Tas bija pus pa jokam, bet principā bez cietumnieka dilemmas ir arī kaudzēm citu spēļu gan pašā spēļu teorijā, gan eksperimentālajā ekonomikā un tamlīdzīgās nozarēs.

Runājot par valsts pārvaldi, situācijai piemērotāka būtu kaut vai Dictator game vai nereti pat Impunity game, jo pārvaldes darbinieku uzdevumi tipiski iekļauj resursu sadales organizēšanu (nu, vismaz tajā pārvaldes daļā, kas ir būtiska šai kontekstā), un šie resursi un to sadalījums tipiski netiek ikdienā atšifrēti (tas ir, to var darīt, bet nevienam nav laika ar to noņemties visu laiku).

Bet nevajag pat iedziļināties modeļos, pietiek jau ar to, ko zinātnieki reāli dara paši savās nozarēs. Ne jau velti ir vesela industrija, kas palīdz zinātniekiem radīt feikus pētījumus, feikus rezultātus, feikas publikācijas. Tas liecina, ka neskatoties uz savu teorētiski pārāko intelektu, morālais kompass gana daudziem zinātniekiem ir pārāk švaks, un nekāda racionalitāte viņus neglābj.