Es, protams, lasot ne brīdi neaizmirsu, ka arī grāmatas autors kā Berezovska cilvēks nebūt nav vērtējams viennozīmīgi. 90 gadu Krievijas politikas lielākā problēma droši vien bija, ka tur vispār nebija labo. Autors redz oligarhus kā vienīgo reālo spēku, kas varētu pretoties gandrīz neierobežotajai specdienestu varai. Domāju, ka Rietumos joprojām daudzi tā domā, tāpēc arī sankcijas - ar domu, ka oligarhu neapmierinātība liks viņiem atteikties no atbalsta Kremlim un noorganizēt apvērsumu. Es gan nevaru iedomāties nevienu mūsdienu oligarhu, kuram būtu ambīcijas kaut ko mainīt Krievijā. Navaļnijs neskaitās, jo nesaprotami muļķīgā kārtā sēž cietumā, turklāt viņš tā kā tiek dēvēts par "bijušo oligarhu". Pārējie šķiet labi integrējušies Rietumos vai arī ļoti lojāli Kremlim, vai abējādi, vai arī viņiem īsti vairs nav nekādas ietekmes Krievijā kā, piemēram, Hodorkovskim vai tam pašam Berezovskim, ja viņš būtu dzīvs. Vienīgie, kam tur ir resursi, lai rīkotu apvērsumu, droši vien ir paši specdienesti, bet tur rezultāts var iznākt vēl daudz šausmīgāks par Putinu, ja tas vispār ir iespējams. Tikpat iespējams, ka Putins personīgi sen vairs neko nenosaka, visa īstā politika, arī saisībā ar karu, notiek aiz viņa muguras, ēnā, līdzīgi kā aiz Jeļcina muguras 90ajos par varu cīnījās specdienesti ar t.s."laupītāju kapitālismu" jeb oligarhiem.

Katrā ziņā, iesaku, ja nav lasīta. Spoiler alert - ik pēc pārdesmit lappusēm kāds, kas varētu veicināt pārmaiņas Krievijā, mirst. Parasti vainīgs ir nezināms šāvējs.

Tieši jābrīnās, cik maz kas pasaulē patiesībā mainījies kopš manas dzimšanas. Ja nu vienīgi tagad esam priekškaram otrā pusē.