Saulgriežu nakts
Mājā +30 grādi, ar bērnu pārvācāmies Saulgriežu nakti nogulēt teltī savā dārzā, kur vakarpusē ap 24.

Gulēt teltī blīvi apdzīvotā piepilsētā ir pavisam kas cits nekā gulēt teltī mežā pie ezera un pat gluži kas cits nekā gulēt teltī festivālā.

Pirmkārt - ielu apgaismojums un saulgriežu nakts nodrošina to, ka ir ļoti gaišs. Bet mēs bijām noguruši un aizmigām pie lsm bērnistabas pasakas par alvas zaldātiņu (tā arī neatcerētjos un neuzzināju, kā tā pasaka beidzās).

Otrkārt - pusvienos mani pamodināja kaķu koncerts. Mans visu mūžu dzīvoklī dzīvojušais mincis pamazām transformējas par āra kaķi un šonakt bija ticis līdz teritorijas dalīšanai ar kādu melnu kaķi, kura teritorijas perimetrs šobrīd ir nosprausts tieši gar mūsu šķūnīti, t.i., ne vairāk kā 5 m no telts. Noķēru savējo un gribēju iemest mājā, bet viņš izrāvās un nozuda savās jaunatklātajās nakts dzīvnieka gaitās kaut kur krūmos.

Treškārt - ap plkst.5 mani pamodināja skaļš KRĀ KRĀ tieši virs galvas. Pusmiegā atcerējos stāstus par zaglīgiem putniem un metos glābt uz dārza galda atstātās brilles.

Ceturtkārt - mans bērns, izrādās, miegā ir ļoti kauslīgs, visu laiku kaut ko rotē un trāpa, piemēram, ar kāju man pa galvu, un tā vairākas reizes.

Piektkārt - 7 no ŗīta atkanēja tīri skaista Līgo dziesma kora izpildījumā. Izrādās - kaimiņi ieslēguši LR2, pasaulē garākā līgodziesma (spriežot pēc džingla).

Sestkārt - pamodos ar joprojām pēc peldēšanās slapjiem matiem. Gan jau slapjas galvas sajūta miega kvalitāti pārāk neuzlabo.

Tagad nāk miegs. Bet visu vasariņu gan jau jāguļ nebūs un varbūt pat odi nekodīs.