jūnija lietus
|
|||||||||
| Tuesday, January 25th, 2022 |
|
||
| Sapņoju, ka mainu darbu un nozari un taisos sākt strādāt kaut kādā lielā kaut ko ražojošā uzņēmumā jaunu produktu izstrādē, vairs nespēju atcerēties, kādu, bet, iespējams, arī sapnī tas nebija sevišķi skaidrs. Darba intervijas vietā ir tāda kā liela korporatīva prezentācija, kurā tieku video formātā iepazīstināta ar faktiem par uzņēmumu. Atceros dažus - jāstrādā 18 stundas dienā, kā arī, lai veidotu teambildingu, jāuzsauc kolēģiem salāti. Man sapnī likās drusku stulbi, ka tie kapitālisti tik skopi, ka pat teambildingu neapmaksā, bet liek pirkt salātus. Par 18h darbadienu nodomāju, ka man no saviem laukiem nereāli izbraukāt (kaimiņš - bijušais draugs - gan pieteicās palīdzēt, jo arī tur jau strādā), bet es nospriedu, ka tās 18h nekādi nevar būt taisnība, jo pamanīju, ka uzņēmumā kaut kādā izpētes daļā no pazīstamiem vārdiem strādā arī Jana Kukaine un Inga Gaile, un nevar būt, ka viņas strādā 18h, viņām taču ir bērni. Laikam beigās piekritu, jo maksāt laikam solīja labi, un pat sapnī zināju, ka man ļoti vajag naudu. Tā kā strādātu kopā ar bijušo priekšnieci, tad algai būtu jābūt labai, jo viņa par velti nestrādā. Man liekas, mums bija arī ar sarkankoka paneļiem apšūts kabinets. Atceros, ka bija jāpabeidz kaut kādi darbi esošajā darbā, bet neatceros, kā tiku ar to galā, jo pamodos. Droši vien no tā, ka mazais atnācis uz lielo gultu, bet nez kādēļ ielīdis pie tēta. | ||
|
|
|
||
|
Palasīju jaunākos “vegānu cepešus” un esmu vegānu pusē. Mani gan ļoti šai agrajā stundā piesaistīja replika par Ķīnu, kas kakā šķidru uz Rietumu zaļo centieniem. Citāts aptuvens, autoru neatceros, bet es, piemēram, negribētu šādas domas un piestrādātu pie domu higiēnas, lai manā prātā nāktu ne tik pretīgi salīdzinājumi. Tā jau - doma varbūt nav nepareiza šobrīd. Bet domāju, nevajag par zemu novērtēt Rietumu ideoloģijas ietekmi uz attīstības valstīm. Nevajag aizmirst, ka 95% pasaules populācijas joprojām dzīvo nabadzībā un ēst vai neēst gaļu vai vispār ēst vai neēst tur nav nekāds izvēles jautājums. Atceramies veco joku, ka bads sāksies, kad ķīnieši sāks ēst ar dakšiņām? Ir vēl viens - dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls esot kaut kādos tur laikam 70.gados aizbraucis uz Ķīnu un izteicis sajūsminātu piezīmi, cik ielās daudz velosipēdu. Uz ko politiķis lepni atbildējis: Neuztraucieties, pēc 10 gadiem tie visi būs auto! Politiķa prognoze piepildījās, un Ķīna varēja sākt cīnīties ar tām pašām problēmām kā Rietumi - sastrēgumi, slikta gaisa kvalitāte pilsētās utt. Man ir bail iedomāties, kāda būtu pasaule, ja visi nabadzīgie indieši u.c Āzijas iedzīvotāji, afrikāņi utt. sāktu ēst gaļu katru dienu, 3x dienā kā vidējām latvietim šķiet normāli. Īstenībā nekā normāla tur nav, lielākā cilvēces daļa tā šobrīd nedara. Un ja gribētu darīt - nekādas AES vai gaļas laboratorijas tādu pieprasījumu nespētu nodrošināt. Rietumu dzīvesveids lielā mērā ir paraugs pārējai pasaulei. Piemērs ar ķīniešu velosipēdiem ļoti labi parāda, kā attīstības valsts veselīgu praksi aizstāj ar neveselīgu, nekritiski pieņemot Rietumu dzīvesveidu “attīstības” un “izaugsmes” vārdā. Nav runa par to, ka izaugsme ir slikta. Jautājums ir par to, kam ir vērts tērēt resursus, kuras tehnoloģijas un prakses globāli ir ilgtspējīgas, kuras nav. Rietumi ir trendsetter, tāpēc, ja Rietumi sāks darīt zaļāk, arī pārējā pasaule pavilksies līdzi. Ja Rietumi turpinās resursu pārtēriņu, arī pārējā pasaule gribēs darīt to pašu. |
||
|
|
jūnija lietus
|
|||||||||||