Ja to dara nopietni, ar nodošanos, tad rezultāts ir. Bet, skatoties atpakaļ, to drīzāk sauktu par tādu "lāča pakalpojumu", nevis palīdzību. Tā apziņa tiek paplašināta uz tā rēķina, ka tiek savienota ar citām apziņām, kuras ir a) neredzamas; b) nelabvēlīgi motivētas; c) lemtspējīgas - un tas viss cilvēku padara par sava veida vergu, tikai ar "paplašinātu apziņu", kuras jauniegūtās sekcijas faktiski tikai apgrūtina dzīvi, jo viss, kas cilvēkam patiesi jāzina, ir iedots jau totālākajā defaultā. Faktiski, apziņas paplašināšanas meklējumus var uzskatīt par mēģinājumiem atrast alternatīvu tam, kas ir šis jau esošais pamats, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Tāpēc, mazliet novirzoties no jautājuma būtības, bet tomēr saglabājot "pazīšanas" jeb pieredzes tēmu, varu godīgi aicināt nemeklēties tajā virzienā. Un Jonass ir tikai viena tāda karikatūra.
(bez virsraksta) @ 13:57
po commented on dienasgramata's post:
Ja to dara nopietni, ar nodošanos, tad rezultāts ir. Bet, skatoties atpakaļ, to drīzāk sauktu par tādu "lāča pakalpojumu", nevis palīdzību. Tā apziņa tiek paplašināta uz tā rēķina, ka tiek savienota ar citām apziņām, kuras ir a) neredzamas; b) nelabvēlīgi motivētas; c) lemtspējīgas - un tas viss cilvēku padara par sava veida vergu, tikai ar "paplašinātu apziņu", kuras jauniegūtās sekcijas faktiski tikai apgrūtina dzīvi, jo viss, kas cilvēkam patiesi jāzina, ir iedots jau totālākajā defaultā. Faktiski, apziņas paplašināšanas meklējumus var uzskatīt par mēģinājumiem atrast alternatīvu tam, kas ir šis jau esošais pamats, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Tāpēc, mazliet novirzoties no jautājuma būtības, bet tomēr saglabājot "pazīšanas" jeb pieredzes tēmu, varu godīgi aicināt nemeklēties tajā virzienā. Un Jonass ir tikai viena tāda karikatūra.
Ja to dara nopietni, ar nodošanos, tad rezultāts ir. Bet, skatoties atpakaļ, to drīzāk sauktu par tādu "lāča pakalpojumu", nevis palīdzību. Tā apziņa tiek paplašināta uz tā rēķina, ka tiek savienota ar citām apziņām, kuras ir a) neredzamas; b) nelabvēlīgi motivētas; c) lemtspējīgas - un tas viss cilvēku padara par sava veida vergu, tikai ar "paplašinātu apziņu", kuras jauniegūtās sekcijas faktiski tikai apgrūtina dzīvi, jo viss, kas cilvēkam patiesi jāzina, ir iedots jau totālākajā defaultā. Faktiski, apziņas paplašināšanas meklējumus var uzskatīt par mēģinājumiem atrast alternatīvu tam, kas ir šis jau esošais pamats, ko mēdz dēvēt par sirdsapziņu. Tāpēc, mazliet novirzoties no jautājuma būtības, bet tomēr saglabājot "pazīšanas" jeb pieredzes tēmu, varu godīgi aicināt nemeklēties tajā virzienā. Un Jonass ir tikai viena tāda karikatūra.