Šodien gribējām braukt skatīties torni, bet procesā pārdomājām un aizbraucām uz ezeru. Uzkāpām uz ledus un ledus teica Krakš! Es nobijos un rādīju vīram rokas locītavu, lai patausta, cik man ātrs pulss, bet viņš tikai smējās un teica, ka normāls pulss un normāls ledus, tāpēc es mazliet nomierinājos, un mēs aizgājām uz mašīnu pēc slidām un pavadījām lielisku pēcpusdienu slidojot uz plāna ledus, kurš bija pārsteidzoši gluds, bet dienas gaitā kļuva aizvien mīkstāks un slapjāks, kamēr sāka pa īstam līt, un tad gan metām mieru. Apkārt ezeram apslidot gan sākām, bet tomēr sabijāmies un griezāmies atpakaļ. Pagājušogad, kad bija kailsals un lielie mīnusi, tad gan bija brīnišķīgi slidot apkārt ezeram, bet tad arī tas ledus bija pilnīgi gluds, kā spogulis, kamēr šodien diezgan grubuļains vietās, kur lielākā salā kaut kādi asprāši izskatījas, ka bija griezuši saulītes un iebraukuši ledū pamatīgas rievas. Bija arī dažas diezgan biedējošas plaisas.
Es neesmu ļoti sportiska, bet dievinu kustēties brīvā dabā. Tāpēc es mīlu distanču slēpošanu un bezgalīgas trases cauri mežiem. Bet slidošana ir kaut kas vēl īpašāks - traukties pa ledu ir gandrīz kā lidot.
Redzējām arī daudz dažādu vairāk un mazāk pliku cilvēku, kas brauca peldēties āliņģī. Viens vīrietis bija pavisam pliks, un es atcerējos, ka manas mātes vīram bija joks jeb ticējums, ka, ja sveša sieviete ierauga tavu krāniņu, tas pārstāj augt. Nu ko, laikam pārstās. Bet ziemas peldēšana tiešām ir kļuvusi populārāka par slidošanu, kā izskatās. Turklāt tas diez vai ir tikai tik tok trends, jo viena daļa no tiem cilvēkiem bija tik veci, ka noteikti nav tiktokā. Varbūt viņi domā, ka tas pasargā pret kovid.