ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-11-13 09:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mežonīgie rietumi vs ķīna
Es te lasu kā kriptovalūtas neesot labi jo ar tām var darīt noziedzību:

https://www.forbes.com/sites/davidblack/2022/03/11/cryptocurrency-fuels-explosive-growth-of-crime/?sh=518605c5618a

un tajā rakstā ir uzskaitīta virkne šo maksāšanas līdzekļu priekšrocību - ātri, ērti (ja iemācās), internacionāli un neizsekojami.

Te ir tas pats kas ar ieročiem, stipri iedarbīgām vielām un principā daudz ko citu, līdz pat jaudīgiem transporta līdzekļiem un teiksim spēcīgai atskaņošanas tehnikai. Ar to visu var patraucēt dzīvi apkārtējiem.

Tālāk ir 2 ceļi: Vai nu visu pēc iespējas aizliedzam un taisam no cilvēkiem ganāmpulku, tā ir ķīna vai arī veidojam spēcīgus visādos veidos labi bruņotus un komptetentus likumsargus pēc iespējas brīvā un individuālistiskā sabiedrībā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2022-11-13 12:18 (saite)
Vajag vnk sākt dzīvot utopijā, tas atrisinās visas problēmas. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-13 12:22 (saite)
Principā jā.

Kā teica, šķiet Ben Gurions - mēs nepaļaujamies uz brīnumiem, mēs tos plānojam.

Ir 2 veidi kā radīt drošu sabiedrību [ jā protams ir spektrs starpstāvokļu, es te tikai par basic nostādnēm]

a) orientēties uz indivīdu
b) orientēties uz kopienu

a variantā ir brīvi stipri autonomi indivīdi kuri tad veido kopienu pēc saviem ieskatiem b variantā indivīdi ir vājāki, ir vairāk noteikumu kas regulē kopienu.

b variantā tikt pie drošības var ātrāk, a variantā sanāk kvalitatīvāki indivīdi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-13 14:01 (saite)
kā jau jebkura utopija, tā izklausās labi principā, bet aplauž kājas uz detaļām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-13 14:19 (saite)
Tieši kādām? [Plānošanas jautājums]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-13 16:25 (saite)
Visas utopijas ir pretrunā ar cilvēka dabu. Kristietība labi strādāja, nevis tāpēc, ka tur pareizākais Dievs, bet tāpēc, ka morāles kodekss 'zatočen pod čeloveka'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-13 16:30 (saite)
Nu es domāju ka personas brīvībā un saprātīgumā balstīts individuālisms kāreiz ir savietojams ar šito te cilvēka dabu. Vairāk nekā visādi spietveida komunismi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-13 21:20 (saite)
O, es piekrītu par komunismu. Man šķiet adekvāti saukt komunismu par milleniālu reliģiju, kā, šķiet, darīja kāds autors vienā no RL numuriem.

Bet savukārt personas brīvība un saprātīgums nav absolūti. Tas, kā tu pasniedz savu (a) veids izklausās pēc tiem no anarhisma paveidiem, kuri proponē tikai absolūti brīvprātīgu sadarbību un apvienošanos (piemēram, horizontālās komūnās).

Nelaime ir tā, ka cilvēka "dabu" mēs esam sākuši labāk novērot un jau zināmā mērā izprast; un viens no tās aspektiem ir tas, ka cilvēki jūt nepieciešamību nodalīt savējos no svešiem, un pret savējiem attiekties stipri pozitīvāk nekā pret svešiem. Kas arī ir loģiski, kā jebkuriem grupu organizāciju dzīvniekiem. Jebkuri resursi ir ierobežoti un tos atdot vai ar tiem dalīties savas izdzīvošanas nolūkā ir svarīgi ar tiem, kas savukārt atbalstīs tevi.

Savukārt papildus ierobežojums, ir tas, ka mūsu (cilvēku) grupu izmēri izskatās ierobežoti ar to cilvēku skaitu, ar ko mēs savā dzīvē spējam veidot jēgpilnas attiecības (t.i, ģimene, tuvie un tālie kaimiņi, u.tml.). Jautājums nav viennozīmīgs, bet eksistē pētījumi (sk. piem. Danbāra skaitli, bet ne tikai), kas uzrāda, ka šis skaits varēu būt kaut kur labi ja pāris simti.

Mes varam iedomājamies dzīvi šādā indivīdu radītā kopienā, taču tad mums jāņem vērā, ka kopienas ierobežoto izmēru dēļ tā spēj būt patstāvīga tikai tad, ja tās locekļi dara gluži noteiktus un ne pārāk sarežģītus darbus -- zemkopība, amatniecība, u.tml. Līdzīgi kā pirms industriālās revolūcijas un urbanizācijas lielākā daļa cilvēku bija zemkopji un komūnas bija nelieli ciemati.

Specializācija, resursu ietilpīga ražošana, viss mūsdienu tehnoloģiju spektrs ir acīmredzami neiespējams vienas šādas komūnas ietvaros.

Taču tikko mēs sākam runāt par komūnu apvienošanos, sadarbību vai specializāciju, mēs atkal atduramies pret to, ka tā kā tie ir būtībā "svešie", tad ir nepieciešami kādi eksternāli piespiešanas mehānismi no visām pusēm, kas stipri ierobežos personu brīvības starpkomūnu sakaros.

Galu galā, ko darīt, ja kāda no komūnām apvieno cilvēkus, kuri uzskata, ka viņu komūnas labklājības vārdā ir labi ekspluatēt citas komūnas. Tur sanāk labākajā gadījumā Senās Grieķijas pilsētvalstu kari un savstarpējā politika. Un diezgan loģiski, ka šādas komūnas eventuāli zaudēja autoritārākām valstīm, kuras bija spējušas apvienot vienā "valsts organismā" stipri lielāku cilvēku skaitu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 00:41 (saite)
Dažas piebildes:

1) Ne-horizontālas hierarhijas arī ir jēgpilnas, ja tas ir pēc intelekta. Ļoti īsi - komendē gudrākie/ zinošākie/ kompetentākie. Hierarhijas ir atvērtas jo katrs var mācīties un tikt komandieros. Slikti ir ne-atvērtas hierarhijas kur tikt pie komendēšanas nevar principā ja neesi pareizās rases/ dzimuma/ izcelsmes.

2) Problēmu ar Danbāra skaitļa ierobežojumu risina tā: Ir N

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-14 10:02 (saite)

1) Nosauc man jebkuru intelekta mērīšanas metodi un kopā izskatīsim, cik tā ir adekvāta un kā tā nepalīdz atlasīt cilvēkus vertikālai hierarhijai, piemēram, valsts pārvaldē. Tā kā nav striktu objektīvu kritēriju, atlasi veic sabiedrība (cilvēki) paši. Principā, tas, kas notiek tagad; mums jau ir diezgan atvērtas hierarhijas tepat apkārt.

1.1) Neviena tevis pieminētā īpašība nav nepieciešami saistīta ar vēlmi darīt labu saviem līdzcilvēkiem.

2) Nu, citiem vārdiem sakot, nosacīti tas, kas mums jau ir tagad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 10:50 (saite)
1) Der kaut vai zinātniskie grādi. Es zinu ka neprecīzi, bet statistiski strādās.

1.1) Ir, jo darīt labu apkārtējiem ir racionāli, ja saprot kā sistēma darbojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-14 18:48 (saite)
1) nope. zinātniskais grāds absolūti nekādi neliecina par spēju darīt administratīvas un cilvēku menedžēšanas lietas.

1.1) nope, spēļu teorija tev iebilst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 18:58 (saite)
1) nu vispār jau attiecas, parasti darbība viņa iegūšanā ir saistīta arī ar pedagoģiskiem un organizatoriskiem aspektiem

1.1 - spēļu teorija iebilst tieši kādā veidā ja mēs zinām ka ``cietumnieka`` dilemmas tipa uzdevumi labāk risinās caur sadarbību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-14 20:01 (saite)
Tas bija pus pa jokam, bet principā bez cietumnieka dilemmas ir arī kaudzēm citu spēļu gan pašā spēļu teorijā, gan eksperimentālajā ekonomikā un tamlīdzīgās nozarēs.

Runājot par valsts pārvaldi, situācijai piemērotāka būtu kaut vai Dictator game vai nereti pat Impunity game, jo pārvaldes darbinieku uzdevumi tipiski iekļauj resursu sadales organizēšanu (nu, vismaz tajā pārvaldes daļā, kas ir būtiska šai kontekstā), un šie resursi un to sadalījums tipiski netiek ikdienā atšifrēti (tas ir, to var darīt, bet nevienam nav laika ar to noņemties visu laiku).

Bet nevajag pat iedziļināties modeļos, pietiek jau ar to, ko zinātnieki reāli dara paši savās nozarēs. Ne jau velti ir vesela industrija, kas palīdz zinātniekiem radīt feikus pētījumus, feikus rezultātus, feikas publikācijas. Tas liecina, ka neskatoties uz savu teorētiski pārāko intelektu, morālais kompass gana daudziem zinātniekiem ir pārāk švaks, un nekāda racionalitāte viņus neglābj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:07 (saite)
Ir kaudzēm citu, un ko - tās visas parāda ka sadarbība nav izdevīga?

//Bet nevajag pat iedziļināties modeļos, pietiek jau ar to, ko zinātnieki reāli dara paši savās nozarēs. Ne jau velti ir vesela industrija, kas palīdz zinātniekiem radīt feikus pētījumus, feikus rezultātus, feikas publikācijas. //

Parasta krāpniecība, šitam ar zinātni ir tik pat daudz kopīgs kā science ar scientology un astronomijai ar astroloģiju.

Protams drusku apcirpt šitos krāpniekus prasās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-14 20:11 (saite)
Ir veselas nozares, ka nodarbojas ar krāpniecību zem politiskā režīma svētības. Ko tas nozīmē - cilvēki ar zinātniskiem grādiem labprāt izvēlas būt pēdējie gandoni, tāpēc tava šīs profesijas glorificēšana ir maigi izsakoties, muļķīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:13 (saite)
Situācija ir vienkārša - starp tiem ar grādiem ir lielāks % kompetento nekā vispār, tas arī viss. Krāpnieki un nelieši arī ir - % tāds pats kā visur visticamāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-14 22:01 (saite)
Arī tas ir apšaubāmi. Kompetence ultra šauri specializētā jomā, vēl jau vairāk, ja tā ir kāda no humanitārajām pseidozinātnēm < pieredze kotlešu ceha vadībā. Liekas pavisam nesen jau par to bija gara saruna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 22:04 (saite)
Nu tāpēc jau tās augstskolas sauc par universitātēm, tur [vismaz labā gala] iedod universālu izglītību + specializāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 00:22 (saite)
Kura universitāte mūsdienās piedāvā šādu "universālās izglītības" kursu? Kur var apskatīt tā saturu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 00:47 (saite)
Vispār kaut vai LU, nu paskaties ko viņi piedāvā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 02:33 (saite)
Apskatījos, nav. Kāpēc tu atkal melo?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 09:01 (saite)
sūdīgi skatījies. Ko tieši neatradi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 09:13 (saite)
Fakultāti, kurā apgūst universālo izglītību. Visur tematiskās, pa profesijām un to nozarēm sadalītas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 09:46 (saite)
Nu pareizi, pie mums nāca pasniedzēji no citiem faķiem, kursā bija dažādas lietas - bioloģija, folozofija, matemātika + vienmēr varēja pieteikties uz citu faķu kursiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 11:11 (saite)
lol

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 13:34 (saite)
Jums jurfakā tā nebija?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 14:45 (saite)
Jā, bija t.s. C priekšmeti, kas ir vnk vakara pulciņi par kādu hobijtēmu, ar ko aizpildīt kredītpunktu kvotu. Nekas tuvu tām zelta pilīm, ko te mālē. Universitātes ir profesiju apguves punkti + ideoloģisks breinvašs, ja "mīkstās" profesijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 15:26 (saite)
/Universitātes ir profesiju apguves punkti + ideoloģisks breinvašs, ja "mīkstās" profesijas./

sūdīgas universitātes tad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 18:58 (saite)
Nu mūsējās mūsdienīgās tādas ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-15 12:10 (saite)
> Parasta krāpniecība, šitam ar zinātni ir tik pat daudz kopīgs kā science ar scientology un astronomijai ar astroloģiju.

Ni,ni, nemāni sevi. Tā ir specifiska parazītisma forma, kas raksturīga tieši cilvēkiem "ar zinātniskiem grādiem" un to baro faktiskā akadēmiskās hierarhijas sistēma un resursu dalīšana zinātnei.

Tā nav kaut kas atdalīts no zinātnes (kā astroloģija no astronomijas), tā ir zinātnē iekšā, tā ir vērsusies plašumā, jo vairāk zinātnē tiek pumpēta nauda, un uzrāda, ka zinātnieki ir tieši tikpat cilvēki, kā visi citi, lai vai ko kādam labpatiktu iedomāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 13:39 (saite)
Iztīrīt zinātnes organizāciju no liekas birokrātijas vajag, tad arī šiem krāpniekiem skābeklis piegriezīsies.

Grantu pieteikumi: Daudz īsāki bez visām tām formālajām daļām par izaugsmēm un izcilībām un tīklošanos. Tikai par tēmu. Ekspertīze - starptautiska, anonīma.

Mazāk atskaišu, vispār mazāk visādu veidlapu.

Tas pats par laboratoriju komplektēšanu: lai pētniekam ir tiesības nopirkt tādas iekārtas kā viņam vajag tad kad viņam vajag - nevis vislētākās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-15 14:12 (saite)
Tu vispār esi iedziļinājies problēmā ar sliktu (as in non-reproducible, un aiz matiem pievilktu) un fake (as in gibberish and/or faked data) research?

Man izklausās, ka tevis uzskaitītie soļi neko vispār šai sakarā nedara.

> Mazāk atskaišu, vispār mazāk visādu veidlapu.
> Tas pats par laboratoriju komplektēšanu: lai pētniekam ir tiesības nopirkt tādas iekārtas kā viņam vajag tad kad viņam vajag - nevis vislētākās.

Kamēr zinātne izlieto sabiedrības naudu, zinātniekiem būs jāsamierinās ar to, ka viņus gribēs uzpasēt.
Ir alternatīva. Zinātnieki ar saviem mega intelektiem var sapelnīt kaudzi piķa un iztikt vispār bez kādām atskaitēm, tērējot savu naudiņu.
Savukārt lētāko iekārtu pirkšanas problēmu publiskajos iepirkumos tipiski risina ar paņēmienu "saimnieciski izdevīgākais piedāvājums".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 14:23 (saite)
slikta un viltota zinātnes taisīšana ir tāpēc ka vērtē pēc publikāciju skaita, hirša indeksiem. Pamatā pēc skaita. Un tos rakstus vajag uz termiņiem. Vot cilvēki arī ražo. Izmest ārā šo vērtēšanas sistēmu, aizvietot ar publicēto pētījumu svarīguma novērtēšanu un viss.

//Kamēr zinātne izlieto sabiedrības naudu, zinātniekiem būs jāsamierinās ar to, ka viņus gribēs uzpasēt.//

Vispār nē. Sabiedrību tāpat nelaiž klāt uzpasēt kā tiek lietota nauda piemēram ieroču konstruēšanai utt. Tur nevajag sabiedrības viedokli, tur vajag speciālistu atzinumus un viss.

Zinātnē vispār - tas pats. Novērtēt kas ir svarīgs un kas nē var tikai kompetenti cilvēki. Kompetenti cilvēki ir speciālisti, pētnieki. Viņi protams ir sabiedrības taļa un tad šādā kapacitātē sabiedrība arī piedalās. Citādi ir bezjēga.

Par tiem iepirkumiem vēl - nu pētnieks izvēlas ko viņam vajag bez kādas formālas izvērtēšanas un viss. Ja viņš hromatogrāfa vietā ir nopircis sev limuzīnu, tad neko nevarēs sapētīt un izlido konkurencē ar citiem pētniekiem, atkal vienkārši.

Mans priekšlikums: Zinātniskais grāds dod ekstraordināras tiesības operēt ar līdzekļiem un vadīt citus, BET par krāpšanos to var atņemt. Tad neviens neriskēs darīt cūcības - ja par to no šī līmeņa var izlidot un kļūt par vienkāršu cilvēku :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 14:52 (saite)
Kas, ja kontrolētāji paši ir krāpnieki kā tas ir Rietumos? Tu runā par kārtējo utopiju it kā nemaz nedzīvotu uz šīs planētas. Visādas rasu, dzimumu un pediņu teorijas un to sacerētāji tiek MASĪVI atbalstīti no varas puses. Iesaki taisīt revolūciju?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-15 15:01 (saite)
> Vispār nē. Sabiedrību tāpat nelaiž klāt uzpasēt kā tiek lietota nauda piemēram ieroču konstruēšanai utt. Tur nevajag sabiedrības viedokli, tur vajag speciālistu atzinumus un viss.

Vispār jā. Laiž gan. Tikai, kā tu pareizi norādi tālāk, speciālistu un pētnieku līmenī lokāli. Bet globāli tāpat politiskā -- sabiedrības vadības -- līmenī. Gala lēmumus par finansējumu un iepirkumiem nepieņem ieroču rūpnieki, bet gan politiķi un/vai deputāti.

> Par tiem iepirkumiem vēl - nu pētnieks izvēlas ko viņam vajag bez kādas formālas izvērtēšanas un viss. Ja viņš hromatogrāfa vietā ir nopircis sev limuzīnu, tad neko nevarēs sapētīt un izlido konkurencē ar citiem pētniekiem, atkal vienkārši.

Atkal jau tu demonstrē vai nu to, ka tu te vienkārši attrauc kaut ko attraukšanas pēc, vai arī nerubī, kā funkcionē sabiedrība. Skaidrs, ka pētnieks izvēlēsies hromatogrāfu. Tikai, ja viņš nebūs godprātīgs un viņam nebūs formāli un izsekojami jāpamato sava izvēle un jāsalīdzina tā ar citiem varientiem, viņam būs visas iespējas nopirkt tieši vajadzīgo hromatogrāfu, bet par dubultu cenu un starpību sadalīt ar pārdevēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 15:24 (saite)
/Gala lēmumus par finansējumu un iepirkumiem nepieņem ieroču rūpnieki, bet gan politiķi un/vai deputāti./

Jā un šeit ir problēma. Ja tie deputāti nav kompetenti tad lēmumu viņi pieņem nevis uz savām zināšanām bet kā kāds [ kaut vai tie paši ieroču rūpnieki] pasaka priekšā, rezultātā nekompetents deputāts ir tikai dzīvs skaļrunis un viņa tur varēja arī nebūt.

/ viņam būs visas iespējas nopirkt tieši vajadzīgo hromatogrāfu, bet par dubultu cenu un starpību sadalīt ar pārdevēju./

Bet maksājot dubultu cenu viņam nesanāks vēl arī masspektrometram un tad viņu apdzīs tāds kurš būs ieinteresēts pētīšanā nevis naudas ieraušanā. Un nopircis arī masspektrometru. Bet ierāvējs izlidos. Un/ vai kolēģi pateiks - kur masspektrometrs? Tu te muhļījies un mums nav. Vācies prom.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 18:58 (saite)
uz peļņas dzītu lielkapitālistu privilēģiju pieprasīšana ček
kārtējais "atrautības no realitātes" demonstrējums ček

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-16 12:40 (saite)
> Bet maksājot dubultu cenu viņam nesanāks vēl arī masspektrometram un tad viņu apdzīs tāds kurš būs ieinteresēts pētīšanā nevis naudas ieraušanā. Un nopircis arī masspektrometru. Bet ierāvējs izlidos. Un/ vai kolēģi pateiks - kur masspektrometrs? Tu te muhļījies un mums nav. Vācies prom.

A ja viņam nevajag vairs masspektrometru? Naudas plānošana un tērēšana nekad nav 1:1, vienmēr ir vieta, kur atrast kādu mārdžinu.

Tev vispār sanāk vēl ideālistiskāki un labāki cilvēki zinātnē, nekā īsteni komunisti plānojās komunismā. Ir zināma līdzība starp šiem priekštatiem -- abi ir fikcionāli.

Es tev saku, zinātnieki (lai arī ir daudzi godprātīgi, krietni un spējīgi, pilnībā piekrītu) prasa tādu pašu aizsardzību pret korupciju un negodprātību kā pārēja sabiedrības daļa.

Tu man: nē, negodprātīgus zinātniekus godprātīgie atp*zģīs. Da bļin, cik mēs redzam reālus zinātniekus, viņu spēja un vēlme sadarboties ar pārējo sabiedrību (ieskaitot citus zinātniekus) ir niecīga -- jo labāki un spējīgāki viņi ir, jo koncentrētāki uz zinātni. Tādi ne vien neliks vākties negodprātīgajiem, bet vispār neskatīsies, kas apkārt notiek, vai pat vispār netiks ne pie kādas teikšanas, jo tie zinātnieki, kas labāk iekļaujas sabiedrībā (lai arī tāpēc varbūt nesasniedz tik izcilus rezultātus), viņus vnk pastums malā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-16 14:15 (saite)
Lūk, tu pats raksti:

/jo labāki un spējīgāki viņi ir, jo koncentrētāki uz zinātni. /

Nu jā un ko tas nozīmē šajā piemērā? Tas nozīmē ka viņš nepirks sev limuzīnu [arī ja neviens neskatīsies kur viņš liek naudu] , viņš pirks kaut ko laboratorijai tāpēc ka viņu interesē laboratorija.

/jo tie zinātnieki, kas labāk iekļaujas sabiedrībā (lai arī tāpēc varbūt nesasniedz tik izcilus rezultātus), viņus vnk pastums malā./

Lūk te ir problēma. Šādu problēmu es domāju pietiekami risina anonimizēta starptautiska ekspertīze, nu un protams publicēšanās [kura arī ir anonīmi starptautiski recenzēta]. Nu un tos kas ``labāk iekļaujas`` pašus pastums malā jaunie līdztrādnieki kuriem vajag to masspektrometru nevis iekļaušanos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-16 18:56 (saite)
Problēma ir nevis lūk te, bet tas, ka visa tava dzīves pieredze un izpratne par cilvēkiem sakņojas mammas pagrabā un sci-fi grāmatās. Tādā vecumā būtu tā kā laiks būt apaugušam ar zināmu pieredzi. Kā tev sanāk būt pilnīgi izolētam no tās man liekas fantasķika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-16 19:02 (saite)
OK, tu te visu laiku mini kaut kādu pieredzi/ realitātes pieredzi. Lūdzu nedaudz konkretizē. Kādu tu domā? Militāro? [ man ir ļoti maz] Ceļošanas? Katastrofu? Kādu citu jeb visas kopā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-16 21:41 (saite)
Es NEZINU kādu. Vienalga kādu, kur iepazīst kā operē cilvēki. Tu runā par mums kā par skudrām, jo pats laikam operē insekta līmenī. Cilvēki nekad nerīkosies kā tu nepārtraukti ar savu neizsīkstošo naivi utopisko optimismu paredzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-16 22:11 (saite)
Nu es pieņemu ka cilvēki darbojas komplicētāk par skudrām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-17 17:01 (saite)
noderētu pieredze ļaužu vadīšanas pozīcijā. projekta vadītājs (reāls, nevis papīra/amata līmenī), nodaļas vadītājs, kaut kāds middle-management position vismaz.

varbūt kādas aktīvas biedrības vai partijas valdes loceklis.

vai varbūt profesionālā pieredze jomā, kur cieši jāstrādā ar cilvēkiem, priekš viņiem. psihologs, skolotājs (bet ne uni pasniedzējs), uzticības telefona kontaktpersona, nu kaut kā tā.

šis nebūt nav izsmeļošs apraksts, bet, manuprāt, reāls virziens, lai rastos zināms priekšstats, kas tuvināts reālām cilvēciskām situācijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 17:52 (saite)
OK

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-17 17:07 (saite)
> Ir kaudzēm citu, un ko - tās visas parāda ka sadarbība nav izdevīga?

Nu, piemēram, tās divas uz kurām es atsaucos, uzrāda, jā. Un es arī rakstīju, kāpēc es atsaucos tieši uz tām (kādā veidā tās ir līdzīgas faktiskajai resursu sadales situācijai daudz kur).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2022-11-14 19:14 (saite)
Piebildīšu, ka zinātnisks grāds pat neliecina, ka persona ir zinātnieks. Vismaz mūsdienās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 19:21 (saite)
Nu starp 100 personām ar grādu zinātnieku % būs lielāks nekā starp 100 patvaļīgi izvēlētām personām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-14 19:48 (saite)
Loģiski, tikai diemžēl pie kopējā dalībnieku skaita (piemēram, tai pašā valsts pārvaldē) nebūt nav teikts, ka tas būs nozīmīgi lielāks.

Pie tam, profesionāli zinātnieki risina pavisam cita tipa uzdevumus un ir kvalificēti pavisam cita tipa darbiem (pētījumi, u.tml.). Ne velti viņi pat īpaši bieži nekāro pēc administratīvām pozīcijām, nedz arī uzrādās kā īpaši veiksmīgāki administratori.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 19:53 (saite)
Tā ir taisnība ka administratīvais darbs ir lieta kas jāiemācās, nu tāpat kā PhD nedod spēju vadīt lidmašīnu, taisīt ķirurģiju utt. Es tikai peiļauju ka cilvēkiem ar labu izglītību to iemācīties būs vieglāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-14 20:06 (saite)
No šī viedokļa būtu loģiski veidot skolu un studijas tieši šim nolūkam. Piemēram, Francijā ilgas desmitgades bija tāda École nationale d'administration.

Tikai, rau, bēda, nesen Makrons nolēma taisīt ciet, jo šāda specializēta skola pa desmitgadēm izveidoja zinātnieku-birokrātu eliti, kas bija tehniski gudra, bet zaudēja saikni ar realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:08 (saite)
Man šķiet ka taisīšana ciet tika atcelta, tik dumji viņi nav. Un kas tas ir ``saikne ar realitāti``?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-14 20:12 (saite)
Un kas tas ir ``saikne ar realitāti``?

Ne tavs lauciņš. XD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:14 (saite)
Man šķiet ka tas ir hunveibinu stila buzzwords saukļiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-14 21:57 (saite)
Viņiem kā reiz arī nebija nekādu saikņu ar realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 22:07 (saite)
Nu jā bet tas par ko viņ `tiesāja` profesorus kāreiz bija `` saiknes ar realitāti un tautas masām trūkums``, agrīnajā sovokā arī šitas bija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-15 00:21 (saite)
[citation_needed]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:09 (saite)
No otras puses jā - sabiedrības vadīšanai un statesmanship pamatiem vajadzētu būt normālos universitātes kursos. Var būt kā izvēles, var būt atsevišķa fakultāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-15 10:43 (saite)
sākumam jau būtu labi, ja sabiedriskās iekārtas pamati būtu skolā. kas ir demokrātija, kāpēc, kādas ir alternatīvas, kas ir varas dalīšana, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 13:33 (saite)
Kopā ar vēsturi un bez ideoloģiskas kompostrēšanas, tas būtu labi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-13 20:35 (saite)
Lūk!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-14 20:52 (saite)
Nu viņiem tur tas morāles kodekss ir izteikti antihumāns, tātad nevar būt adaptēts cilvēkiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-15 12:46 (saite)
Kristietībai? Nezinu, tur, protams, 10 baušļiem ir tā daļa, kas dīlo ar dieva godāšanu, bet tā man ar "tev nebūs zagt" vai "tev nebūs nokaut" īsti problēmu nav. Var jau būt, ka tev tas šķiet antihumāni...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 13:42 (saite)
Nu kodekss kurā no 10 apgalvojumiem sensu meiko [kā skatās] 7 vai 6 nav diez ko kvalitatīvs. Tur ir tā dieva godāšana, tas ir mīnus 3 laikam, tad ``laulību pārkāpt``, kas atkal ir nu ļoooti debatējami, tad skaidri var redzēt ka tas ir patriarhālas sabiedrības kodekss kurš cita starpā nav pretrunā ar verdzību.

Nu tātad ja tā būtu publikācija vai patenta pieteikums es teiktu reject, nu labi meibī reject and resubmit after major revision

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-15 14:03 (saite)
10 baušļos nekas nav par patriarhātu, jo laulību mēdz pārkāpt gan vīrieši, gan sievietes. :P

Turklāt bauslis par laulības pārkāpšanu ir vairāk savietojams ar "cilvēka dabu", tādā izpratnē, ka, izskatās, no evolūcijas viedokļa cilvēkiem būtu jābūt vairāk orientētiem uz savu gēnu nodošanu nākošajām paaudzēm, kas ietver to, ka tu primāri orientējies uz to, ka velti resursus savu bērnu audzināšanai un uzturēšanai, nevis svešu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-15 14:06 (saite)
Patriarhāta un verdzības elementi bija šitajā te `` tev nebūs iekārot... [ seko izskaitījums kur ir kalps, sieva un citas mantas :D``

/no evolūcijas viedokļa cilvēkiem būtu jābūt vairāk orientētiem uz savu gēnu nodošanu nākošajām paaudzēm, kas ietver to, ka tu primāri orientējies uz to, ka velti resursus savu bērnu audzināšanai un uzturēšanai, nevis svešu./

Tad loģiskāk būtu veltīt resursus nevis ģenētiski savējiem bet tiem kam labākas smadzenes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-11-15 14:15 (saite)
> Tad loģiskāk būtu veltīt resursus nevis ģenētiski savējiem bet tiem kam labākas smadzenes.

Neizskatās, ka cilvēki būtu tā iekārtoti (I mean, nekas par to neliecina, imo).

Savukārt par labākām smadzenēm vispār tu te iebrauc tēmā par kuru nav skaidrības (zinātniskas skaidrības).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2022-11-15 14:18 (saite)
Par labākām smadzenēm ir jau diezgan daudz zinātniskas skaidrības, pietiekami, lai varētu sākties (un jau ir sākusies) ģenētisko sakarību sistemātiska meklēšana.

That being said, cilvēki tiešām ir iekārtoti rūpēties par ģenētiski savējiem vispirms un neuzskatu, ka būtu jēga vai prātīgi mēģināt pārmainīt kaut ko tik fundamentālu. Tā vietā ir jēga atbalstīt dažādus centienus gan nature, gan nurture līmenī radīt iespējas, kur ģenētiski savējiem ir arī iespēju robežās labākās dabūjamās smadzenes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?