ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-01-25 17:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Citējot lietotāju az:
//labā ziņa, ka, kamēr te pāris dižgari, kas zinātnei nav pat blakus stāvējuši, spļauj virsū 99% klimata pētnieku atziņām, pasaulē kritiskā masa jau ir sasniegta, un cilvēki saprot. ļoti cerīgs lielākais jebkad survey - over half the world's population holyshit - kas aptver 50 valstis un arī tos, kas jaunāki par 18:
UNDP's "Peoples' Climate Vote" reflects over half the world's population after results processed by the University of Oxford. Sixty-four percent of people believe climate change is a global emergency, despite the ongoing COVID-19 pandemic. When it comes to age, younger people (under 18) were more likely to say climate change is an emergency than older people. Nevertheless, other age groups were not far behind, with 65% of those aged 18-35, 66% aged 36-59 and 58% of those over 60, illustrating how widely held this view has become.

ne gnidr, ne extran nekad savās dzīvēs vairs neko nespēs ietekmēt politiskā līmenī, viņi ir aizejošais laiks, so let them go//

kur ir problēma ar šo citātu:

Tajā ko az šeit pieved ir pētīts cilvēku viedoklis - kas kam tic. Tas ir interesanti no soc. un soc. anthro viedokļa bet tas neko nepasaka par to vai tas kam tie cilvēki tic ir reāls. Varbūt ir, varbūt nav. Agrāk 90+ % cilvēku ticēja, pardon, dievam. Tāpēc tas ir reāls? Nē. Tas, kam cilvēki tic ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kur ticēšanas objekta esamība ir tikai viens no tiem.

Cita lieta ir mērījumi - temperatūras, vidējās temperatūras, okeānu pH, ledāju laukuma utt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2022-01-25 19:29 (saite)
man jau šķiet, ka te nav jautājums par to, kā ir vai kā nav, bet drīzāk par to, ka "ticēt, ka x ir reāls" var ar lielāku varbūtību novest pie rīcības. Lai arī es esmu diezgan stabili tajā kategorijā, kas uzskata, ka individuālās izvēles nav izšķiroši svarīgas (nu, t.i., ka nav TIK liela drāma, ja kāds ir nevis trū vegāns, bet laiku pa laikam ēd gaļu), tomēr vienlaikus es arī domāju, ka pietiekami masīvs spiediens var mainīt arī lielo korporāciju/valstu žestus. t.i., klimatam var nākt par labu nevis tas, ka "objektīvi dati rāda, ka ar klimatu kļūst sliktāk", bet gan "cilvēki subjektīvi iespringst par problēmu"

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-25 19:40 (saite)
Ja iespringšana par problēmu 100% šādu kampaņu rezultātos nebūtu 1) vairāk nodokļu 2) mazāk personīgo brīvību, tad vēl varētu daļēji atbalstīt domu. Neviena no šīm panikas kampaņām nenāk no ierindas cilvēku vai pētnieku puses. Tas ir politisks teātri, lai piespiestu cilvēku pieņemt ar vien jaunus un jaunus apspiešanas rīkus un pieņemt to kā pašsaprotamu, nevis varas uzurpāciju, kas tas ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-25 19:47 (saite)
Par pētniekiem nebūs tiesa, mērījumi nāk kāreiz no šamiem nevis no kkādiem politiķiem. Un jā tu varētu teikt ka tās tabulas un līknes ir feikas, es moš apsvērtu to - ja pats nebūtu peldējis gar mirstošiem koraļļu rifiem - jo ūdens šiem par skābu. A par skābu tāpēc ka CO2 + H2O -> H2CO3 kas ir skābe.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-25 20:54 (saite)
Ir ļoti daudz pētījumu un modeļu ar dažādiem rezultātiem un to interpretācijām. Populārais feikņūz, ko tunbergisti regulāri izplata ir par 97% konsensu par to kā 1) būs Armagedons 2) klimata izmaiņas ir PAMATĀ cilvēku radītas. Tie ir klaji meli no viena fabricēta pētījuma, kas burtiski ņēma vērā tikai zinātnieku-aktīvistu viedokļus un ignorēja pētījumu pamatmasu, kuros šādu interpretāciju nav. Vienīgā lieta, kur, protams, absolūtais vairums piekrīt ir tas, ka jā, cilvēce ietekmē klimatu, bet tas ir kā 2+2=4.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-25 21:12 (saite)
1) tur protams var ieslēgties dažādi kompensācijas mehānismi bet sekas enīvej būs jūtamas. OK, izrādās ka pasaules okeāna līmenis neceļas tik strauji kā bija prognozēts jo ledāji kūst bet ūdens arī tvaiko. Tas gan nozīmē ka atmosfērā ir vairāk ūdens tvaiku un tas nozīmē vairāk un niknākas vētras. Otra lieta - vairāk CO2 => vairā fotosintezējošo organismu, sevišķi okeānā, kas atkal var nokompensēt, bet var arī nograut okeānu biocenozi.
2) Pašreiz vulkānu aktivitāte nav tāda lai dotu vajadzīgo CO2 daudzumu priekš novērotajiem efektiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-25 21:54 (saite)
Vēsturiski mums ir bijuši siltāki klimati arī bez jebkāda cilvēces ieguldījuma. Klimatarmagedonistiem tas iet secen, jo viņu mērķis nav saprast visus variablus, bet PIESPIEST cilvēkus darīt to, ko viņi grib. Pie tam spiedēji šeit nav noderīgi tunbergisti, bet lielākas zivis, kas ir šo sektantu spietu sponsori.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-25 19:43 (saite)
/ "ticēt, ka x ir reāls" var ar lielāku varbūtību novest pie rīcības./

Šajā gadījumā ta sšķiet tā strādā, jo neatkarīgi no tā vai klimats mainās cikliski saules aktivitātes/ vulkānisma etc. dēļ vai pašreiz mainās antropogēnu iemeslu dēļ [kas ir ticamāk] beigt dedzināt naftu, gāzi un akmeņogles ir labi - kaut vai tāpēc ka no tām vielām var visu ko uztaisīt nevis tupa sadedzināt.

Cita lieta ka minētais ticētāju spiediens ir reāls faktors un ne vienmēr pozitīvs, jo ir labi zināms ka cilvēkiem visu ko var iestāstīt ja lieto pareizos paņēmienus un tas galīgi nav par to vai iestāstāmā lieta ir patiesa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2022-01-25 19:59 (saite)
nu bet pētniecības uzdevums jau nav izdarīt secinājumus par to, vai ticēšana ir pozitīvs vai negatīvs faktors, it is what it is. man šķiet, ka šos ticības faktorus izvērtēt kā pozitīvus vai negatīvus vispār ir nenormāli tricky bizness, jo pozitīvi/negatīvi vērtējumi jau arī pa lielam balstās ticībā par to, kas ir labs vai slikts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-25 20:05 (saite)
Ekzaklī.

Tā nianse kam es piekasījos ir ka tika runāts par ``klimata pētniecību``

Nu man sanāk tā: tieši klimata pētniecība - tas ir mērīt vides parametrus, apkopot , modelēt utt.

Un tad otra lieta ir pētīt sabiedrību - kas kam tic, kādi uzskati, aptaujas, atkal apkopot utt.

Abas ir svarīgas, tikai pētīšanas objekti dažādi.

Nu un persona ``az`` runā par pirmo bet kā piemēru pieved otro.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2022-01-25 20:18 (saite)
1) Tavā citātā galīgi nav redzams, ka tā būtu, tas ir tāds "Tavs viedoklis, par laimi, nav relevants, jo neviens to neņem vērā" teksts
2) vispār kā reiz pie modelēšanas šāda sociālantropoloģiska pieeja varētu nebūt lieka

Pieņemot premisas
(1) klimatu var ietekmēt cilvēku rīcība
(2) cilvēku rīcību ietekmē tas, kam cilvēki tic
(3) nākotnes scenārijus var būvēt, balstoties faktoros, kas var to ietekmēt
---- man sanāk secinājums, ka "cilvēku ticēšanas pētījums var palīdzēt modelēt nākotnes scenārijus"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2022-01-25 20:40 (saite)
++

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2022-01-25 21:01 (saite)
Uz šādām premisām, piemēram, balstījās arī zinātniskais komunisms un tml. masu sociālā inženierija. Neņemot vērā konkrētā kampaņas saturu, pati šādas prakses atzīšanu par pieņemamu zinātniskā procesa aizvietotāju, ir bīstama un ved uz kulta tipa masu kontroles valsti. Naratīvs>fakti kā teica i Deridā i, ja nemaldos tas pats Adorno vai kāds no viņa līdzgaitniekiem. Ja tas liekas foršāk par objektīvu pieeju, tad gud4jū.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2022-01-25 21:17 (saite)
man šķiet, ka šeit objektīvais fakts kā reiz ir "cilvēku ticība ietekmē viņu rīcību", jo tas ir tas, kā cilvēki ir iekārtoti, for better or worse, kamēr "bet tas ir slikti un tā nevajag darīt un tā dara tikai ļauni, ļauni režīmi!!!" ir tīri emocionāls arguments, kuram es varu piekrist, bet kas nemaina faktus par cilvēkiem kopumā.

t.i., ar vārdiem "pieņemot premisas" es biju domājusi (un argumentācijas izklāstā tā parasti to saka) "ja mēs pieņemam, ka šīs premisas ir patiesas", nevis "ja mēs emocionāli esam sajūsmā par šīm premisām"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-25 21:57 (saite)
Vajag, lai cilvēku ticība balstītos patiesībā, nevis melos. Piespiežot cilvēkus ticēt meliem, nekad nekas labs nav panākts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-25 22:10 (saite)
Nu jā šitajā tēzē balstās mans points ka baznīcas un to vadītāji nevar būt līderi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-01-25 22:52 (saite)
Tieši otrādi, bet tas nav par tēmu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-25 20:00 (saite)
Tieši par to arī ir baža.

Cilvēki Vācijā pavilkās un aizliedza AES, kas tagad ir izvērties ne tikai ekoloģiska, bet pat politiska traģēdija.

Gīki pavilkās un uztaisīja bitcoinu. Es saprotu, ka tas ir pievilcīgs no valdības kontroles trūkuma aspekta, bet ekoloģiski tā ir traģēdija.

Savukārt reālus risinājumus izdara šaura cilvēku grupa. Ozona cauruma problēmu atrisināja zinātnieki un politiķi. Elektriskos auto par populāriem padarīja uzņēmēji. utt. utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-25 23:00 (saite)
vērtīgi pieminēt būtu, ka ozona caurumu problēmu radīja zinātnieki un uzņēmēji, bet par elektroauto pārmaksāt bija gatavi visādi ekomentālisti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-25 23:02 (saite)
Nē, tas nebūtu vērtīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-25 23:10 (saite)
īstenībā konteksta dēļ būtu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-25 23:13 (saite)
Tad arī paskaidro, kāpēc, nevis vienkārši pasaki kaut kādu izrautu frāzi, kas nekādi nesaistās un faktiski neko nenozīmē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-25 23:15 (saite)
es to visu ļoti labi varu paskaidrot atkal un atkal, pat ja ne vienmēr varu atrast citātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?