Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2022-01-31 12:25:00

Vēl par to pašu
Jeb cilvēki pamazām un negribīgi nāk pie prāta

https://www.delfi.lv/bizness/latvija2030/kodolenergijas-stabilais-plaukts-es-zala-kursa-skapi.d?id=53993768

Jo ātrāk jo labāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

antiprojekcija
2022-01-31 14:37 (saite)

Ja Tu citiem te iesaki mācīties fiziku, tad Tev varētu ieteikt pamācīties statistiku. ;)

Risinājums ir ļoti vienkāršs: izbūvēt papildus kapacitāti, par pārējo parūpējas statistika. Elektrotransports ar modernu lādēšanas pārvalidi (battery to grid) patiesībā būs slodzi izlīdzinošs faktors (tendence ir jau tagad arī bez b2g - cilvēki cenšas lādēt, kad ir lētāk).

Par to šausmīgo laukumu, iepriekšējā sračā jau pēc populāra pieprasījuma piemetu - lai nosegtu šodienas patēriņu ar vēju (5TWh), būtu nepieciešami 150-300 km2 vēja parku, kas ir mazāk par 2% no Latvijā izmantoto lauksaimniecības zemju apjoma. Citiem vārdiem sakot, kad kaut kur brauc - iztēlojies katru 50. lauku ko redzi ar vēja ģeneratoriem. Tīri salīdzinājumam - dēļ Fukušimas slēgtā zonā ir 4000 km2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2022-01-31 14:40 (saite)

/ izbūvēt papildus kapacitāti,/

Nu jā tas nozīmē jaunas elektrostacijas. T.i. AES.

Par bufera funkciju taisnība - tas daļēji noņem tavu iepriekšējo argumentu ka AES nav fleksiblas, nu re, ja mums ir buferis lādējamu akumulatoru veidā, tad šī problēma mazinās.

Fukušima nav korekts piemērs jo būvēt AES seismiski aktīvās zinās protams ir risks, stabilās - var.

Starp citu, vislabāk ir būvēt AES pazemē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 14:45 (saite)
	Es tikai par to, ka nav jēga būvēt AES, ja tās jau tagad ir 3x dārgākas par vēju/sauli. Labāk uzbūvēt 2x vairāk vēja nekā vajag, vēl paliks lieka enerģija, no kā taisīt ūdeņradi. Zem zemes gan jau vēl dārgāk sanāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 14:47 (saite)
	Nu jā tu esi kā tas džeks kas pērk lētas bikses tāpēc konstanti staigā ar cauru pēcpusi un pērk tās bikses regulāri. Nevajag lēti, vajag labi. Mēs neesam tik bagāti lai taisītu lēti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:01 (saite)
	Jā, tikai ar biksēm Tu vari sarēķināt, kā Tev būtu atmaksājušās labās bikses. Gaidu aprēķinus, kā tā dārgā kodolenerģija mums atmaksāsies? (Ar vēl kādu Fukušimu?) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 15:04 (saite)
	piesaukt hipotētiski ``vēl kādu fukušimu`` ir demagoģija. Ja tu baidīsies no jebkādām katastrofām, tad mierīgi vari nedarīt neko. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 14:52 (saite)
	Pat ja ir 3x dārgāk, tad labāk ir uzbūvēt kompaktas lielas stacijas 3x dārgāk ( ak jā un ja stacijas būvē vēl lielākas, tad uz 1 enerģijas vienību sanāk lētāk)un pēc tam mums ir stabils un arī regulējams, no vides neatkarīgs enerģijas avots. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:04 (saite)
	Man liekas, atceros lasījis, ka vēl lielākas stacijas sanākot dārgākas. Ne velti visi ir nostabilizējušies uz 1-1.5GW reaktoriem. Ar to 3x dārgāk problēma ir tāda, ka tas nozīmē 3x lēnāk (vēl pat neskaitot nenormālo būvēšanas laiku), tikmēr pulkstenis tikšķ. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 15:05 (saite)
	Te izeja ir dažādu veidu modularitātē un protams jaunju reaktoru un to aprīkojuma materiālu studijās kuras visu laiku notiek. Modularitāte nozīmē piemēram uzbūvēt vienu AES un tad likt tai klāt energoblokus pēc vajadzības. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 14:55 (saite)
	Nu un beidzot apsvērums tīri no ekoloģijas - AES, ja tā ir korekti uzbūvēta, vislabāk pazemē - vidi neietekmē praktiski nekā, tur viss ir zem konteinmenta. Vēja parki vidi maina. Lieli vēja parki vidi maina būtiski. Tas ir labi, slikti vai neitrāli - tiek pētīts, bet tur arī ir savas problēmas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	extranjero 2022-01-31 15:39 (saite)
	Par to jau runājām, ka nē. Ar divkāršu, un pat ar desmitkāršu vēja jaudu diemžēl nepietiks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 14:44 (saite)
	Bez tam tavs aprēķins par 5TWh nosegšanu ar vēju cik es sapratu balstās uz tā, ka visi ģeneratori vienlaicīgi griežas. Uuuuun tagad paskaties tipisku meteoradara bildi brīvi izvēlētai dienai - ar vēja stiprumiem :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 14:46 (saite)
	Nepareizi saproti, balstās uz reāliem datiem par reālu ražošanas apjomu, reālos vēja parkos. Tāpēc arī variācija - pēc nominālās jaudas būtu sarēķinājis precīzi. ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 14:49 (saite)
	Reāli mēs redzam ko - tikko ir problēmas ar pašreizējo stabilo energonesēju, t.i. gāzi - tā sākas : Vot nebija laba sezona, nesaražojās pietiekami elektrība, rēķini kosmosā. Tāpēc mums vajag stabilu energonesēju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-01-31 14:59 (saite)

Ka krīze ir dēļ tā, ka "dēļ bezvēja nesaražojās pietiekami elektrība" jau ir demagoģija - jā, ir par 40% mazāk vēja enerģijas nekā vidējā sezonā, bet pat ja būtu bijusi pilnīgi normāla vai pat laba sezona, tas situāciju nekādi nebūtu izglābis, ņemot vērā, ka vējš ir tikai padsmit procenti no kopējās elektrības ražošanas apjoma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 15:03 (saite)
	Nu lūk. Un tagad pamodelējam kas būtu ja vējš būtu ielikts par bāzi. Un tev pēkšņi ir par 40% mazāk enerģijas nekā vidēji sezonā. Tikai tas mīnus 40% ir nevis no 15% summārā bet no 90% summārā. Tumši, auksti un netīri [jo sūkņu stacijas arī apstātos] īsāk sakot - katastrofa. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:06 (saite)
	Except, ja mēs sekotu ieteiktajai stratēģijai, un būtu izbūvējuši 2x kapacitāti, tad 40% mazāk enerģijas nozīmētu 120% segumu. Un kaut kādā black swan gadījumā reizi 10 gados, kad tiešām nokrītam zem simts, varam atļauties uz dažiem mēnešiem pieslēgt nelielu gāzes kapacitāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2022-01-31 15:10 (saite)

Redzi viena lieta - ja tev valsts teritorijā iestājas bezvējš, tad ir vienalga cik ``kapacitātes`` tu tur esi sabūvējis, 2x vai 5x vai 10x - viņi visi negriezīsies.

[Also esmu lasījis ka ļoti stipra vēja gadījumā šos propellerus arī nākas stopēt, lai konstrukcija neizjuktu. OK vrb tas atkarājas no konkrētām konstrukcijām]

Nu lūk un ja mums ir AES, mēs varam aizmirst par ``black swan`` situācijām un nevajag nekādas ``nelielas gāzes kapacitātes``, kas izdala CO2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:13 (saite)
	Nu, LV gan jau mēs neceram uz energoneatkarību (ne tikai dēļ mazā izmēra)? Par stopēšanu pie liela vēja, tas ir fakts - tie ģeneratori spēj darboties noteiktā vēja stipruma diapazonā, un vētru laikā tos bloķē. Ar AES mēs nekad nenonāksim pat līdz 1x, jo jau tagad 3x dārgāk, un paliks tikai vēl dārgāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2022-01-31 15:19 (saite)

/un paliks tikai vēl dārgāk./

Kēreiz nē.

Paskaidrošu kā vaidojas izmaksas: Izmaksas ir dārgākas kaut kam ko taisa by accident, neregulāri, unikāli. Ja industrija paplašinās, produkts kļūst lētāks, atceries cik maksāja piemēram pirmie mikrokalkulatori. Ar AES kritums nebūs tik dramatisks, jo tur nāk iekšā drošības izdevumi, konteinmenti, radiokontrole, aizsargmateriāli utt bet pie atstrādātas industrijas kritums cenās ir sagaidāms.

Par energoneatkarību, optimālais priekšlikums būtu - viena superliela AES uz Baltiju, kādi 4-5 mazie reaktori pa reģioniem un atlikums - HES, esošās [varbūt pabeigt Daugavas kaskādi, varbūt atstāt kā ir - ekoloģiskā izpēte nepieciešama]un vēja parki gar Kurzemes piekrasti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-01-31 16:19 (saite)

Nu nav AES nekāds startup - tā ir tehnoloģija, kam jau ir 60 gadu, kuras izpētē ir investēts milzīgs daudzums valstu līdzekļu, ar vairāk nekā 400 uzbūvētām stacijām. Ar SMR varbūt var izrādīties kā raksti, bet mēs esam gadu desmitu attālumā no tā, lai vispār to uzzinātu. Tikmēr ar vēju/sauli šis process arī jau notiek, un tikai pastiprināsies, pieaugot tirgus apjomam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 16:26 (saite)
	Ne tikai ar SMR. Ar brīderiem, ar Th reaktoriem, ar ātro neitronu reaktoriem, ar gāzes fāzes reaktoriem, tur ir ļoti daudz perspektīvu virzienu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 16:43 (saite)
	Also jā ātro neitronu brīderi ir perspektīvs virziens https://www.ieer.org/ensec/no-1/puuse.html tas ir tāpēc ka dabiskāis urāns pārsvarā sastāv no U238, skaldāmā U235 ir maz, bet neskaldāmo U238 var pārvērst skaldāmajā Pu239 un tad mums ir kodoldegvielas pārpilnība. Līdzīgi ir ar Th232 => U233. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 15:21 (saite)
	Pie šādas enerģētikas struktūras mēs varētu aizvērt visas TEC. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 15:39 (saite)
	Uuuun vēl viena iespējama vēja parku problēma https://www.nature.com/articles/s41598-021-97107-8 Kamēr vēja parku ir relatīvi maz - problēma nav būtiska Bet ja seko tavam priekšlikumam un mēģina balstīt uz tiem enerģētiku? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2022-01-31 15:40 (saite)
	Labi. Salīdzinājumam: piecu teravatstundu gadā kritēriju var izpildīt ar vienu (no astoņiem) vecā "Ļeņingrad II" energobloku: https://world-nuclear-news.org/Articles/Leningrad-II-unit-1-passes-5-TWh-milestone-in-a-si (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	extranjero 2022-01-31 15:43 (saite)
	Fukušimā evakuētā zona ir 10 km rādiusā. Jebkuri skaitļi, kurus tu nosauc, ar lielu varbūtību ir nepareizi vai pārspīlēti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-01-31 16:21 (saite)

Ok, taisnība - laikam pa fikso paņēmu Černobiļas datus. Fukušimai maksimālā excusion zone esot bijus 1000 km2, kas šobrīd samazināta līdz ~400 km2.

Par to "Jebkuri skaitļi, kurus tu nosauc, ar lielu varbūtību ir nepareizi vai pārspīlēti" - beidz melot, es ar saviem skaitļiem esmu visai rūpīgs, un arī esmu vienmēr gatavs atzīt, ja kļūdos vai jaucu. Varbūt nosauc vēl piemērus, ja jau ir tāda liela varbūtība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-01-31 16:56 (saite)

Sāksim jau ar to, ka tavs grafiks iepriekšējam ierakstam bija maldīgs, jo izlaida gāzes daļu.

Šeit tu apgalvoji, ka ar 2 kārtēju vēja jaudu visam pietiks. Pirmīt tu teici, ka 10 kārtīgi, un pat tam pievienotais avots nebija ļoti uzticams. Tas nekas, ka tu pēcāk pateici, ka vēja daļa vispār ir diezgan maza, ka 40% neko īpaši nenozīmē. Tad ir tam nozīme vai nav?

Pēc tam tu iedevi kaut kādu grafiku vispār bez apraksta, ko tas nozīmē.

Pēc tam tu iedevi skaitļus, ka kodolenerģijai ir 60g/kWh, kas pēc daudzām aplēsēm ir pie intervāla augšējās robežas, nepieminot ne avotu, ne arī kāpēc tu nenorādīji intervālu.

Pēc tam tu mēģināji emocionāli iespaidot, ka 12 g ir vairāk par 2 kg.

Es saprotu tavu pieeju – pateikt pēc iespējas šokējošākus datus, un pēc tam paļauties, ka kāds tos labos, bet tas neliksies pārliecināti, jo ir enkura efekts.

Katrā ziņā tā nav rūpība, par ko tu stāsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: