līksmojiet, plēsoņas, man beidzot ir kāds deficīts! kas tā kā nebūtu nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka sauli neesmu redzējusi sen, uz solāriju neeju, piļuļas nedzeru (bet laikam nāksies, vasara tik drīz neiestāsies), biju sataisījusies pa ziemu ēst olas, bet tā arī nesaņēmos.
vispār d vitamīns ir tas, kas mani mulsina visvairāk. ik pa brīdim pieķeru visādus cibas visēdājus sūkstāmies par tā zemiem līmeņiem (ne augstākiem kā man, bet kālab?).
joprojām neticu, ka zemie d vitamīna līmeņi spēj ietekmēt dajebko, izņemot osteoporozes draudus kaut kad nezināmā nākotnē - ne spēku izsīkumu, ne gruzonu, ne iesnu, ne bojātu zobu, ne ko tur vēl pieraksta šim deficītam.