ir hardcore/diy kultūras saknes. es gan nezinu cik ļoti man tādas ir, manliekas, es šai subkultūrai esmu tomēr pieskārusies tā ļoti margināli un drīzāk jau ar attālinātu, pētniecisku skatu (rakstot bakalaura darbu). es teicu, ka varbūt mēs vienkārši esam nerealizējušies pionieri. galu galā nonkonformistiska un ideālistiska cīņa idejas vārdā ir gan padomju, gan mūsdienu Krievijas propagandas naratīva pamatā. tas bija pamatā visai manu vecvecāku Grīnbergu dzīvei. skaidrs, ka manā un K gadījumā mēs piedzimām vienā, bet uzaugām citā iekārtā un sistēmā, bet pirmās sistēmas struktūras, droši vien tur pašā apakšā neredzamas, nepjaustas un neievērotas tomēr ietekmē un nosaka veidu kā mēs domājam un rīkojamies. mēs piedzimām PSRS, bet tomēr tik ļoti tās pēdējā brīdī, lai būtu pārāk mazi, lai paspētu reāli uz savas ādas izbaudīt to, kā patiesās izpausmes atšķiras no tā, kas rakstīts grāmatās. mans brālis, piemēram, paspēja. viņš piedzima 1977. gadā, paspēja drusku pabūt pionieros un izjust kāds tas ir bulšits un neatbilst propogandas grāmatām. es īsti nē. ja nu vien dažu skolotāju liekulīgajā skolēnu audzināšanas stilā.
domājot par šo visu, mūsdienu Krievijas nākotne liekas ļoti, ļoti, ļoti drūma un bezcerīga. un vakar, piemēram, dzirdēju ziņu sižetu, par to, ka Latvijā var iegādāties krievu jauniešu propagandas seriāla čipsus (tiekot izķerti) un ielās intervētie jaunieši nesaskata tur nekādu problēmu. foršs seriks esot, praktiski visi klasesbiedri skatoties.

runājot par Grīnbergiem - iepriekšējā ierakstā minētā Marianna Ozoliņa, kura redzama fotoattēlā no Nicas un, kura kopā ar Alīnu darbojās Dunkanu darbnīcā, mūža nogalē visai atklāti (atbilstoši 1989. gadam) izteicās par vilšanos iekārtā, par kuras ideāliem cīnījusies. man, protams, patiktu, ja es varētu lasīt tādas intervijas arī ar saviem vecvecākiem. bet nevaru. un viss, kas ar viņiem saistīts sastāv no vienas puses - no ļoti cietām, taisnām, asām, spilgti sarkanām līnijām, no otras puses - šo līniju starpas ir aizpildītas ar tādu biezu, mīkstu, blīvu muklāju, kurš zem gājām līgojas un ir staigns un sevī slēpj, iespējams nekad neatrodamas atbildes uz ļoti, ļoti daudziem jautājumiem.

tāpat lasot Grīnbergu un viņa laika/domubiedru atmiņas, tai skaitā [info]basta dāvāto "Čekas šofera atmiņas", kopumā tas, ka tie cilvēki nonāca tur, kur nonāca un darīja, to ko darīja liekas visai likumsakarīgi. rodas sajūta, ka pret sabiedrības grupu, kuru viņi pārstāv toreiz izturējās kaut kā zināmā mērā līdzīgi, kā mēs šodien izturamies pret vietējiem krievvalodīgajiem. viņi dzīvoja citā informācijas telpā, kurā tika ievilkt apzināti no šīs informācijas telpas radītājas varas. un tas, kas viņu informācijas telpā nonāk no pamatpasaules, jeb normālās pasaules viņiem tikai apliecina, ka tā informācijas telpa, kurā viņi dzīvo ir pareizāka, labāka, skaistāka, morāli tīrāka un augstvērtīgāka (es kaut kad iepostēšu fragmentus no Alīnas atmiņām par piedzīvoto cietumā kā politieslodzītajai). manai Latvijas laukos plaukstošajai un zeļošajai un Ulmani mīlošajai (mīlēt mācītajai) mammas mammai tādi Grīnbergi un viņu savādās aktivitātes likās marginālas un nesaprotamas. bet rezultātā Ulmanis pazuda, Grīnbergi palika. man tiešām liekas (un jo īpaši, kopš pirms pāris gadiem paviesojos dažās krievu skolās), ka ar savu attiekmi pret krievvalodīgajiem pēc neatkarības atgūšanas, mēs esam ļoti sašāvuši sev kājās. propagandas ietekme ir patiesi neaptverama visdziļākajos psihes līmeņos.


current mood: jāsāk kaut kas darīt
current music: K ar metronomu tinkšķina basu

(5 comments | ir ko piebilst)

Saturday, March 23rd, 2024


inese_tk

10:42p
marts

es tik te rakstu melanholisku Grīnbergu spamu, bet īstajā dzīvē viskautkas notiek un tas ir tik intense, ka negribas tajā intensitātē kavēties un vēl par to rakstīt. nav, tā, ka akurāt slikti, vienkārši tāds ļoti blīvs periods.

šajā sakarībā likās interesants pagājšnakts sapnis. detaļās neiedziļināšos, jo kuram gan tās interesē, bet bija jābēg no slepkavas. tāda kankaraina, urlīga vīrieša, kas likās truli ļauns un vispār bez apziņas. pirmajā reizē izbēgām, bet tad viņš mūs atkal atrada un lauzās iekšā telpā un nebija vairs iespējams noturēt durvis un viņš jau nāca iekšā. likās, nu viss cauri ir, bet tad es sāku domāt - hmm, bet šis taču ir mans sapnis. es pieskāros viņam ar roku un sirsnīgā, līdzjūtīgā balsī sacīju - kas Tev noticis? vai var Tev kaut kā palīdzēt? vīrietis atkāpās pāris soļus atpakaļ un vienkārši izgaisa.
varbūt tā bija persona, kas pirms pāris mēnešiem noslepkavoja rūķi. t.i. man pirms pāris mēnešiem bija sapnis, kurā tumsā skrēju pa tramvaja sliedēm un aiz kaut kā aizķēros - pacēlu to, aiz kā aizķēros un izrādījās, ka tā ir nocirsta rūķa galva.

(ir ko piebilst)

neraate

9:13p
LR1 tagad raidījums ar Dzintru Geku. ļoti vērtīgs un jēdzīgs, bet baisi smagi klausīties no visām pusēm un aspektiem
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/dzintra-geka-rugti-domat-ari-izsutito-latviesu-pecnaceji-drosi-v.a189629/

(ir ko piebilst)

neraate

8:59p
zemes stunda @#@$%^&*. šie grib piedalīties un spiest arī mani un gan grib sēdēt pilnīgā tumsā gan besījas jo tumšs. a man nav šodien resursu šim, rakstu studiju darbu ko jau tā grūti pat ar visu gaismu un neiejūtīgi teicu, lai iet tumsā sēdēt vannasistabā

(1 comment | ir ko piebilst)

black_data

11:19a
Man teica, ka Didriksone liekot drona video no rīsu laukiem. So, we are safe.

(ir ko piebilst)

Friday, March 22nd, 2024


brookings

10:39p
Es nogalināju laiku lidostā, lasot National Geographic izdevumu par slepenajām biedrībām. Arī rakstīts tādā AI stilā - nopietni (coolly earnest), skaidri un virspusēji. It kā lasītāji būtu atpalikuši, kuriem kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ ir vajadzīgas zināšanas - vai viņu mātes.

(9 comments | ir ko piebilst)

neraate

10:06p
tā situācija ar aktuālo seksskandālu man nereāli atgādina šo:
https://www.youtube.com/watch?v=Q0Lg_ISGGW4 (Bon Jovi Misunderstood)

(ir ko piebilst)

inese_tk

7:36p
marts

čats ar Briedi mani iedvesmoja mazliet vairāk iedziļināties šajā fotogrāfijā
pirmā tātad Alīna, par otro apjēdzu, kas ir domāts ar J. Griķis Grīziņš - Vārnu ielas republikas autors taču. bet Marianna Ozoliņa arī ir strādājusi pie Raimonda Dunkana un izrādās rakstījusi arī kaut kādas atmiņas par Francijas laiku. periodikā ir atsauce uz RMM krājumu. jau uzrakstīju krājuma glabātājai epastiņu. varbūt beidzot būs kaut kas vairāk par Alīnas Francijas posmu.
turpinot par fotogrāfiju - pagaidām nav vairāk skaidrības par dāmu rūtainajā kleitā vārdā Irma un dāmu - pēdējo no kreisās puses. otrs kungs ir Emīls Sudmalis - viens no iepriekšminētā izdevuma Informators aizsācējiem. izrādās arī darbojies pie Dunkaniem. vispār rodas iespaids, ka Dunkanu darbnīca čum un mudž no latviešiem. jaunās izstādes Beļcovas muzejā kuratore gan zināja tikai par Aiju Bertrāni.
____________________

Savās atmiņās LLA pasniedzēja Marianna Ozoliņa stāsta: «Atkal sastapu Griķi 1926. g., šoreiz Francijā. Pirmo reizi 1926. g. vasarā Nicā, kur tai laikā strādāju kādā lietišķās mākslas darbnīcā. J. Griķis, dabūjis zināt, ka Nicā dzīvo un strādā vairāki rīdzinieki, atbrauca uz Nicu pavadīt savas d vnedēļu brīvdienas. No pazīstamiem latviešu sabiedriskiem darbiniekiem Nicā tai laikā uzturējās Emīls Sudmalis un darba studente Alīna Vilde, bez šiem vēl arī citi jaunieši. Visu brīvo laiku mūsu bariņš pavadīja, klaiņojot pa kalniem. J. Griķis bija nenogurstošs tūrists. Daž<ārt sestdienas vakaros pirms likšanās uz auss vīnudārzu sargu pamestajās salmu būdās ilgi sēdējām uz kraujām virs tālās jūras. Griķis lasīja savas dzejas...
(..)
Pēc atgriešanās Latvijā Grīziņš dzīvo pie brāļa Eduarda Cēsīs, tad kopš 1931. gada oktobra ārstējas Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā. Dažus gadus viņu ārstē Dr.mcd. Jānis Vilde, panāk īslaicīgu atlabšanu, bet pilnīga atveseļošanās vairs nav iespējama, jo slimība ļoti smaga — šizofrēnijas katatoniskā forma, un tās efektīvi ārstēšanas paņēmieni tolaik nebija atklāti. Par Jāņa Grīziņa nāves cēloni ir trīs versijas. J. Vilde stāsta, ka Grīziņu kopā ar citiem smagi slimajiem 1941. gada 27. jūnijā vācieši aizveduši uz Biķernieku mežu, kur nošauts un apglabāts masu kapos. Alīna Grīnberga raksta, ka vācu okupācijas laikā viņš noindēts slimnīcā. J. Ozols «Latviešu literatūras vēstures» 5. sējumā, pamatojoties uz Rīgas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas biroja ziņām, raksta, ka Grīziņš miris ar tuberkulozi.
/JĀNIS GRĪZIŅŠ FRANCIJĀ
1969.07.01 Karogs
RITA BEBRE/

A. Vilde-Grīnberga un M. Ozoliņa, kas tolaik uzturējušās Nicā Raimonda Dunkana mākslas darbnīcā, atceras, ka vispirms acis dūrušies Grīzina trūcīgie dzīves apstākļi. Universitātes pabalsts bijis mazs. 1927. gada ziemā saslimis un tā vairs nav atspirdzis, pastiprinājusies depresija, vajāšanas mānija. Tikai šodien var teikt, ka šim GrTzina aizdomīgumam ir bijis pamats nelegālajās organizācijās bija ielavījušies provokatori. Stiglica politiskās pārvaldes aģentūra savus uzmanāmos neizlaida no acīm arī ārpus Latvijas.
/Vēlreiz par Jāni Grīziņu! Ko zinām?
1989.08.05 Literatūra un Māksla
LĪVZEMNIEKS, VIKTORS/

darbojās žurnāla «Vienība» redakcijā (1925) un tika izvirzīts strādnieku sarakstā par Saeimas deputāta kandidātu. Kad sākās komunistiskā saraksta kandidātu vajāšana, Sudmalis emigrēja uz Franciju. No turienes viņš sūtīja Latvijas kreisajai periodikai pa dzejolim*, pa aprakstam, bet reiz pat kopā ar Aisedoras Dunkanes baleta trupu ieradās Latvijā un piedalījās dažās viesizrādēs provincē, gan tikai statista lomā, baltā togā tērpies (par ko ļoti kaunējās).
/Emīls Sudmalis
1968.07.01 Karogs
JŪLIJS ĶIPERS/

*te būs viens dzejolis, bet te vēl viens


current mood: ļoti noguru
current music: lietus un vējš sitas logā

(ir ko piebilst)

neraate

4:26p
vissirslikti un man sevis žēl, jo atdevusi vairāk nekā mēneša stipendiju par štruntiem un lai potē galvā apraudājos Rīgas Modēs ieraugot savā izmērā gandrīz ideāla sastāva mēteli (vilna un kašmirs un 10%sintētiska sūda) klasiskā piegriezumā un ar kapucīti savā mīļākajā krāsā, jo nevaru un nav un nebūs.

un tas nekas, ka nevis potēja, bet ķipa tetovēja (īsākas, tievākas adatas, vairākas, seklāk, maigāk) un sāka ar citu medikamentu un ka sāpēja mazāk, bet ne tik ļoti lai pusratā izpackātu naudu arī par smieklu gāzi.
esmu izdegusi, bet vēl divas nedēļas jāpagruzd un jāpamočī un redz jau to gaismu tuneļa galā, bet tieši šobrīd tas nepalīdz jo aibažubažuvaimanuvai

(9 comments | ir ko piebilst)

black_data

7:47p
Agrāk, kad dzīve nebija tik ļoti pakārtota viedajām ierīcēm, nelikās tik acīmredzami, cik svarīga cilvēkam ir rutīna. Ok, bad wording - nedz dzīve ir tik ļoti pakārtota ierīcēm, tās vienkārši palīdz organizēt dažas lietas, nedz punkts par rutīnu ir kaut kāds jaunums. Lai vai kā, jau pirmajā laika zonas maiņā pulkstenis paziņoja, ka būs jāpielāgo vitamīnu dzeršanas grafiks jaunajam laikam. Bet tad man nezināmā vietā un laikā ieslēdzās bedtime reminder. Es zināju vien tik, ka vēl ir "ļoti agrs", bet drīz būs saule, un drīzumā būs jāmostas, nevis jāiet gulēt. Faktiski es nebiju kaut kur, bet ceļā uz kaut kurieni. Un viss no tā, kur šobrīd atrodas ēna. Ja mēs pievienotu šai ceļošajai jaunu dimensiju, un ceļotu nevis apkārt, bet arī prom no zemeslodes, cilvēka smadzenēm un organismam tas būtu pavisam mulsinoši.

(ir ko piebilst)

unknown_entity

1:52p
Oooh, Bohren Megamiestā parīt. Žēl, ka tik vēlu uzzināju

(ir ko piebilst)

_re_

12:11p
man ir 219 neatvērti epasti privātajā listē, nekā diža tur nav, vnk jāsazortē, jāizdzēš, bet

(6 comments | ir ko piebilst)

au

11:59a
visa cita starpā es uz tādu atgriešanās eiforiju piereģistrējos skriet pusmaratonu maijā.
ārā ir slikts laiks, vēss, man ir iesnas, izskrējusi esmu, šķiet, tieši reizes četras. drusku mēģinu sevi mierināt, ka esmu pietiekami spēcīga, lai vēl paspētu, nu tur joga katru rītu, daudz staigāju, braucu ar riteni. vai ne, what can go wrong.
un aizvakar biju uz vienu funkcionālo treniņu, tā laikā pat īsti neiesvīdu, labi jutos, grūtību nebija, bet šodien, bet šodien.. - pa trepēm uzkāpt nevaru, apsēsties nevaru, pieliekties nevaru.
tātad - kājas -, kas man noderētu pusmaratonā un kas, manuprāt, nebija nemaz tik vājas, izrādās ir supervājas.

// vēl cita starpā, kādu jūs man ieteiktu, tādam svētdienas vingrotājam, pulkstenīti nopirkt? man jau svarīgākās laikam ir "kā izskatās" kategorijas, bet drusku gribētos arī sekot līdzi sirdij un tā.

(12 comments | ir ko piebilst)

mufs

9:49a
žurkas

Man ir dārzs, dārzā ir kompota kaudze (sic!), kas ir divu nodalījumu koka karkasā blakus dārza mazmājiņai.

loģiski, ka tai kaudzē patīk dzīvot žurkām, jo tur dēļ kompota trūdēšanas ir silti. Es nezinu, vai viņas ēd gurķu un kartupeļu mizas, kafijas biezumus jau toč nē. Domāju, ka aiz sētas esošie atkritumu konteineri sagādā daudzpusīgāku uzturu.

lai vai kā, man viņas nedaudz traucē, jo milzu alas ir ne tikai pa kaudzi, bet arī zem mazmājiņas un dārza nojumes terases. tādas bedres, ka dekoratīvie akmeņi ripo iekšā un zeme šūpojas.

viengad man ļoti labi ķērās; es nopirku tādus slazdus, kuros nevar ielīst kaķis vai suņi; diemžēl vienreiz bija ielīdusi zīlīte, lai miers viņas dvēselei.

bet šoziem neesmu noķērusi neko, liec kādus gardumus gribi.

atbilde uz jautājumu "kāpēc" izrādījās trekni pārliecinoša - tās žurkas tur ir puskaķa izmērā un elementāri nevar ielīst tais manos fancy slazdos.

(16 comments | ir ko piebilst)

mufs

9:14a
anglija bij aizslēgta, atslēga bij nolauzta

kihelkonna laipni man nesen noziņoja, ka Čiera tirgū ir liellopa sirdis - kas ir mana kaķa dienišķā maize.
maize sāka beigties un es paliku maliņā korporatīvo važu un aiztraucu šorīt (deviņos) uz tirgu, kurš ir vaļā no 8.

kā par neražu, šodien izrādījās kāda īpašā diena, kad Ļoti Svarīgs cilvēks nebija tirgu atslēdzis, tā nu pie durvīm mīņājās bars ļaužu ar maisiem un ābolu kasti un runāja, ka Svarīgajam Cilvēkam deviņos esot bijis jābūt juglā.

nu, neko, griezos apakaļ uz mājas ofisu.

mājas ofisā pamodināju kaķi, kurš nolēma, ka ir pēcpusdiena un es esmu atgriezusies no ofisa ofisa, kas nozīmē, ka viņam pienākas launags.

un tagad viņš uz mani bļauj.

nesaprot pulksteni, murmulis.

(2 comments | ir ko piebilst)

virginia_rabbit

8:13a
Siguldā esot tāda grupa jeb Māsība: "Tur visai atklāti tiekot apsaukāts mūsu valsts prezidents, atbalstīti padomju laiki un pielūgta Kali dieviete"

(4 comments | ir ko piebilst)

neraate

7:53a
interesanti, bet Spēka Dziesmas mainās. Kādas vismaz 2 sesijas tā bija Pistol Annies Hell On Heels (He made me pretty, he made me smart, I'm gonna break one million hearts) šobrīd Muse Supermassive Black Hole (I thouhgt that I'm a fool for noone, but ūū babey I'm a fool for you)

(ir ko piebilst)

Thursday, March 21st, 2024


aborigens

9:25a
Aleksandra Bites tulkojumā iznācis vēl viens pirmkristīgais teksts "Romas Klēmenta vēstule korintiešiem." Tulkotājs izvirza hipotēzi, ka autors tas pats, kurš vēstulei ebrejiem. Par to nezinu, bet teksts skaisti iztulkots. Rindas no Ījaba vai slavenais mīlestības raksturojums 1. korintiešiem 13 uzrādās it kā pirmoreiz. Iesaku.

"dzīvība nemirstībā, spožums taisnībā, patiesība atklātībā, ticība uzticībā, atturība svētumā"

(ir ko piebilst)

Wednesday, March 20th, 2024


virginia_rabbit

9:53p
Eižena jaunā animācija

https://youtu.be/urlnZrX-2dQ?si=uKwKJlQ3KcvtGX00

(2 comments | ir ko piebilst)

inese_tk

7:31p
marts

Man šodien bija visādi lieli plāni ar lietām, kas jāizdara, bet es principā visu dienu čatoju ar Briedi. Tas, protams, ir interesantāk, nekā plānotie darbi.
Vismaz biju peldēt.

(ir ko piebilst)

brookings

3:31p
Israel- Palestine

"With all due respect, you are a fantastic moron."


Tomēr es diezgan daudz iemācījos no šī 5 stundu strīda starp Finkelstein + Rabbani un Morris + Bennecelli.





(ir ko piebilst)

black_data

1:08p
Šorīt mani informēja, ka Didrihsone esot piezemējusies tajā pašā provincē, uz kuru mēs rīt izlidojam. Es domāju, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet ņemot vērā, ka pie mana trenera nāk arī visādi influenceri, un es viņus uz aci nemāku atšķirt no parastiem cilvēkiem, es neko nevaru izslēgt.

Visādi citādi es ceru, ka nedēļas laikā būšu iemācījies nostāties špagatā, vai vismaz izmēģinājis "american dancing" kā Van Damme.

https://www.youtube.com/watch?v=CE8XKeN0zk4

(2 comments | ir ko piebilst)

antiprojekcija
12:47p
Ilgais covid

Pretēji cibas "ekspertiem", kas joprojām vēl "atmasko" "kovida panikas cēlājus" par to kā "nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas" (balstoties uz viedokļrakstiem, protams), zinātnieki turpina atklāt, ka šamais tomēr ir diezgan reāls un gana riebīgs.

Lūk, uzdūros svaigam rakstam Nature par to kā zinātnieki ir demonstrējuši, ka covid sapurgā asins-smadzeņu barjeru, ar bēdīgām un dažreiz ilglaicīgām neiroloģiskām sekām.

(55 comments | ir ko piebilst)

au

10:23a
es sevi pārspēju jau trešajā dienā jeb spilvens - birojs 2h, pa ceļam vēl iebraucu Zvaigznē nopirkt Ciglīti.
kāpēc es to visu piefiksēju?
jo man ir svarīgi saglabāt to ceļojumā iegūto plūsmas sajūtu.
ka es neskrienu, bet dzīvoju.

(2 comments | ir ko piebilst)

virginia_rabbit

8:29a
mazliet literatūras:
"21. gadsimta Vācijas akadēmijā atdzimis Rubensa "Sabīniešu nolaupīšanas" tuvplāns: ārzemju pētniece, trimdiniece, cīnās pret vecāku vācu profesoru viņa kabinetā, kož, sper, tiecas prom no viņa uzmācīgā tvēriena"

https://satori.lv/article/izdzivosana-klusuma

(3 comments | ir ko piebilst)

dienasgramata

8:22a
DELFI. Atlantijas okeāns nepastāvēs mūžīgi, liecina pētījums
Āfrika lūst divās daļās – būs jauns kontinents vai nebūs?
Kontinentu pārvietošanās var aizsūtīt pie tēviem visus planētas zīdītājus
Dzīvsudrabs stāsta par lielāko masveida izmiršanu planētas vēsturē

(ir ko piebilst)

neraate

7:57a
man JAU ir nīgrumiņš un šorīt cilvēki stulbi izpildās, gan jau izgāzīšos ar blīkšķi nu tīri tā lai jautrāk

(ir ko piebilst)

Tuesday, March 19th, 2024


penny_lane

6:10p
Bovē busā beibe ar ideālu nazālu akcentu pajautāja, kur apstājas buss, viņai bija ķiršu sarkanas lūpas, kļošas un čirkaini mati, es zināju, ka viņa dodas uz Parīzi, es zināju, ka viņa ir mācījusies franču valodu un es zināju, ka varu izlikties, ka nedzirdu viņas mazliet britiskos “t”.

Bet I am too old for this shit, tāpēc ar austrumeiropas akcentu teicu angliski “Porte Maillot”, iebakstot kartē aptuvenā rajonā.

Blakus lidenē sieviete lasīja grāmatu, ko sauca Monas Lizas skatiens vai tamlīdzīgi, kā grāmatzīmi izmantojot lapu, kur sadrukātas visādas Monas Lizas, I shit you not.

Man ir pāris brīvas stundas, un es zinu, ka viss mans cinisms ir bailes. I used to be young here. Neviena cita pilsēta nav tā man iesitusi pa aknām, neviena cita pilsēta mani nav tik skarbi audzinājusi, un ikreiz, kad redzu sapni par Parīzi kāda acīs, es redzu sevi. Un man bail, ka nekas labāks man neienāks prātā kā uzrausties Monmartras kāpņu augšā, skatīties uz šo nemainīgo pilsētu un zināt, ka es šeit esmu atvedusi pilnīgi visus cilvēkus, ko jebkad esmu mīlējusi.

Jāuzkrāso lūpas, neesmu mēnesi krāsojusi lūpas. Viņi tur spēlēs kādu banālu RHCP dziesmu, un es sev jautāšu - ko es šeit daru?

(2 comments | ir ko piebilst)

begemots

6:44p
paēdušai pelei...

To, cik labi, ir, kad saulei nokrītot, temperatūra nenokrīt zemāk par 20, es sapratīšu rīt, pēc atgriešanās.

Pagaidām vakara vējš liek justies nedaudz drēgni, un jāsecina, ka Ēģiptes pavasaris tomēr nav vasara.

Jāatceras uzlikt apkure pirms izlidošanas, lai mājās nav tik auksts, cik uz ielas.

(4 comments | ir ko piebilst)

spect_actor

11:54a
"Veldre" tikai aprīļa vidū vai beigās, bet ilgāk šādi vairs dzīvot nevaru. Mēģināju tikt Ģintermuižā, tur neviens necēla, apnika zvanīt. Beigās kaut kad nākamnedēļ ņemu atvaļinājumu, 4. aprīlī uz Romu! (pateicoties Žuļa iniciatīvai savākt no maniem mīļajiem naudu). Dzīvošu ārpus pilsētas, iešu pārgājienā gar ezeru. Ceru, ka tā arī tā slimnīcas rinda pienāks.

(1 comment | ir ko piebilst)

mufs

10:49a
Brīvdienās biju pie mammas.

Kāpņu telpā satiku savu bērnības labāko draudzeni. Viņa bija (nu, ir) 3 gadus vecāka, toreiz - pirmsskolas/pamatskolas vecumā - gan tam bija īpašāks svars kā tagadējos čēesmit.
labi,tas nav svarīgi. Kad viņa sāka studēt Rīgā, es vēl pāris reizes tikos, bet tad viņais sadzima bērni un, nu, notika, kā jau notiek.

tagad kāpnēs viņa, protams, uzreiz metās teikt "sveika sen neredzētā", ievilka elpu, bet es iespruku dzīvoklī.

kā par neražu, izejot uz pastaigu ar suņiem, viņa ar trāpījās pagalmā ar saviem, nezinu, mazbērniem, bērniem. un atkal jau gribēja turpināt ar "kā tad iet"

noņurdēju labi un nonšalanti devos tālāk.

a ko man bija darīt. nu, es nevaru tos smalltalkus, tāpēc es vienmēr izvairos no paziņām uz ielas, jo man tas šķiet tik bezjēdzīgi.

jā, kādreiz mūs kas saistīja, bet tagad es esmu ultra introverts dīvainis, man nav ne mazākās vēlēšanās parunāties parunāšanās pēc, pat, ja tas no malas izskatās nepieklājīgi, man savu resursu ir tik, cik ir, un es tos netaisos izsēt vējā.

šis ir nedaudz tāds sensitīvs topiks, jo gadu gaitā man soctīklos ir gadījies saņemt no izbijušiem studiju biedriem or smth, kas grib atjaunot kontaktu. es esmu vnk noignorējusi. a ko man rakstīt - it's not you, it's me?
lai gan tas nav tiesa, it most probably is party you, jo, ja nu man liktos ļoti interesanti, gan jau es sagrabinātu kādu resursiņu.

bet es tiešām, tiešām necilvēkoju. Ciba neskaitās, tviteris arī nē.

man ir mana bestfriend, kas nedzīvo LV, līdz ar to reizēm parunājam whatsapā, mana trenere, ar kuru sūtām memes un parunājam par suņiem/sportu, un draudzene, kas ir suņos UN putnos.

ja neskaita vēl pāris putnu grupas čatus un 1 suņu grupas čatu, es neko nekomunicēju.

ok, mammai aizsūtu kādu daily bildi ar astaiņim un vēl ir significant other, bet tas nudien viss.

es jau varētu teikt, ka pie vainas pretīgais ofiss, bet tā tas ir gadiem, arī pirms ofisa.

un es esmu absolūti apmierināta, bet reizēm man ir sajūta, ka jātaisnojas.

(10 comments | ir ko piebilst)

krii

10:41a
Šodien - svētā Jāzepa dienā - īstais brīdis pārstādīt mājas telpaugus!

(21 comments | ir ko piebilst)

au

10:01a
no spilvena līdz birojam

šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.

(ir ko piebilst)

Monday, March 18th, 2024


inese_tk

10:32p
marts

M-me Z Pušak
1, rue de L Ecole
Polytehnique
Paris

Exped: A. Vilde
9 Bd Gambetta
Nice

Nice 9.3.27.
Mīļā, Zelmuāt, kamdēļ no Tevis tik ilgi nekādu ziņu? Kas ir ar Tevi.
Savā istabiņā būšu tikai līdz 12.3 - tad - dievs zin kur.
Raksti uz ateliej /?/ - cik ilgi būsi Parizē. Es ari gribu braukt. Varbūt tūliņ tikko saņemšu Tavu vēstuli. Man Z. gribas, but pie Tevis, daudz stāstīt un varbūt raudāt...
Mīļi, mīļi skūpstu
Aļa

pastkarte no Nicas uz Parīzi )

par Zelmu Pušak neko pagaidām neatradu. ir info par Zelmu Bērziņu (Bērziņa ir vīra uzvārds), kas studējusi tieslietas Parīzē, Sorbonā. bet nav ne jausmas vai tā ir šī vai kāda cita.

(ir ko piebilst)


> 50 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba
hackers counter system