(bez virsraksta) @ 12:43
Vai jūs pazīstat kādu cilvēku, kam psihostimulatoru lietošana palīdzējusi "paplašināt apziņu"? Nevis vienreiz uz piecām minūtēm, bet ilgstoši un paliekoši?
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
29. Decembris 2010(bez virsraksta) @ 12:43Vai jūs pazīstat kādu cilvēku, kam psihostimulatoru lietošana palīdzējusi "paplašināt apziņu"? Nevis vienreiz uz piecām minūtēm, bet ilgstoši un paliekoši? | | Add to Memories | Tell A Friend Commentses zinu vienu briedi.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivn
(Reply to this)
(Thread)
jā, pazīstu divus savstarpēji nesaistītus cilvēkus, kas tā par sevi ir apgalvojuši. nevaru spriest, cik pamatoti.
Man šķiet, ka tu esi kļuvis par upuri te vienam tādam, kas kļuvis par iluminātu apkarotāju akurāt kaut kā tāda lietošanas rezultātā. Liekas, ka tas pats, ko piemin elina.
Ja to dara nopietni, ar nodošanos, tad rezultāts ir. Bet, skatoties atpakaļ, to drīzāk sauktu par tādu "lāča pakalpojumu", nevis palīdzību. Tā apziņa tiek paplašināta uz tā rēķina, ka tiek savienota ar citām apziņām, kuras ir a) neredzamas; b) nelabvēlīgi motivētas; c) lemtspējīgas - un tas viss cilvēku padara par sava veida vergu, tikai ar "paplašinātu apziņu", kuras jauniegūtās sekcijas faktiski tikai apgrūtina dzīvi, jo viss, kas cilvēkam patiesi jāzina, ir iedots jau totālākajā defaultā. Faktiski, apziņas paplašināšanas meklējumus var uzskatīt par mēģinājumiem atrast alternatīvu tam, kas ir šis jau esošais pamats, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Tāpēc, mazliet novirzoties no jautājuma būtības, bet tomēr saglabājot "pazīšanas" jeb pieredzes tēmu, varu godīgi aicināt nemeklēties tajā virzienā. Un Jonass ir tikai viena tāda karikatūra.
Imants Ziedonis.
Viņš savos tēlojumos par ceļojumiem Altaja apgabalā apraksta, kā sadzēries no briežu ragiem gatavotus psihostimulatorus un viņam atvērusies pasaule. Viņš gan neatzīst, ka tam bijušas paliekošas sekas, bet vai tad nav?
(Reply to this)
(Thread)
2010.03.25 11.15
Ziedonis par paplašināto apziņu "Tā simfonija ir tā šalkoņa, čaboņa, krikšķi, graboņas, viņas ir arī ļoti traucējošas, manu psihi traucējošas, viņas ir uzbāzīgi aktīvas, pārāk aktīvas priekš manis, jo man nav [brīdī, kad lietots apziņas paplašinātājs - Mēnessbērna piezīme] šie filtri. Es tagad saprotu, ka esmu dievišķi radīts: man ir uzlikts noteikts filtrs, dzirdes, redzes, uztveres filtrs, lai es vienkārši nesajuktu prātā. Ja man iedotu zvēra dzīvniecisko uztveres spēju, es droši vien ietu pa pēdām dzirdei, un visi domātu, ka es esmu nojucis." Ziedonis, I. (2005) Ne tas kādam jāzina. Rīga: Pētergailis. 102.lpp Vai nav lielisks koncepts? Dievišķums cilvēkā izpaužas kā filtru skavas, kuras var noņemt salietojoties... Lielisks points - Dievs ir cilvēku veidojis ar cilvēkam labvēlīgiem ierobežojumiem. Un visi centieni pārkāpt robežas, "izkāpt ārā", sagraut sienas, "attīstīties" un tml. ir totāli destruktīvs pasākums. Labi, ka Dievs mūs pasargā par spīti mūsu idiotiskajai augstprātībai un ilūzijai, ka paši labāk zinām, aiz kurām robežām slēpjas mūsu piepildījums.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|