| View: | Par lietotāju. |
| View: | Draugi raksta. |
| View: | Kalendāra skats. |
| View: | Izlase. |
| You're looking at 40 entries, after skipping 80 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 40 entries or forward 40 entries. | |
|
|
LiveJournal for jā un nē.
|
||||||||||
| Sunday, March 27th, 2022 |
|
||
|
Skečs par ministry of silly walks šobrīd ir par manu dēlu. Vakar mēs gājām mājās un viņam pēkšņi ieslēdzās atpakaļgaita. Tas ir tā, ka skrien no kalna lejā atmuguriski un nelabi bļauj: "AAAA!" Es pat paspēju pavaicāt, kāpēc tā atpakaļgaita tik skaļa, un saņēmu atbildi, ka atpakaļgaita neesot skaļa, bet viņš pats esot skaļš, jo nevar izslēgt atpakaļgaitu. Es pamēģināju viņu apgriezt otrādi, bet tad viņš turpināja skriet atpakaļgaitā, tikai mājām pretējā virzienā, mums abiem priecīgi smejoties. šī jezga piesaistīja dažu vīriešu suņu staidzinātāju uzmanību. Kādu kvartālu mums sekoja, es jau sāku tramīgi atskatīties, līdz sagaidīju jautājumu : "Vai viss kārtībā? Dzirdējām, ka bērns kliedz Palīgā un nācām skatīties!" Es pat apstulbu, bet paskaidroju, ka viņš bļauj tikai AAA, nevis palīgā, un dara to tāpēc, ka spēlē, ka viņam ieslēgusies atpakaļgaita, ko nevar izslēgt. Onkuļus laikam šāds dīvains skaidrojums apmierināja, un viņi strauji mainīja trajektoriju par 180 grādiem un devās mājās ar visiem sunīšiem. Bet es turpināju ceļu priecīga, ka mūsu pilsētā tik nevienaldzīga sabiedrība. Savukārt mājās bija beigusies kaķu barība un pārāk vēls, lai nopirktu, tāpēc pabaroju kaķi ar makaronos iemaisītiem kalmāru konserviem. Jau ejot tīrīt zobus pamanīju, ka saldajā ēdienā viņš lok bērna neizdzerto kakao. |
||
|
|
| Friday, March 25th, 2022 |
|
||
|
Dienas šitpostinga atradums - vēdiskais astrologs, kurš komentē visa starpā arī Ukrainas karu. Mangala (Marsa)Tranzīts uz Makara Rashi (Mežāzis) ir 26. Februārī, 2022, Sestdien,plkst. 12:38, un atradīsies tur līdz 7. aprillim 2022, ceturtdiena 13:05. Var būt ļoti pārspīlēta uzmanība un pieķeršanās pasaulīgām un materiāla rakstura tematikām. Marsam, sasniedzot tieši šo Nakšatras padu (ceturksni), var būt darīšanas ar varas struktūrām un konfliktiem visdziļākajā līmenī. Tātad, sākot ar 22.02.2022 - Marsa un Saturna enerğijām ir potenciāls iziet ārpus kontroles. Esam uz slidena ceļa gan tiešā,gan pārnestā nozīmē. Bet kopējos, vissarežğītākos "Marsiāniska" rakstura notikumus, Kalapurushas Karmas Sthana (Karmas mājā) t.i. Saturna mājā, Marss iekustinās ar savu tranzītu uz Uttara Ashada Nakshatras 1 Padu 22.02.2022 plkst. 12:42 pēc Latvijas Laika. Universālajā lietu kārtībā Uttarashada ir saistīta ar ‘apradhrishya shakti’- spējas iegūt paliekošu uzvaru. Enerğētiskajā līmenī Marss /Saules pārstāvētajā Nakshatrā un Saturna mājā var realizēties ar devīzi : "Mērķis šeit ir svarīgāks, nekā līdzekļi"- tā domās vara, bet tautas tā nedomās. Var būt ļoti pārspīlēta uzmanība un pieķeršanās pasaulīgām un materiāla rakstura tematikām. Marsam, sasniedzot tieši šo Nakšatras padu (ceturksni), var būt darīšanas ar varas struktūrām un konfliktiem visdziļākajā līmenī. Šī jezga vēl attīstīsies līdz 7 martam, bet ap 16 aprilli vispār būs beigusies. Pēc jūsu jautājumiem aplūkoju arī Ukrainas prezidenta astrokarti. Un pēc tajā redzamajiem datiem un man dotās izpratnes Jyotish Shastrā viņa pilnnvaru laiks beidzās 12-25 maijā 2022,vai jebkurā gadijumā notiek straujas izmaiņas viņa dzīvē. https://www.facebook.com/arturs.okm Protams, "nenostājas nevienā no pusēm" un ir antivakseris :D |
||
|
|
| Wednesday, March 23rd, 2022 |
|
||
|
Kremļa naratīvi, par kuriem es ļoti gribētu, lai tie ir patiesi: 1) Krievija nebombardē mierīgos iedzīvotājus, bet tikai militārus objektus (viņi gan pēdējā laikā laikam sākuši teikt, ka to dara ukraiņi, bet to šoreiz izlaižam); 2) Karu ir izplānojuši tie paši ķirzakcilvēki, kas pandēmiju, tikai tāpēc, lai izlīdzsvarotu pandēmijā sadrukāto naudu. Jā, lūdzu, izlīdzsvarojiet! (reāli gan kremlīgais naratīvs laikam bija, ka karš ir lai attaisnotu, nevis novērstu inflāciju, bet to šoreiz arī izlaižam). |
||
|
|
| Sunday, March 20th, 2022 |
|
||
|
Rubrikā uzzinu_pēdējais: Mariupole Putinaprāt atrodas Doņeckas Tautas republikā. Kāpēc Krievija bombardē Doņeckas Tautas republiku? UPD.tomēr nē, tikai Doņeckas apgabalā. Tā "republika" ir tikai puse no apgabala. |
||
|
|
|
||
|
Manās mājās Z ir rakstīts uz ķīniešu irobota un izdevniecības Zvaigzne grāmatu muguriņām. Savukārt Nestle grupas produkciju lieto tikai kaķis. |
||
|
|
| Monday, March 14th, 2022 |
|
||
|
Vienam no tiem tīņiem prasa pabeigt rindiņu dziesmai Vladimir Putin moloģec, no kā es uzzināju, ka eksistē šāda https://m.youtube.com/watch?v=OJ5BzFXr43 |
||
|
|
| Sunday, March 13th, 2022 |
|
||
| Redzēju pirmo tauriņu. Dzeltens! | ||
|
|
| Thursday, March 10th, 2022 |
|
||
| Pūķins krasavčegs | ||
|
|
|
||
|
Ja kādam šķiet, ka viņa no soctīkliem nākušās idejas par Rietumiem, kuros samaitā bērnus, par kripatiņu atšķiras no šīm tantītēm, tad ieslēdziet smadzenes (ja jums ir). Ja kādam šķiet, ka Rietumi ar saviem dažus mēnešus ilgušajiem vakcīnmandātiem ir kļuvuši pārāk totalitāri jūsu smalkajai demokrātijas izjūtai, iesaku izklaidējošu austrumniecisku video par vienkārši dzimtenes mīlestību.
|
||
|
|
| Tuesday, March 8th, 2022 |
| Sunday, March 6th, 2022 |
|
||
|
Tas notiek. Bērns jāj pa istabu uz kartona kastes ar florbola nūju pār plecu un sauc, ka ir tanks un dodas šaut krievu karavīrus. Es vienmēr esmu bijusi ļoti negatīvi noskaņota pret militārām spēlēm (uz cilvēkiem šaut NEDRĪKST !!!), bet šoreiz man nav, ko iebilst. |
||
|
|
| Friday, March 4th, 2022 |
|
||
|
How can I save my little boy from Oppenheimer's deadly toy?... Is if the Russians love their children too
Tieši jābrīnās, cik maz kas pasaulē patiesībā mainījies kopš manas dzimšanas. Ja nu vienīgi tagad esam priekškaram otrā pusē. |
||
|
|
| Tuesday, March 1st, 2022 |
|
||
|
-Kur ir otra zeķe? -To mēs nezinām. -Ā, rekur! Kas viņu te nolicis? -To mēs nezinām. Ja mēs to zinātu, mēs būtu zinātnieki... |
||
|
|
| Monday, February 28th, 2022 |
|
||
| Nu, tagad gan Krievijai vairs nepaliek cerību uz uzvaru! | ||
|
|
|
||
| Kāds zina, par ko no facebook ir izbanots Ainārs ŠLESERS? | ||
|
|
| Friday, February 25th, 2022 |
|
||
|
Antivakserisms exposed! https://www.delfi.lv/atmaskots/kremla-p Paldies, Delfi, par rakstu! Pats "brīvības modinātājs", šķiet, savu eseju jau izdzēsis. Laikam par traku pat priekš covid noliedzējiem. UPD. Tomēr nē, nav izdzēsis https://www.facebook.com/sensejs.ai Tiem, kas kā vienmēr tankā - viens no galvenajiem antivakseru darboņiem Latvijā. Turpiniet ticēt Davosas forumam, lohi! |
||
|
|
|
||
| Pamodos. Krievi bombardē Kijevu. Prātam neaptverami. | ||
|
|
| Friday, February 18th, 2022 |
|
||
|
- Mammu, kāpēc skaitlim 11 viens vieninieks ir labajā, bet otrs - kreisajā pusē? -... |
||
|
|
| Wednesday, February 16th, 2022 |
|
||
|
Sestdien bijām nelielā izbraucienā uz citu pasauli - slēpot uz purvu. Tā ir tāda parasti nepieejama kilometriem gara teritorija, kur ziemā izskatās tieši kā Somijas Lapzemē. Šī ziema ar savām temperatūru svārstībām ir uzaudzējusi kārtīgu sērsnu, tā ka slēpes droši slīd pāri visiem akačiem un kukuržņiem kaut kur tur apakšā. Redzējām arī dažādas zvēru takas - aļņi, piemēram, diezgan grimst, ejot pa purvu, bet vilki (vai varbūt suņi?, bet barā) gandrīz negrimst. Noķēru kaut kādu pirmatnēju sajūtu, tā laižoties pāri saulītes apspīdētam klajumam kopā ar bērnu, vīrs aizbraucis kaut kur pa priekšu ātrāk paālēties. Tieši tā gadsimtiem ilgi droši vien ir pastāvējusi slēpošana - lai apciemotu sen neredzētos kaimiņus aiz purva vai - vēlāk - aizslēpotu uz veikalu, nevis kaut kāda sportošana labi sagatavotā trasē. Sīkais visu laiku žāvās, bet cēlās augšā un teica, ka viņam patīk un gribētu braukt uz purvu vēl. Toties turpceļā nomaldījāmies un nokļuvām mazliet Krievijā. Ja google Maps iebaksta random Krievijas sādžā, tad tur izskatās tāpat - sabrukuši šķūņi, pie mājas pieci šroti un vēl visādi krāmi kā veca sadzīves tehnika, kas vienkārši iznesta pagalmā vai atvilkts no nezin kurienes. Vienai īpaši šausmīgai mājai pāri ceļam kokā bija iecelts un jau pussagruvis štābiņš. Es gan ceru, ka visus bērnus no turienes jau sen ir aizvedusi Bāriņtiesa, un tagad tur dzīvo tikai zombiji, jo skaidrā tur dzīvot nav iespējams. Bet pie mājas šķietami braukšanas kārtībā esošs džips, tā ka apdzīvota bija, kāds arī baro tos divus nezvērus, kas riedami uzklupa mūsu auto. |
||
|
|
| Friday, February 11th, 2022 |
|
||||
|
Pabeidzu vienu besīgu mazdarbu un aizdomājos - bet tiešām, ja tinderī uzglūn svindleri, tad kur lai mūsdienās iepazīstas? Man, par laimi, nav aktuāli, bet es arī galīgi negribētu tinderī. Man, pirmkārt, būtu konkrēti neērti, ka mani izvēlas pēc bildes smukuma. Pati arī justos ļoti neveikli, svaipojot vīriešus pa labi vai kreisi pēc kritērijiem, kādiem gan? - par resnu, par plikpaurainu? Diez vai. Man liekas, es aizsvaipotu uz nē pusi (pa kreisi?) arī visus, kas man liekas par smuku vai stilīgu, jo ko tad es, es jau neko... Smieklīgi, ka dzīvē ar šo es laikam īsti nesirgstu, jo esmu iepazinusies visādi - darbā, mūzikas festivālā, arī uz ielas un tramvaja pieturā. Un, nē, es neesmu abnormāli smuka, ka pie manis nāk pielūdzēju bari un saka "meitenīt, drīkst iepazīties?"(es arī no šāda piedāvājuma laikam drīzāk apmulstu un aizlaistos nafig), vienkārši dzīvē tā iepazīšanās lielākoties notiek tā it kā nejauši, ka nemaz nemani, kurā brīdī esi aizsvaipojos uz jā pusi(pa labi?). Ja vajadzētu, es gan droši vien varētu šim tikt pāri, bet tik un tā esmu priecīga, ka nevajag :D |
||||
|
|
| Tuesday, February 8th, 2022 |
|
||||
| Aizliegtais paņēmiens palaida garām neticamu izdevību Mīlestības mājas sižetu palaist 14.februārī! | ||||
|
|
|
||||
|
Man visa tā asociācija Ģimene un Mīlestības māja, un pārējie sektanti liekas kaut kādi tumsas spēki. Pirms kāda laika, man liekas, neraate bija kaut ko ielinkojusi par to mīlestības pedagoģijas grāmatu (varu kļūdīties, iespējams, kāda cita daudzbērnu mamma, varbūt pat fb, nevis cibā), es pavirši apskatījos, atceros, ka man neiepatikās tās autores učenes seja un intonācija, un aizraušanās ar "sievišķību", tāpēc nemaz neskatījos tālāk. Bet nu pizģec! |
||||
|
|
| Tuesday, January 25th, 2022 |
|
||
|
Palasīju jaunākos “vegānu cepešus” un esmu vegānu pusē. Mani gan ļoti šai agrajā stundā piesaistīja replika par Ķīnu, kas kakā šķidru uz Rietumu zaļo centieniem. Citāts aptuvens, autoru neatceros, bet es, piemēram, negribētu šādas domas un piestrādātu pie domu higiēnas, lai manā prātā nāktu ne tik pretīgi salīdzinājumi. Tā jau - doma varbūt nav nepareiza šobrīd. Bet domāju, nevajag par zemu novērtēt Rietumu ideoloģijas ietekmi uz attīstības valstīm. Nevajag aizmirst, ka 95% pasaules populācijas joprojām dzīvo nabadzībā un ēst vai neēst gaļu vai vispār ēst vai neēst tur nav nekāds izvēles jautājums. Atceramies veco joku, ka bads sāksies, kad ķīnieši sāks ēst ar dakšiņām? Ir vēl viens - dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls esot kaut kādos tur laikam 70.gados aizbraucis uz Ķīnu un izteicis sajūsminātu piezīmi, cik ielās daudz velosipēdu. Uz ko politiķis lepni atbildējis: Neuztraucieties, pēc 10 gadiem tie visi būs auto! Politiķa prognoze piepildījās, un Ķīna varēja sākt cīnīties ar tām pašām problēmām kā Rietumi - sastrēgumi, slikta gaisa kvalitāte pilsētās utt. Man ir bail iedomāties, kāda būtu pasaule, ja visi nabadzīgie indieši u.c Āzijas iedzīvotāji, afrikāņi utt. sāktu ēst gaļu katru dienu, 3x dienā kā vidējām latvietim šķiet normāli. Īstenībā nekā normāla tur nav, lielākā cilvēces daļa tā šobrīd nedara. Un ja gribētu darīt - nekādas AES vai gaļas laboratorijas tādu pieprasījumu nespētu nodrošināt. Rietumu dzīvesveids lielā mērā ir paraugs pārējai pasaulei. Piemērs ar ķīniešu velosipēdiem ļoti labi parāda, kā attīstības valsts veselīgu praksi aizstāj ar neveselīgu, nekritiski pieņemot Rietumu dzīvesveidu “attīstības” un “izaugsmes” vārdā. Nav runa par to, ka izaugsme ir slikta. Jautājums ir par to, kam ir vērts tērēt resursus, kuras tehnoloģijas un prakses globāli ir ilgtspējīgas, kuras nav. Rietumi ir trendsetter, tāpēc, ja Rietumi sāks darīt zaļāk, arī pārējā pasaule pavilksies līdzi. Ja Rietumi turpinās resursu pārtēriņu, arī pārējā pasaule gribēs darīt to pašu. |
||
|
|
|
||
| Sapņoju, ka mainu darbu un nozari un taisos sākt strādāt kaut kādā lielā kaut ko ražojošā uzņēmumā jaunu produktu izstrādē, vairs nespēju atcerēties, kādu, bet, iespējams, arī sapnī tas nebija sevišķi skaidrs. Darba intervijas vietā ir tāda kā liela korporatīva prezentācija, kurā tieku video formātā iepazīstināta ar faktiem par uzņēmumu. Atceros dažus - jāstrādā 18 stundas dienā, kā arī, lai veidotu teambildingu, jāuzsauc kolēģiem salāti. Man sapnī likās drusku stulbi, ka tie kapitālisti tik skopi, ka pat teambildingu neapmaksā, bet liek pirkt salātus. Par 18h darbadienu nodomāju, ka man no saviem laukiem nereāli izbraukāt (kaimiņš - bijušais draugs - gan pieteicās palīdzēt, jo arī tur jau strādā), bet es nospriedu, ka tās 18h nekādi nevar būt taisnība, jo pamanīju, ka uzņēmumā kaut kādā izpētes daļā no pazīstamiem vārdiem strādā arī Jana Kukaine un Inga Gaile, un nevar būt, ka viņas strādā 18h, viņām taču ir bērni. Laikam beigās piekritu, jo maksāt laikam solīja labi, un pat sapnī zināju, ka man ļoti vajag naudu. Tā kā strādātu kopā ar bijušo priekšnieci, tad algai būtu jābūt labai, jo viņa par velti nestrādā. Man liekas, mums bija arī ar sarkankoka paneļiem apšūts kabinets. Atceros, ka bija jāpabeidz kaut kādi darbi esošajā darbā, bet neatceros, kā tiku ar to galā, jo pamodos. Droši vien no tā, ka mazais atnācis uz lielo gultu, bet nez kādēļ ielīdis pie tēta. | ||
|
|
| Friday, January 21st, 2022 |
|
||||
|
What are some signs that a person is too broken to be helped by psychotherapy? There is really only one sign that someone is too broken to be helped by psychotherapy. That is not going to psychotherapy. |
||||
|
|
| Thursday, January 20th, 2022 |
|
||
| Kas man jādara, ja vienas dienas laikā 2x esmu kļuvusi par kontaktpersonas kontaktpersonu? Nekas? Paštests? Kaitēt man nekas nekaiš tb simptomu nav. | ||
|
|
|
||
| Malkovičs, Malkovičs, bet man tik ļoti patika Dapkunaite seriālā Okkupert, ka, atgriežoties no bērnu kopšanas atvaļinājuma, visas darba kleitas centos sapirkt kā tai viņas (ļaunajai) varonei. | ||
|
|
| Sunday, January 16th, 2022 |
|
||
|
Šodien gribējām braukt skatīties torni, bet procesā pārdomājām un aizbraucām uz ezeru. Uzkāpām uz ledus un ledus teica Krakš! Es nobijos un rādīju vīram rokas locītavu, lai patausta, cik man ātrs pulss, bet viņš tikai smējās un teica, ka normāls pulss un normāls ledus, tāpēc es mazliet nomierinājos, un mēs aizgājām uz mašīnu pēc slidām un pavadījām lielisku pēcpusdienu slidojot uz plāna ledus, kurš bija pārsteidzoši gluds, bet dienas gaitā kļuva aizvien mīkstāks un slapjāks, kamēr sāka pa īstam līt, un tad gan metām mieru. Apkārt ezeram apslidot gan sākām, bet tomēr sabijāmies un griezāmies atpakaļ. Pagājušogad, kad bija kailsals un lielie mīnusi, tad gan bija brīnišķīgi slidot apkārt ezeram, bet tad arī tas ledus bija pilnīgi gluds, kā spogulis, kamēr šodien diezgan grubuļains vietās, kur lielākā salā kaut kādi asprāši izskatījas, ka bija griezuši saulītes un iebraukuši ledū pamatīgas rievas. Bija arī dažas diezgan biedējošas plaisas. Es neesmu ļoti sportiska, bet dievinu kustēties brīvā dabā. Tāpēc es mīlu distanču slēpošanu un bezgalīgas trases cauri mežiem. Bet slidošana ir kaut kas vēl īpašāks - traukties pa ledu ir gandrīz kā lidot. Redzējām arī daudz dažādu vairāk un mazāk pliku cilvēku, kas brauca peldēties āliņģī. Viens vīrietis bija pavisam pliks, un es atcerējos, ka manas mātes vīram bija joks jeb ticējums, ka, ja sveša sieviete ierauga tavu krāniņu, tas pārstāj augt. Nu ko, laikam pārstās. Bet ziemas peldēšana tiešām ir kļuvusi populārāka par slidošanu, kā izskatās. Turklāt tas diez vai ir tikai tik tok trends, jo viena daļa no tiem cilvēkiem bija tik veci, ka noteikti nav tiktokā. Varbūt viņi domā, ka tas pasargā pret kovid. |
||
|
|
| Saturday, January 15th, 2022 |
|
||
| Ir sliktas dienas, un tad ir dienas kā šī, kad spīd saule un nekas nesāp un nebesī. Karinu pagalmā veļu un jūtos laimīga par atkusni, kurš šoreiz atnācis kā tāda svētība. Izmazgāju 3 veļasmašīnas, virtuvi un ledusskapi, uztaisīju normālas pusdienas (ar saldo), izvedu bērnu 5km pastaigā pa mežu ar kāpšanu ledus kalniņā un iešanu pa apledojušu bezmargu laipiņu pāri upītei. Vakarā vēl mazliet pastrādāju, un jūtos nevis nogurusi, bet atpūtusies, laikam pilnmēness nāk. | ||
|
|
| Friday, January 14th, 2022 |
|
||
|
Man ir tā, ka pamostos 4 vai 5 visa tāda fight or flight noskaņojumā, bet neceļos augšā, lai nepamodinātu vīru un bērnu. Kaut ko pabakstu internetā, nomierinos, dažreiz aizmiegu, citreiz ne. Pēc tam ceļos pēc 7 galīgi saburzīta un līdz pusdienām nespēju īsti atjēgties. Iepriekšējā Rīgas dzīvē esmu tādos fight or flight stāvokļos arī braukusi uz biroju. Nebija jau tā, ka tām rīta stundām baigais zelts būtu bijis mutē, bet vismaz iemantoju darbaholiķes slavu un atzinību no līdzīgiem psihopātiem. Bet tas bija vēl bezbērnu dzīvē, kad neviens nebija jānogādā dārziņā. Tagad tikai saburzīta spoguļojos zoom lodziņā un uzklausu "komplimentus", ka izskatos nogurusi. Šorīt dušā domāju par to, ka varbūt vienkārši neesmu radīta darbam, ka neesmu savā vietā, ka man vienkārši objektīvi ir par grūtu. Rīgā biju skrūvīte lielā mehānismā un tāpat brīžiem jutos pārslogota, tagad atbildība ir tikai augusi. Tā teikt - esmu paaugstinājusies par pirmo čali ciemā, kas ienes laukos "Rīgas līmeni", ja ne vispār Eiropas vai pasaules, khhh. Un es vienkārši nevaru, man ir par grūtu, I do not have what it takes, ja. Un nepalīdz arī nesakārtotā sadzīve. Ok, pačīkstēts ir, pie darba! |
||
|
|
| Tuesday, January 11th, 2022 |
|
||
| Jāpieraksta, lai neaizmirstu: šorīt braucām ar vīratēvu uz bērna dārziņu pa citu ceļu, un viņš priecīgs saka, ka atceras šo vietu, jo ome te esot jaunībā īrējusi jumta istabiņu. Es atcerējos, ka tajā pavasarī, kad izsludināja pandēmiju, daudz pastaigājos pa mežiem un pilsētas nomalēm, un pie vienas no tām mājelēm tieši tajā ielā mani pārņēma tāda ļoti spēcīga dežavū sajūta, it kā es būtu te jau bijusi vai dzīvojusi iepriekš. Tādas sajūtas reizēm mēdz pierakstīt iepriekšējām dzīvēm. Gandrīz vai jāaizved ome pastaigā un jānoprasa, kura īsti bija tā māja, kurā pirms 40 gadiem tika ieņemts mans vīrs. | ||
|
|
| Monday, January 10th, 2022 |
|
||
|
Dēls : Es mīlu visas meitenes, kādas vien pazīstu? Es: Dārziņā? Es : Es mīlu visas meitenes, gan lielas, gan mazas. Arī tevi, vecmāmiņu un omi! |
||
|
|
|
||
|
Nedēļas sasniegums : paprasīt draudzenei naudu par savu prof. pakalpojumu. Parasti šajā punktā žagojos un nevaru saprast, vai un cik ir pieklājīgi ņemt, bet šoreiz saņēmos un paprasīju tirgus cenu. Pat zinu, ka gribu par to naudu atļauties tādu vannu kā projektā, nevis kādu varēsim atļauties! Nedēļas pirkums - speciālās mēnešreižu apakšbikses. Ļoti labs izgudrojums, rekomendēju. Pēc gadiem ilgas piltuves lietošanas nesen biju nopirkusi kaut kādas aromatizētās always, kas bija tik smirdīgas, ka nolēmu - nekad vairs. Nedēļas grāmata - “Mājoklis”. Kaut kā intonatīvi šķita mazliet līdzīga Slampes meitenēm, droši vien dēļ autobigrāfiskās formas. Arī kā tādi par mani mazliet vecāku paaudžu manifesti, forši uzzināt, ko domāja tie 90.gadu stilīgie, uz kuriem pieaugot skatījos (to pašu, ko mēs, jeb neko labu).Tāda dzīvā jaunāko laiku vēsture, bet ne tikai - uz beigām, protams, mazliet apraudājos. |
||
|
|
| Wednesday, January 5th, 2022 |
|
||
| Nokaitināju mapatiņu, toties uzzināju, ka Bils jau 10 gadus kā investē drošu bezatkritumu atomelektrostaciju izgudrošanā - Terra Power. Nav brīnums, ka viņam ir tik daudz ienaidnieku, jo kurš gan grib atteikties no naftas? | ||
|
|
| Thursday, December 30th, 2021 |
|
||||
|
- Ja tu sitīsi tēti, izaugsi par tomasu pārupu (dzirdu sevi sakām bērnam, kurš dusmas par jebko, ko viņam neļauj, pauž caur kaušanos). - Nē, neizaugšu, tāda tomasa pārupa nemaz nav! -Ir gan, tāds liels puisis, kas sit meitenes, un viņu par to meklē policija! - Nē, es taču izaugšu liels un būšu vijolnieks! Izplūstu smieklos ( gribēja kļūt slavens un kļuva, re, provincē ar viņu jau bērnus baida!), bet vispār pēdējās dienās daudz par šo domāju ( ja jau pat iezogas sarunā ar sīko). Gan par to, kā nozagta bērnība, agrīns alkohola patēriņš, sačakarē būtībā jau diezgan spoža intelekta īpašnieku - tie viņa teksti ir labi tomēr. Gan par aprindām, kurās tā arī, izrādās, nekad nav beigušies deviņdesmitie, un dzert un pīpēt joprojām ir stilīgi pat pusaudžiem. Nu un vispār arī par laikmetīgās mākslas garu, ja vislabāk to paskaidrot izdodas sociopātiskiem tīņiem. Es vispār sākumā domāju arī par upuriem un visu to, ar ko pierakstīts pilns internets. Vistrakākais, ko esmu šai sakarā redzējusi, ir, kad moderatore iemeta šo Atsaucīgo māmiņu forumā, un random sievietes sāka likt savas bildes ar zilajām acīm kā plūmītēm un dalīties stāstos par to, kā gandrīz nosistas, nogulējušas nakti bezsamaņā utml. Bet par to jau pierakstīts pilns internets. Es pati esmu vienreiz mūžā mukusi no emocionāli vardarbīgām attiecībām, tāpēc zinu, ka laikam neesmu ar pārāk izteiktu upura mentalitāti. Mani laikam vairāk nosarbina jautājums, kā neuzaudzināt varmāku, un kā neuzaudzināt upuri, protams. Man šķiet, cilvēks, kurš ir kontaktā ar sevi un savām emocijām, nekļūst ne par vienu, ne otru. Bet cik tad daudzi par sevi to vienmēr var teikt. |
||||
|
|
| Friday, December 24th, 2021 |
|
||
|
Bērns paziņojis auklītei, ka ies uz baznīcu lūgt dieviņam, lai viņam nebūtu jāguļ pusdienlaiks. It kā jau ir zināms progress, jo iepriekšējais problēmas risinājums bija aiznest savu gultu uz pagrabu un sazāģēt ar zāģi. Vienīgi nesapratu, no kurienes viņš to ņēmis. Izrādās - es esmu teikusi, ka iešu uz baznīcu palūgt, lai dieviņš palīdz mums pabeigt māju. Bērns jau neuztver, ka šī ironiska runas figūra, ilustrācija situācijai, kurā nezini, ko iesākt. Ome arī vasarā teikusi ka lūgs dieviņam lietutiņu, kaut gan vispār ir īsta postpadomju ateiste un neiet uz baznīcu pat Ziemassvētkos. Turklāt viņš nelūgšot, lai visiem bērniem nav jāguļ, bet tikai viņam! |
||
|
|
| Wednesday, December 22nd, 2021 |
|
||||
|
Mani aizkustina, kad vīrs mani ieskaita vārguļos. Piemēram, viņš uzskata, ka es nemāku braukt ziemā, vismaz ne ar auto, kam nosaluši visi ABS un stabilizatori-sensori, kam es nezinu vārdus, tehniskā aprīkojuma ziņā pielīdzinot auuto žigulim. Bet es liku tiesības pirms padsmit gadiem ziemā un Rīgā ar sagrabējušu opeli, un pēc tam ilgus gadus braucu ar spaini, ko nopirku, jo man tikās, ka pirmo mašīnu es noteikti sasitīšu, bet nesasitu un tā arī nobraucu līdz metāllūžņiem, kurus pārdevu tieši pirms iepazīšanās ar vīru. Vai, piemēram, nesen slēpojot pirms lielā kalna viņš nokomentēja, ka tas taču ir deviņstāvu mājas augstumā, un varbūt es gribu griezties atpakaļ (tas ir kalns distanču trasē, nevis kalns-kalns, tur tiešām griezties atpakaļ ir opcija). Es par to izbrīnījos, jo vairāk vai mazāk slēpojam jau kopš esam pazīstami, tas ir, kādus gadus 8, un esmu vienītī braukusi no dažādiem deviņstāvu kalniem, arī tādiem, kur galā straujš pagrieziens (Alūksnē, ja nemaldos) vai aiz viena deviņstāvu kalna tūliņ seko nākamais piecstāvu(Igaunijā pie Munameģa), un mana metode vienkārši ir braukt lēnām, līkumainos kalnos kāpt ārā no šļokas, ja galīgi bail, tad ik pa 5 metriem nobremzēt. Es lielākoties braucu vienītī, jo mēs uz maiņām pieskatam / slēpojam lēni ar sīko, un arī bezbērnu braucienos tempi mums galīgi nesakrīt, tāpēc viņš gluži vienkārši nav redzējis manus varonīgos nobraucienus. Viņa prātā es joprojām riņkoju pa stadionu Uzvaras parkā un tikai. Man īstenībā ir bail braukt ziemā un bail braukt no tiem kalniem, esmu vispār pēc dabas bailīga. Man ir aizdomas, ka manas paaudzes meitenes vienkārši ir tā audzinātas, vismaz es. Bet tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka spēju savākties un tās bailes pārvarēt. Pat ja no malas tas tik un tā izskatās ļoti bailīgi un piesardzīgi. |
||||
|
|
| Tuesday, December 21st, 2021 |
|
||
|
-Kariņš aicina Ziemassvētkus svinēt šaurā ģimenes lokā... -? -Man jau viņš īsti nepatīk, bet, ja jau aicina, varbūt jāaizbrauc? |
||
|
|
| Saturday, December 18th, 2021 |
|
||
|
Es īsti nezinu, ko lai dara ar fundamentālo neizdošanās sajūtu. Tai ir tikai psiho cēloņi, bet man it nekā nepalīdz, ka to apzinos, jo neizdošanās sajūta paliek. Lūk, es te vakar vai aizvakar ierakstīju par savu projektu, ar kuru netieku galā. Un nākamajā dienā lielais klients man piedāvāja iesaistīties nākamajā līdzīgā, kas būtībā nozīmē, ka viņa skatījumā es tieku galā visai labi. Un objektīvi tā arī ir. Es šī gada laikā esmu uzņēmumam nopelnījusi pieklājīgi daudz naudas un iemācījusies daudz ko jaunu. Man tikai visu laiku ir grūti un liekas, ka nesanāk, izņemot, kad kaut kas ir gatavs un izrādās sanācis pavisam labi un profesionāli. Perfekcionisms? Teicamnieces sindroms? Pirmais īsti nē, jo bieži vien tā ievelku termiņus, ka jādara lietas triecientempos vienkārši, lai būtu pietiekami labi. Otrais - pilnīgi noteikti. Es skolā biju teicamniece bez zubrīšanās, īsti vispār nemācījos līdz vidusskolai, kas noteikti ir atstājis kaut kādas sekas. Piemēram, man ir mega grūti saņemties “melnajam darbam”, es esmu labas “smadzenes” un “vīzija”, bet īsti nezinu nevienu tādu darbu, kurā varētu izbraukt 80% laika darot to un 20% tehnisko. Man liekas, gandrīz visur ir otrādi. Jautājums, ko ar šo visu darīt. Apnicis visu laiku būt uz izdegšanas robežas. Es speciāli šo nepaslēpšu, ja nu atnāks kāds un kaut ko ieteiks. |
||
|
|
| Monday, November 29th, 2021 |
|
||
|
Pagājušajā naktī biju Jura Pūces mīļākā. Jāsaka, ka nomodā man viņš it nemaz nešķiet simpātisks, sapnī arī nē. Sēdēju viņam klēpī, atbalstījusies pret viņa lielo vēderu, tērzēja ar kaut kādu viņa partijas biedreni un reflektēju par to, ka, redz kā, iemīlies un arī resni vīrieši šķiet pievilcīgi. Pamodos un teicu vīram, eu, gribi zināt, ko es sapnī redzēju? Viņš nepamodies noburkšķēja kaut ko līdzīgu “lūdzu, nē”, un labi vien bija. |
||
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}