Redzēju sapnī, ka man jāraksta grāmatu ar nosaukumu “Nauda”. Tas bija nevis darbs, bet tāda kā misija, bet, piemēram, grāmatai jau bija vāka dizains (ko neatceros). Tā būtu it kā daiļliteratūras grāmata, bet saturētu diezgan daudz teorijas par naudas nozīmi nākotnes sabiedrībā. Es tagad jūtos kā aizmirsusi kaut ko šausmīgi svarīgi, bet pamatideja bija pārstāt piesaistīt naudas vērtību materiālām lietām kā zelts vai jebkādi īpašumi, bet piesaistīt pat ne garīgām, bet cilvēciskām vērtībām. Sapnī, kur laiki bieži vien pārklājas, šī nākotne bija jau pienākusi un man tikai būtu jāfiksē lietas, nevis jāizgudro, kā viss būs. Sapnī, piemēram, bija kaut kāda aplikācija, ar kuras palīdzību varēja monetizēt labās un sliktās domas, bet nevis kaut kādas abstraktas idejas, bet drīzāk tā kā cilvēku attiecības. Ja Tu pret kādu izturies labi, tad viņš, atbildot uz kaut kādiem testa jautājumiem, var ieskaitīt Tev naudu. Nomodā man, protams, rodas jautājums, kādi ķirzakcilvēki šo varētu pieskatīt, bet sapnī bija ļoti chill telšu pārgājiena un komūnas noskaņa. Ieguldīt bija vērts tikai mākslas darbos, jo tie ir “vienīgais naudas ekvivalents, kam vērtību nosaka cilvēki paši”. Nomodā es, protams, zinu, ka pret šo ir vairāki argumenti - nu tur, mākslas tirgus un tas, ka kapitālisms jau arī ir cilvēku radīts. Bet sapnī mākslas vērtību droši vien noteica līdzīga aplikācija, kur māksliniekam tiešā veidā ieskaita naudu par līdzpārdzīvojumu. Man liekas, ka tas “sociālā kredīta” apjoms īsti nebija ierobežots, ģenerē cik gribi kā bitkoinus. Un kur šādā sistēmā dabūt pārtiku, mājokli u.c. Maslova piramīdas zemāko slāņu sastāvdaļas sapnī nebija svarīgi, jo sapņos cilvēki neēd.
Pamodos un kādu laiku domāju, ka varbūt tiešām jāmet darbs pie malas un jāraksta tāda grāmata.