ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-01-31 12:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vēl par to pašu
Jeb cilvēki pamazām un negribīgi nāk pie prāta

https://www.delfi.lv/bizness/latvija2030/kodolenergijas-stabilais-plaukts-es-zala-kursa-skapi.d?id=53993768

Jo ātrāk jo labāk.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2022-01-31 12:38 (saite)
"Latvenergo" augšas nav gluži bezcerīgas arī perspektīvo projektu plānā: https://dzentlmenis.com/latvenergo-nakotne-grib-iegut-elektroenergiju-mini-atomstacijas/76121

(Atbildēt uz šo)


[info]mranarhs
2022-01-31 13:11 (saite)
ZViedrijā tikko apstiprināja radioaktīvo atkritumu glabāšanas plānu. It kā būtu droši jāglabā 100 000 gadus. Bet to neviens īsti nevar garantēt, sāka uzdot jautājumus - izrādās, tās vara tvertnes varot sākt plaisāt jau pēc 100 gadiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mranarhs
2022-01-31 13:13 (saite)
https://sverigesradio.se/artikel/swedens-spent-nuclear-fuel-repository-decision-made-after-years-of-debate

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2022-01-31 13:14 (saite)
Some critics argue, however, that the copper cannisters designed to encapsulate the highly radioactive spent nuclear fuel rods will corrode over time.

https://sverigesradio.se/artikel/historic-decision-awaits-on-spent-nuclear-fuel-repository

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 13:22 (saite)
Vispār jau tā ir vērtīga izejviela, degviela nākamajiem torija reaktoriem + izotopu avots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2022-01-31 18:59 (saite)
Un zviedri to nezina vai vienkārši neņem vērā? Otrkārt, vērtīgs vai ne vērtīgs, to ir jāuzglabā superdroši. Treškārt, ja izmanto tevis minētajiem reaktoriem - pēc izmantošanas kaut kas paliek pāri, ne? Pieņemu, arī radioaktīvs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 22:59 (saite)
Zviedri to zina, specu līmenī, var nezināt visādi zaļie aktīvisti. Jāuzglabā superdroši, tā ir taisnība. Paliek pāri radioizotopus saturošs materiāls, bet to beigu galā var izmantot šo pašu izotopu iegūšanai, izotopus vajag pētniecībā, medicīnā. materiālzinātnē, daudz kur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2022-02-01 11:24 (saite)
Nezinu par aktīvistiem, bet nekur zviedru debatēs tevis minētā lieta nav izskanējusi. Lēmums tika pieņemts. Jautājumi palika. Kā jau laikam minēju, speci (nevis aktīvisti) norāda, ka tās vara trubas var sākt plaisāt jau pēc 100 gadiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2022-02-01 11:25 (saite)
Otrkārt, ja tik daudz kur viskautkur šī viela ir vajadzīga, tad kāpēc tā netiek izmantota šīm vajadzībām, bet sarežģītā un dārgā procesā tiek noglabāta dziļumdziļi zem zemes?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-02-01 17:45 (saite)
Tāpēc ka ne visur ir radioķīmiskās/ izotopu atdalīšanas rūpnīcas, pārsvarā tās ir valstīm kuras attīsta kodolieročus

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 13:45 (saite)
Tālāk par virsrakstu nelasi?

"Makrons prezentēja 30 miljardus vērtu piecgades plānu, kurā arī iekļauts atbalsts jauna veida atomreaktoru izpētei un izstrādei. Tam piebalso Čehija, Ungārija, Slovēnija un Polija."

(mans bold) vs

"Bez vāciešiem arī Luksemburgā, Portugālē, Dānijā un Austrijā uzskata, ka investīcijas, kas nepieciešamas, lai izmantotu atomu ražoto elektrību, ir pārāk lielas un galu galā tas ir neizdevīgi blokam."

Meanwhile in other news (12.01.2022)...

Electricity giant EDF on Wednesday announced a further delay and cost overruns for France's flagship new-generation nuclear plant, in a blow to President Emmanuel Macron's strategy of making atomic power a cornerstone of energy policy.

Projected costs had increased by another 300 million euros ($340 million) to 12.7 billion euros, EDF said -- around four times more than the initial forecast of 3.3 billion euros.


Kā jau teicu - šī ir industrija, kas nekaunas melot, ka tik dabūtu kāju iekšā pa durvīm...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 13:51 (saite)
Vienkāršāk: Vācijas un Austrijas valdības cilvēki ir saistīti ar Gazprom un citām Krievijas ekonomiskajām struktūrām. Līdz ar to viņi ir kremļa marionetes.

Spīdoša Krievijas valdības un specdienestu operācija.

1)iniciējam un piebarojam ES spēcīgākajā valstī visādus zaļos.
2)visādi zaļie ar skaļu spiegšanu panāk tur enerģētikas infrastruktūras (AES) slēgšanu.
3)pārdodam tiem apjātajiem savu gāzi, dārgi [ + mums ir politiskā ietekme jo viņi burtiski ir atkarīgi no mūsu piegādēm]
4)Apjātie dedzina mūsu gāzi un vēl maksā CO2 kvotas, mēs iesitam naudiņu par gāzi un nemaksājam kvotas jo tikai iegūstam bet dedzina viņi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 13:56 (saite)
Sure, es arī domāju, ka Vācija apjāja pati sevi pāragri verot ciet esošās AES, bet šobrīd argumenta kodols nav saistīts ne ar zaļajiem, ne ar Krievijas mīlestību, bet elementāri ar ekonomiskiem apsvērumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:03 (saite)
Nu jā un ekonomiski apsvērumi ir skatāmi dažādi. Lētāk ir gāze. Tā degot dod CO2. CO2 maina klimatu. Vēja un saules baterijas strādā nepastāvīgi, uzkrāšanas tehnoloģijas arī ir dārgas.

Personiski es domāju ka izeja (ja ar izeju mēs saprotam neemitēt CO2) ir tikai enerģētiskajā kompleksā kurš sastāv no AES, vējaun saules parkiem, HES (t.sk. plūdmaiņas), ģeotermālajām stacijām. Visu vajadzēs. Šiem biznesiem nav jākonkurē, viņi ir papildinoši savstarpēji. Komplementāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:09 (saite)
"Šiem biznesiem nav jākonkurē, viņi ir papildinoši savstarpēji. Komplementāri."

Man atkal šķiet, ka tērēt būtiskus līdzekļus AES būvniecībai šobrīd jau ir kā čurāt vējā - tas vienkārši atņem resursus citiem enerģijas veidiem, kas varētu pienest vairāk zaļas enerģijas un ātrāk.

Nerunāju par ieguldījumiem pētniecībā - tie ir nepieciešami - ilgtermiņā nevaram zināt, kas izrādīsies pareizi, vai vajadzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:15 (saite)
Nevar vairāk un ātrāk. Bez AES - tas nozīmē a) vēl lielākus elektrības rēķinus b) degradētu vidi ( jo ļoti lieli vēja parki).

Nu vai arī kā Vācija - vārdos tik ``zaļa`` bet klusi apgūst jaunas ogļraktuvies. Polijā tas pats, poļi gan tam ir pateikuši ``nē`` un pagriezušies AES virzienā, paši saprot ka citādi smieklīgi sanāk.

Un tāda sīka nianse - tikko viss transports kļūs elektrisks [ un tāds ir plāns daudzviet] elektrības vajadzēs [ pats vari parēķināt] cik daudz vairāk.

Tā ka ` atjaunojamā zaļā enerģija`` bez AES ir mīts. Maģiskā domāšana. Konceptu var iebarot tikai slinkiem humanitārijiem, tāpēc ka neslinki humanitāriji arī spēj salīdzināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-31 15:37 (saite)
Ja paskatās uz visiem kopējiem izdevumiem, tad izdevumi AES celtniecībai ir tik sīka vienība, ka kopējo ekonomiku tie nekādi neietekmēs.

Ja salīdzinām kaut vai ar bitkoinā nosvilināto naudu (triljoni), tad pat tad, ja AES celtniecībā ieguldītā nauda izrādītos pilnīgi bez atdeves, arī tas nebūtu nekāds nozīmīgs ekonomisks zaudējums.

Tāpēc tie, kas satraucas par AES “ekonomisko neizdevīgumu” visdrīzāk lobē kādas citas intereses.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2022-01-31 13:57 (saite)
Tā ir industrija, kurai jo ātrāk un plašāk izdosies dabūt kāju iekšā visās vajadzīgajās durvīs, jo labāk būs gan lielajiem, gan mazajiem. Īpaši jau mazie modulārie reaktori paver iespējas, kādas nesniedz neviens cits enerģijas ražošanas veids, tieši kompaktuma un neatkarības no apkārtējās vides parametriem ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:12 (saite)
Nešaubos, ka SMR būs nišas lietojumi, kad tie būs nobrieduši (kas var prasīt vēl dekādes). Nedomāju, ka tie jelkad būs konkurētspējīgi pēc cenas, lai aizstātu vēju/sauli kā būtisks enerģijas avots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:17 (saite)
Vējš un saule nevar aizstāt neko, jo ir nepastāvīgi avoti.

Okej ir izņēmumi:

a) Orbitālās vai uz Mēness izvietotās saules stacijas ar mikroviļņu emitoriem kas novada enerģiju līdz zemei.
b) Vēja stacijas kas iekārtas stratorfēras strāvplūsmās.

Nu kā redzi abi varianti tiešām satur virkni neatrisinātu inženiertehnisko problēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2022-01-31 14:32 (saite)
Mikroviļņu emiteriem, ja starp tiem un uztvērējiem ir atmosfēra, ir gigantiski enerģijas zudumi (kuba-kvadrāta likuma dēļ tie ir palieli arī vakuuma apstākļos pie reālistiskiem orbitālajiem attālumiem, bet ar atmosfēru tie ekranē potenciālos ieguvumus, pie tam vērā ņemamas jaudas emiteri atmosfērā radīs sekundāros efektus izkliedes un absorbcijas dēļ).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:35 (saite)
Un jā tas tev nav nekāds 5G tās tiešām ir plūsmas kuras var ietekmēt organismus etc. Ja tādā starā ielidos zosis, būs ceptas zosis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2022-01-31 14:37 (saite)
Tieši tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:37 (saite)
Ja Tu citiem te iesaki mācīties fiziku, tad Tev varētu ieteikt pamācīties statistiku. ;)

Risinājums ir ļoti vienkāršs: izbūvēt papildus kapacitāti, par pārējo parūpējas statistika. Elektrotransports ar modernu lādēšanas pārvalidi (battery to grid) patiesībā būs slodzi izlīdzinošs faktors (tendence ir jau tagad arī bez b2g - cilvēki cenšas lādēt, kad ir lētāk).

Par to šausmīgo laukumu, iepriekšējā sračā jau pēc populāra pieprasījuma piemetu - lai nosegtu šodienas patēriņu ar vēju (5TWh), būtu nepieciešami 150-300 km2 vēja parku, kas ir mazāk par 2% no Latvijā izmantoto lauksaimniecības zemju apjoma. Citiem vārdiem sakot, kad kaut kur brauc - iztēlojies katru 50. lauku ko redzi ar vēja ģeneratoriem. Tīri salīdzinājumam - dēļ Fukušimas slēgtā zonā ir 4000 km2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:40 (saite)
/ izbūvēt papildus kapacitāti,/

Nu jā tas nozīmē jaunas elektrostacijas. T.i. AES.

Par bufera funkciju taisnība - tas daļēji noņem tavu iepriekšējo argumentu ka AES nav fleksiblas, nu re, ja mums ir buferis lādējamu akumulatoru veidā, tad šī problēma mazinās.

Fukušima nav korekts piemērs jo būvēt AES seismiski aktīvās zinās protams ir risks, stabilās - var.

Starp citu, vislabāk ir būvēt AES pazemē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:45 (saite)
Es tikai par to, ka nav jēga būvēt AES, ja tās jau tagad ir 3x dārgākas par vēju/sauli. Labāk uzbūvēt 2x vairāk vēja nekā vajag, vēl paliks lieka enerģija, no kā taisīt ūdeņradi. Zem zemes gan jau vēl dārgāk sanāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:47 (saite)
Nu jā tu esi kā tas džeks kas pērk lētas bikses tāpēc konstanti staigā ar cauru pēcpusi un pērk tās bikses regulāri.

Nevajag lēti, vajag labi.

Mēs neesam tik bagāti lai taisītu lēti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 15:01 (saite)
Jā, tikai ar biksēm Tu vari sarēķināt, kā Tev būtu atmaksājušās labās bikses.

Gaidu aprēķinus, kā tā dārgā kodolenerģija mums atmaksāsies? (Ar vēl kādu Fukušimu?)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:04 (saite)
piesaukt hipotētiski ``vēl kādu fukušimu`` ir demagoģija. Ja tu baidīsies no jebkādām katastrofām, tad mierīgi vari nedarīt neko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:52 (saite)
Pat ja ir 3x dārgāk, tad labāk ir uzbūvēt kompaktas lielas stacijas 3x dārgāk ( ak jā un ja stacijas būvē vēl lielākas, tad uz 1 enerģijas vienību sanāk lētāk)un pēc tam mums ir stabils un arī regulējams, no vides neatkarīgs enerģijas avots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 15:04 (saite)
Man liekas, atceros lasījis, ka vēl lielākas stacijas sanākot dārgākas. Ne velti visi ir nostabilizējušies uz 1-1.5GW reaktoriem.

Ar to 3x dārgāk problēma ir tāda, ka tas nozīmē 3x lēnāk (vēl pat neskaitot nenormālo būvēšanas laiku), tikmēr pulkstenis tikšķ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:05 (saite)
Te izeja ir dažādu veidu modularitātē un protams jaunju reaktoru un to aprīkojuma materiālu studijās kuras visu laiku notiek.

Modularitāte nozīmē piemēram uzbūvēt vienu AES un tad likt tai klāt energoblokus pēc vajadzības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:55 (saite)
Nu un beidzot apsvērums tīri no ekoloģijas - AES, ja tā ir korekti uzbūvēta, vislabāk pazemē - vidi neietekmē praktiski nekā, tur viss ir zem konteinmenta. Vēja parki vidi maina. Lieli vēja parki vidi maina būtiski. Tas ir labi, slikti vai neitrāli - tiek pētīts, bet tur arī ir savas problēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-31 15:39 (saite)
Par to jau runājām, ka nē. Ar divkāršu, un pat ar desmitkāršu vēja jaudu diemžēl nepietiks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:44 (saite)
Bez tam tavs aprēķins par 5TWh nosegšanu ar vēju cik es sapratu balstās uz tā, ka visi ģeneratori vienlaicīgi griežas. Uuuuun tagad paskaties tipisku meteoradara bildi brīvi izvēlētai dienai - ar vēja stiprumiem :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:46 (saite)
Nepareizi saproti, balstās uz reāliem datiem par reālu ražošanas apjomu, reālos vēja parkos. Tāpēc arī variācija - pēc nominālās jaudas būtu sarēķinājis precīzi. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 14:49 (saite)
Reāli mēs redzam ko - tikko ir problēmas ar pašreizējo stabilo energonesēju, t.i. gāzi - tā sākas : Vot nebija laba sezona, nesaražojās pietiekami elektrība, rēķini kosmosā. Tāpēc mums vajag stabilu energonesēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 14:59 (saite)
Ka krīze ir dēļ tā, ka "dēļ bezvēja nesaražojās pietiekami elektrība" jau ir demagoģija - jā, ir par 40% mazāk vēja enerģijas nekā vidējā sezonā, bet pat ja būtu bijusi pilnīgi normāla vai pat laba sezona, tas situāciju nekādi nebūtu izglābis, ņemot vērā, ka vējš ir tikai padsmit procenti no kopējās elektrības ražošanas apjoma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:03 (saite)
Nu lūk.

Un tagad pamodelējam kas būtu ja vējš būtu ielikts par bāzi.

Un tev pēkšņi ir par 40% mazāk enerģijas nekā vidēji sezonā.

Tikai tas mīnus 40% ir nevis no 15% summārā bet no 90% summārā.

Tumši, auksti un netīri [jo sūkņu stacijas arī apstātos]

īsāk sakot - katastrofa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 15:06 (saite)
Except, ja mēs sekotu ieteiktajai stratēģijai, un būtu izbūvējuši 2x kapacitāti, tad 40% mazāk enerģijas nozīmētu 120% segumu. Un kaut kādā black swan gadījumā reizi 10 gados, kad tiešām nokrītam zem simts, varam atļauties uz dažiem mēnešiem pieslēgt nelielu gāzes kapacitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:10 (saite)
Redzi viena lieta - ja tev valsts teritorijā iestājas bezvējš, tad ir vienalga cik ``kapacitātes`` tu tur esi sabūvējis, 2x vai 5x vai 10x - viņi visi negriezīsies.

[Also esmu lasījis ka ļoti stipra vēja gadījumā šos propellerus arī nākas stopēt, lai konstrukcija neizjuktu. OK vrb tas atkarājas no konkrētām konstrukcijām]

Nu lūk un ja mums ir AES, mēs varam aizmirst par ``black swan`` situācijām un nevajag nekādas ``nelielas gāzes kapacitātes``, kas izdala CO2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 15:13 (saite)
Nu, LV gan jau mēs neceram uz energoneatkarību (ne tikai dēļ mazā izmēra)?

Par stopēšanu pie liela vēja, tas ir fakts - tie ģeneratori spēj darboties noteiktā vēja stipruma diapazonā, un vētru laikā tos bloķē.

Ar AES mēs nekad nenonāksim pat līdz 1x, jo jau tagad 3x dārgāk, un paliks tikai vēl dārgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:19 (saite)
/un paliks tikai vēl dārgāk./

Kēreiz nē.

Paskaidrošu kā vaidojas izmaksas: Izmaksas ir dārgākas kaut kam ko taisa by accident, neregulāri, unikāli. Ja industrija paplašinās, produkts kļūst lētāks, atceries cik maksāja piemēram pirmie mikrokalkulatori. Ar AES kritums nebūs tik dramatisks, jo tur nāk iekšā drošības izdevumi, konteinmenti, radiokontrole, aizsargmateriāli utt bet pie atstrādātas industrijas kritums cenās ir sagaidāms.

Par energoneatkarību, optimālais priekšlikums būtu - viena superliela AES uz Baltiju, kādi 4-5 mazie reaktori pa reģioniem un atlikums - HES, esošās [varbūt pabeigt Daugavas kaskādi, varbūt atstāt kā ir - ekoloģiskā izpēte nepieciešama]un vēja parki gar Kurzemes piekrasti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 16:19 (saite)
Nu nav AES nekāds startup - tā ir tehnoloģija, kam jau ir 60 gadu, kuras izpētē ir investēts milzīgs daudzums valstu līdzekļu, ar vairāk nekā 400 uzbūvētām stacijām. Ar SMR varbūt var izrādīties kā raksti, bet mēs esam gadu desmitu attālumā no tā, lai vispār to uzzinātu. Tikmēr ar vēju/sauli šis process arī jau notiek, un tikai pastiprināsies, pieaugot tirgus apjomam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 16:26 (saite)
Ne tikai ar SMR. Ar brīderiem, ar Th reaktoriem, ar ātro neitronu reaktoriem, ar gāzes fāzes reaktoriem, tur ir ļoti daudz perspektīvu virzienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 16:43 (saite)
Also jā ātro neitronu brīderi ir perspektīvs virziens

https://www.ieer.org/ensec/no-1/puuse.html

tas ir tāpēc ka dabiskāis urāns pārsvarā sastāv no U238, skaldāmā U235 ir maz, bet neskaldāmo U238 var pārvērst skaldāmajā Pu239 un tad mums ir kodoldegvielas pārpilnība. Līdzīgi ir ar Th232 => U233.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:21 (saite)
Pie šādas enerģētikas struktūras mēs varētu aizvērt visas TEC.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-31 15:39 (saite)
Uuuun vēl viena iespējama vēja parku problēma

https://www.nature.com/articles/s41598-021-97107-8

Kamēr vēja parku ir relatīvi maz - problēma nav būtiska

Bet ja seko tavam priekšlikumam un mēģina balstīt uz tiem enerģētiku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2022-01-31 15:40 (saite)
Labi. Salīdzinājumam: piecu teravatstundu gadā kritēriju var izpildīt ar vienu (no astoņiem) vecā "Ļeņingrad II" energobloku: https://world-nuclear-news.org/Articles/Leningrad-II-unit-1-passes-5-TWh-milestone-in-a-si

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-31 15:43 (saite)
Fukušimā evakuētā zona ir 10 km rādiusā.

Jebkuri skaitļi, kurus tu nosauc, ar lielu varbūtību ir nepareizi vai pārspīlēti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-31 16:21 (saite)
Ok, taisnība - laikam pa fikso paņēmu Černobiļas datus. Fukušimai maksimālā excusion zone esot bijus 1000 km2, kas šobrīd samazināta līdz ~400 km2.

Par to "Jebkuri skaitļi, kurus tu nosauc, ar lielu varbūtību ir nepareizi vai pārspīlēti" - beidz melot, es ar saviem skaitļiem esmu visai rūpīgs, un arī esmu vienmēr gatavs atzīt, ja kļūdos vai jaucu. Varbūt nosauc vēl piemērus, ja jau ir tāda liela varbūtība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-31 16:56 (saite)
Sāksim jau ar to, ka tavs grafiks iepriekšējam ierakstam bija maldīgs, jo izlaida gāzes daļu.

Šeit tu apgalvoji, ka ar 2 kārtēju vēja jaudu visam pietiks. Pirmīt tu teici, ka 10 kārtīgi, un pat tam pievienotais avots nebija ļoti uzticams. Tas nekas, ka tu pēcāk pateici, ka vēja daļa vispār ir diezgan maza, ka 40% neko īpaši nenozīmē. Tad ir tam nozīme vai nav?

Pēc tam tu iedevi kaut kādu grafiku vispār bez apraksta, ko tas nozīmē.

Pēc tam tu iedevi skaitļus, ka kodolenerģijai ir 60g/kWh, kas pēc daudzām aplēsēm ir pie intervāla augšējās robežas, nepieminot ne avotu, ne arī kāpēc tu nenorādīji intervālu.

Pēc tam tu mēģināji emocionāli iespaidot, ka 12 g ir vairāk par 2 kg.

Es saprotu tavu pieeju – pateikt pēc iespējas šokējošākus datus, un pēc tam paļauties, ka kāds tos labos, bet tas neliksies pārliecināti, jo ir enkura efekts.

Katrā ziņā tā nav rūpība, par ko tu stāsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2022-01-31 16:55 (saite)
Cik tālu tikuši mūsu propagandas līderi, ka cilvēks bez šaubu ēnas var uzskatīt, ka vēja un saules enerģija ir jebkādā veidā konkurētspējīgi. Tie ir labākajā gadījumā stilīgi bonusiņi valstīs, kur tam ir piemērota ģeogrāfija un infrastruktūru, bet ne vairāk. Skatāmies kā woke-geen valstīs Zviedrijā vai atsevišķos zilajos klaunu štatos nu jāsaskaras ar mazattīstītu valstu problēmām random elektrības zuduma periodos, jo aizslēgti pastāvīgi avoti, lai Tunberga nerauktu degunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-31 16:57 (saite)
Zviedrijā kāreiz ir AES, tas friči pa kluso rok ogles un spiedz par zaļumu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-31 17:13 (saite)
Problēmas viņiem bija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2022-02-01 11:27 (saite)
Nekādi random elektrības zuduma brīži šeit nav bijuši. Zviedrijā ir diezgan labs elektroenerģijas ražošanas mix. Ap pusi saražo hidroelektrostacijas, tad vēl daļu AES, un vēl daļu vēja turbīnas utml. Šo mix viņi arī grib saglabāt. Jaunas AES ir atļauts celt, bet neviens cēlējs nav pieteicies. Laikam dikti dārgi un laikietilpīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?