Sapņoju, ka mainu darbu un nozari un taisos sākt strādāt kaut kādā lielā kaut ko ražojošā uzņēmumā jaunu produktu izstrādē, vairs nespēju atcerēties, kādu, bet, iespējams, arī sapnī tas nebija sevišķi skaidrs. Darba intervijas vietā ir tāda kā liela korporatīva prezentācija, kurā tieku video formātā iepazīstināta ar faktiem par uzņēmumu. Atceros dažus - jāstrādā 18 stundas dienā, kā arī, lai veidotu teambildingu, jāuzsauc kolēģiem salāti. Man sapnī likās drusku stulbi, ka tie kapitālisti tik skopi, ka pat teambildingu neapmaksā, bet liek pirkt salātus. Par 18h darbadienu nodomāju, ka man no saviem laukiem nereāli izbraukāt (kaimiņš - bijušais draugs - gan pieteicās palīdzēt, jo arī tur jau strādā), bet es nospriedu, ka tās 18h nekādi nevar būt taisnība, jo pamanīju, ka uzņēmumā kaut kādā izpētes daļā no pazīstamiem vārdiem strādā arī Jana Kukaine un Inga Gaile, un nevar būt, ka viņas strādā 18h, viņām taču ir bērni. Laikam beigās piekritu, jo maksāt laikam solīja labi, un pat sapnī zināju, ka man ļoti vajag naudu. Tā kā strādātu kopā ar bijušo priekšnieci, tad algai būtu jābūt labai, jo viņa par velti nestrādā. Man liekas, mums bija arī ar sarkankoka paneļiem apšūts kabinets. Atceros, ka bija jāpabeidz kaut kādi darbi esošajā darbā, bet neatceros, kā tiku ar to galā, jo pamodos. Droši vien no tā, ka mazais atnācis uz lielo gultu, bet nez kādēļ ielīdis pie tēta.