Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2022-01-31 12:25:00

Vēl par to pašu
Jeb cilvēki pamazām un negribīgi nāk pie prāta

https://www.delfi.lv/bizness/latvija2030/kodolenergijas-stabilais-plaukts-es-zala-kursa-skapi.d?id=53993768

Jo ātrāk jo labāk.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2022-01-31 14:49 (saite)
	Reāli mēs redzam ko - tikko ir problēmas ar pašreizējo stabilo energonesēju, t.i. gāzi - tā sākas : Vot nebija laba sezona, nesaražojās pietiekami elektrība, rēķini kosmosā. Tāpēc mums vajag stabilu energonesēju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-01-31 14:59 (saite)

Ka krīze ir dēļ tā, ka "dēļ bezvēja nesaražojās pietiekami elektrība" jau ir demagoģija - jā, ir par 40% mazāk vēja enerģijas nekā vidējā sezonā, bet pat ja būtu bijusi pilnīgi normāla vai pat laba sezona, tas situāciju nekādi nebūtu izglābis, ņemot vērā, ka vējš ir tikai padsmit procenti no kopējās elektrības ražošanas apjoma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 15:03 (saite)
	Nu lūk. Un tagad pamodelējam kas būtu ja vējš būtu ielikts par bāzi. Un tev pēkšņi ir par 40% mazāk enerģijas nekā vidēji sezonā. Tikai tas mīnus 40% ir nevis no 15% summārā bet no 90% summārā. Tumši, auksti un netīri [jo sūkņu stacijas arī apstātos] īsāk sakot - katastrofa. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:06 (saite)
	Except, ja mēs sekotu ieteiktajai stratēģijai, un būtu izbūvējuši 2x kapacitāti, tad 40% mazāk enerģijas nozīmētu 120% segumu. Un kaut kādā black swan gadījumā reizi 10 gados, kad tiešām nokrītam zem simts, varam atļauties uz dažiem mēnešiem pieslēgt nelielu gāzes kapacitāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2022-01-31 15:10 (saite)

Redzi viena lieta - ja tev valsts teritorijā iestājas bezvējš, tad ir vienalga cik ``kapacitātes`` tu tur esi sabūvējis, 2x vai 5x vai 10x - viņi visi negriezīsies.

[Also esmu lasījis ka ļoti stipra vēja gadījumā šos propellerus arī nākas stopēt, lai konstrukcija neizjuktu. OK vrb tas atkarājas no konkrētām konstrukcijām]

Nu lūk un ja mums ir AES, mēs varam aizmirst par ``black swan`` situācijām un nevajag nekādas ``nelielas gāzes kapacitātes``, kas izdala CO2.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antiprojekcija 2022-01-31 15:13 (saite)
	Nu, LV gan jau mēs neceram uz energoneatkarību (ne tikai dēļ mazā izmēra)? Par stopēšanu pie liela vēja, tas ir fakts - tie ģeneratori spēj darboties noteiktā vēja stipruma diapazonā, un vētru laikā tos bloķē. Ar AES mēs nekad nenonāksim pat līdz 1x, jo jau tagad 3x dārgāk, un paliks tikai vēl dārgāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2022-01-31 15:19 (saite)

/un paliks tikai vēl dārgāk./

Kēreiz nē.

Paskaidrošu kā vaidojas izmaksas: Izmaksas ir dārgākas kaut kam ko taisa by accident, neregulāri, unikāli. Ja industrija paplašinās, produkts kļūst lētāks, atceries cik maksāja piemēram pirmie mikrokalkulatori. Ar AES kritums nebūs tik dramatisks, jo tur nāk iekšā drošības izdevumi, konteinmenti, radiokontrole, aizsargmateriāli utt bet pie atstrādātas industrijas kritums cenās ir sagaidāms.

Par energoneatkarību, optimālais priekšlikums būtu - viena superliela AES uz Baltiju, kādi 4-5 mazie reaktori pa reģioniem un atlikums - HES, esošās [varbūt pabeigt Daugavas kaskādi, varbūt atstāt kā ir - ekoloģiskā izpēte nepieciešama]un vēja parki gar Kurzemes piekrasti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-01-31 16:19 (saite)

Nu nav AES nekāds startup - tā ir tehnoloģija, kam jau ir 60 gadu, kuras izpētē ir investēts milzīgs daudzums valstu līdzekļu, ar vairāk nekā 400 uzbūvētām stacijām. Ar SMR varbūt var izrādīties kā raksti, bet mēs esam gadu desmitu attālumā no tā, lai vispār to uzzinātu. Tikmēr ar vēju/sauli šis process arī jau notiek, un tikai pastiprināsies, pieaugot tirgus apjomam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2022-01-31 16:26 (saite)
	Ne tikai ar SMR. Ar brīderiem, ar Th reaktoriem, ar ātro neitronu reaktoriem, ar gāzes fāzes reaktoriem, tur ir ļoti daudz perspektīvu virzienu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 16:43 (saite)
	Also jā ātro neitronu brīderi ir perspektīvs virziens https://www.ieer.org/ensec/no-1/puuse.html tas ir tāpēc ka dabiskāis urāns pārsvarā sastāv no U238, skaldāmā U235 ir maz, bet neskaldāmo U238 var pārvērst skaldāmajā Pu239 un tad mums ir kodoldegvielas pārpilnība. Līdzīgi ir ar Th232 => U233. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2022-01-31 15:21 (saite)
	Pie šādas enerģētikas struktūras mēs varētu aizvērt visas TEC. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: